17. maija svētki Oslo

Maijs ir brīvdienām bagātākais mēnesis Norvēģijā – katru nedēļu vismaz viena papildus brīvdiena, brīnišķīgi! Pagājusī nedēļas nogale nebija izņēmums – 17. maijā tika svinēta Konstitūcijas diena, kuras galvenais un centrālais notikums ir bērnu parāde.

17.maiParāde notiek no 10:00-13:00 un virzās no stacijas pa Karl Johans gate uz karaļa pili un tad tālāk uz Aker Brygge pusi, kur savus bērnus mēģina atrast laimīgie vecāki. Kopumā gājiens bija ļoti skaists un krāšņs – piedalījās arī daudzu skolu orķestri, kas atraktīvi dārdināja bungas un pūta mežragus. Diena bija saulaina un silta, tikai vienā brīdī 10 minūtes lija lietus, un bija žēl to bērnu, kas samirka, vēl nenonākuši galā. Ā, starp citu, bērniem šajā diena ir atļauts ēst tik daudz saldumu un saldējuma, cik vien viņi vēlas :)

Kā stāstīja vietējie norvēģi, pirms došanās uz parādi, tradicionāli tiek ieturētas šampanieša brokastis, kur draugi un ģimenes locekļi kopā ar glāzi dzirkstošā atzīmē svinīgo notikumu un priecājas.

Vēl viena īpaša tradīcija ir skaistie tautastērpi, kurus ikviens, kam nu tāds pieder (tie ir ļoti dārgi), noteikti velk mugurā. Tērpi ir daudz un dažādi, un atgādina latviešu tradicionālos tautastērpus. Ir arī pieskaņoti vainadziņi, sudraba saktas un rotas, pie jostas karājas izšūtas somiņas, un apkaklītes rotā smalkas mežģīnes. Arī kurpes ir autentiskas  – lielākajam vairumam kājās ādas laiviņas ar sudraba sprādzi. Kopējais iespaids ir grandiozs – ir sajūta, it kā būtu iemaldījies Mežaparkā Dziesmusvētku laikā! 17.mai17.mai DSC08896 DSC08898 DSC08915 DSC08933 DSC08940 DSC08943 DSC08949 DSC08956

Advertisements

Mazās dzīves gudrības

Ģimenes dienas pasākums Rātsnama iekšpagalmā

Šodien Jancis izspēra baigo gudrību, laikam senči samācījuši un izskaidrojuši šo dzīves patiesību. Tātad – pēc zobu izmazgāšanas viņi ņem katrs savu plastmasas glāzīti un ar ūdeni izskalo muti, lai “neuzdarbotos baktērijas un onkulis Kariess”. Un šodien Jancis man jautā: “Vai es drīkstu izliet atlikušo ūdeni izlietnē?”. Ņemot vērā, ka tur bija palikuši kādi 2 cm H2O, teicu, ka manis pēc “jā”, uz ko sekoja nosodošs skatiens un pārliecinošā balsī noskaldīts: “Nē, tā nedrīkst darīt, jo Āfrikā bērniem vispār nav ūdens!” :D  Diezgan labs domu gājiens 5gadniekam.

Citu dienu parkā noklausīju sarunu starp mammu un viņas maksimums 4 gadus veco meitu. Kad mamma jautāja, kur sīkā tagad ies, jo viņa mērķtiecīgi sāka soļot pretējā virzienā, sīkā atbildēja: “Es eju uz darbu!” :D Nu, loģiski, jo pieaugušie taču tā dara, haha!

Dažreiz pēc sporta nodarbībām mēs ar sīčiem uzejam augšā turpat sporta kluba kafejnīcā uzēst saldējumu (rets prieks, bet dažreiz tas ir atļauts pat šajā ģimenē). Reiz, kad bijām tur visi kopā, Pēteris uzrīkoja īstu histēriju un scēnu par to, ka viņa izvēlētais Kolas saldējums, redz, esot pārāk AUKSTS! Fantastisks atklājums – saldējums ir auksts :D Viss, un viņš to neēdīs ne par kādu cenu, grib ņemt citu. Te nelīdzēja neviens arguments. Beigās pārāk aukstais (nu, kamoon!) saldējums tika izmests miskastē, un tā vietā sīcis dabūja mazu ne-aukstu cepumu.

Un tā katru dienu…. :)