Garage sale

Komentārs no mūsdienām (04.2015):

Tīrot blogu, atradu šo ierakstu, kurā cenšos atbrīvoties no saviem pirmajiem darinājumiem. Šie bija mani pirmie soļi rokdarbu pasaulē. Atskatoties jau šķiet smieklīgi, bet neviens nepiedzimst par ģēniju. Pārņem divējādas izjūtas – it kā tāds kā prieks par šo naivo mākslu un reizē arī mazliet kauns. Varu secināt tikai to, ka darbs dara darītāju, un pa šiem gadiem uzkrātā pieredze ir mani padarījusi par krietnu amatnieci. Tikai tagad mana kaislība ir pērlīšu rotas, brošas lai paliek pagātnē.

Apģērbjam 13 collīgo

Var teikt, ka eksperiments izdevās. Tas prasīja apmēram 4 stundas, bet rezultāts, ņemot vērā, ka šis bija pirmais mēģinājums šāda veida lietu darināšanā, ir uzskatāms par visnotaļ veiksmīgu. Nu, labi, apmierinošu.

Tātad:

  • Kas tas ir? Tas ir mētelītis manam datorišķim.
  • No kā gatavots? Nu, ne vairāk ne mazāk kā no bērnu vējjakas.
  • Ieguldījums? Jaka = 30 santīmu; lipīgā lente – apmēram 7 santīmi; diegs, sarkana lente no krājumiem.
  • Laiks? Apmēram 4 stundas.
  • Darbarīks? Ar roku darbināmais Singer -> love.
  • Gandarījuma procents? 100%

Izejmateriāls:

Galarezultāts:

 

Brošas

Te nu ir viss mans veikums (tikai dažas nav iemūžinātas). Kādēļ es to daru? Jo nevaru nedarīt. Rokas pašas knosās, un domas raisās ātrāk, nekā spēju tās realizēt. Aizsācies kā patīkams laika kavēklis pašas priekam, nu priecē arī citus. Patīk? Iekomentē! Nepatīk? Izsaki savu viedokli! Un, ja vēlies iegūt ko līdzīgu savā īpašumā – sazināmies! Ciku-caku-caku…