Svētdiena pilsētā

Pagaidām laiciņš mūs Oslo lutina. Saule smaida, un tikai pamazām kļūst mazliet rudenīgi vēsāks. Tādēļ daudz prieka sagādā pastaigas – iepazīstam apkārtni un nejauši atklājam šarmantas kafejnīcas un neparastus tirdziņus. Svētdienu pavadījām, izmēģinot jauno fotoaparāta lēcu un pētot skaistos norvēģus uz ielām.

Laiski svētdienīgi

Thorvald Meyers gate

Ielas un cilvēki

Krāmu tirdziņš Birkelunden parkā

Šeit var atrast gan vecus krāmus, gan jaunas lupatas

Vietējās meitenes izpārdod savus drēbju skapjus

Mans jaunais lietus mētelis par pieciem latiem

Valda rosība, un acis zib uz visām pusēm

Groziņu?

Profesionāla tirdziņu apmeklētāja

Piecdesmito gadu modītes šeit ir ļoti populāras – daudz specializētu apģērbu veikalu, un pat īpašas frizētavas, kas specializējas 50to gadu matu sakārtojumu radīšanā!

Atkal jauna broša

Cenas ļoti dažādas – galvenais ir kaulēties!

Cieņā retro

Īpaši liela bija lampu izvēle

Gredzenu paradīze

Nenopirku, bet nosolījos nākamreiz ņemt, ja vēl būs

Un kādēļ gan lai Oslo krāmu tirdziņā neatrastos šāda grāmata?

Ielas un ļaudis

Esmu sajūsmā par retro kleitu

Uzmanību! Kafijošana ārpus mājas var jūs izputināt!

Mirklis kafijas, nesteidzīgu sarunu un slinkuma

Advertisements

Mana Serbija

Iespēja doties uz Serbiju nāca pavisam negaidīti, kad jau bijām samierinājušies, ka diemžēl kolorītās serbu kāzas būs jālaiž gar degunu. Tā vietā izbaudījām visu, ko šī krāšņā kultūra un neatkārtojamie cilvēki spēj sniegt. Tās bija četras dienas, kurās jutāmies aprūpēti, lutināti un gaidīti ikkatrā vietā, kur vien parādījāmies. Viesmīlība pavisam noteikti ir serbu vizītkarte. Ceļojuma spilgtākie iespaidi dalāmi sekojošās grupās:

Cilvēki

Nezinu, vai mums kā īpaši paveicās, bet ceļojuma laikā sastaptie cilvēki bija vienmēr ļoti laipni, izpalīdzīgi, uzmanīgi un draudzīgi. Īpaši izteikti to varēja novērot apkalpojošajā sfērā – lai kurā vismazākajā restorānā vai ūķītī Tu ieietu, pretī vienmēr ir laipnas un smaidīgas sejas.  Interesanti, ka daudzviet viesmīļu vidējais vecums ir ap 40 gadiem, kas, salīdzinot ar Latviju, varētu šķist mazliet neierasti, taču viņi savu darbu dara vienkārši izcili, liekot tev justies kā mazam princītim.

Tikpat pretimnākošu attieksmi sajutām arī no taksometru vadītājiem, kas savā darbā arīdzan ir ļoti korekti un nemēģina tevi kā tūristu apšmaukt par n latiem.

Serbu sievietes ir ļoti skaistas, kaut arī latviešu gaumei, iespējams, pārāk ārišķīgas un krāšņas. Kārtīgs vakara grims  rīta agrumā pilsētas ielās ir normāla parādība tāpat kā 15 cm augsti kurpju papēži neatkarīgi no laika apstākļiem, vietas un laika.

Cenas

Nevar teikt, ka Serbijā viss bija ļoti lēti un pārdevēji mantas meta pakaļ, taču pāris lietu patiešām izbrīnīja. Piemēram, iekāpšana taksometrā maksā vidēji 30 dināru, kas ir apmēram 20 santīmu. Tikpat maksā arī viens kilometrs ceļa. Rīgas mērogos man brauciens no Mēbeļu nama līdz centram maksātu apmēram 1.50 Ls.

Tikpat šokējoša bija arī maksa par stāvvietu – 30 dināri stundā! Tieši tā, kā normālā valstī ar attiecīgu cilvēku vidējo ieņēmumu līmeni tam vajadzētu būt. Nevis divītis stundā, bāc!

Cenas apģērbu un pārtikas veikalos ir līdzīgas tam, ko redzam savā ikdienā, dažām precēm, iespējams, mazākas. Kopumā lielu atšķirību nemanīju. Pusdienas restorānā diviem vidēji izmaksāja ap 7-8 ls, bet liela picas šķēle+Pepsis smieklīgajā vietā ar nosaukumu “Pica Cut” maksāja tikai 140 dināru (94 santīmus).


Kultūra

Serbi ļoti daudz smēķē un tas noteikti lielā mērā saistīts ar tabakas cenām (~ 0.70 Ls par paciņu) un pārsteidzošo faktu, ka smēķēt atļauts praktiski ikvienā publiskā vietā – viesnīcā, veikalā, restorānā, bārā, jebkur. Tajā pašā laikā arī ventilācijas sistēmas visās šajās vietās darbojas nevainojami un nav gluži tā, ka jāsēž dūmu mutulī, kur cirvi var pakārt.

Pasūtot kafiju Serbijā, neaizmirstiet piemetināt, ka vēlaties to “long”, ja vien nevēlaties vienmēr dzert mazu espresso, jo šeit “black coffee” nozīmē tieši to.

Serbi ir lieli dziedātāji un tikpat lieli dejotāji. Kāzās, kurās piedalījāmies, uzstājās viena no populārākajām serbu folk mūzikas grupām, kā arī apmēram 50 gadu vecs dziedonis, kas, kā izteicās mūsu serbu draugi, ir ārkārtīgi populārs jau 25 gadus un principā ir mūsu Raimonda Paula ekvivalents.  Tā nu kāzas pagāja īstā dziesmu un deju virpulī, kur draudzīgās serbu sejas pauda īstu apmierinātību ar dzīvi.

Jāuzslavē arī serbu virtuve – gatavot viņi pavisam noteikti prot. Izdevās  nobaudīt arī nacionālo desu kulanu, kas gatavota no liesas cūkgaļas, pievienojot diezgan daudz sarkanās paprikas, kas piedod tai asu un piparotu garšu. Arī kāzās gastranomiskās izvirtības sita augstu vilni – katram no 250 viesiem bija paredzēts 1.9 kg ēdiena visā svinību laikā. Man nez kādēļ šķiet, ka bija krietni vairāk. Milzu uzkodu šķīvis ar dažādām gaļām, tad zupa, tad otrais ēdiens ar trīs veidu gaļām un salātu bļodu atsevišķi, pēc tam vēl kopējās gaļas uzkodas un tortes. Jā, par tortēm atsevišķs stāsts no sērijas – kad jau, tad jau. Serbs jau nebūs nekāds skopulis – ja viņš to var atļauties, viņš ciemiņus uzcienās nevis ar vienu, bet, piemēram, 15 dažādām tortēm. Tas bija nudien iespaidīgi. Centāmies nogaršot pa drusciņai no katras, bet secinājām, ka tomēr neesam bezizmēra.

Kopumā ceļojuma iespaidi bija patiešām spilgti, un laikam neatteiktos tur padzīvot kādu laiciņu. Te arī ieskatam dažas bildes:



Pasts+karte=pastkarte

Ierosme šim ierakstam radās pavisam nejauši. Caurskatot kaudzi vecu lietu, uzdūros kādai apputējušai kurpju kastei, kas sevī izrādās jau sen bija slēpusi potenciālu tapt izrādītai plašākai publikai. Kastes saturs izrādījās esam, nesaskaitīju gan, cik tieši apjomīga, bet gadu gaitā nemanot uztapinājusies pastkaršu kolekcija, kas lielākoties sastāv no mūsu pašu barčikos un veikalos pieejamajiem resursiem, tomēr šādas tādas pērles atceļojušas arī no citām vietām. Un vakar, lapojot cauri šo makulatūras kalnu, sapratu, ka nav ko slēpt sveci zem pūra un jāvelk vien tā bagātība ārā dienas gaismā. Prieciņā! ;)

Viena no manām mīļākajām. Reklamē lidojumus no Berlīnes uz Ķīnu. He.

Pat mani, zvērinātu ziemas nīdēju, uzrunā šīs naivās acis.

Krāsu prieks un mazas zivtiņas, kas sadrūzmējušās foršajā čībā.

Pasmaidīji?

Tīrs dzīvesprieks un silta omulība

Kūku Marija

Noskaņu bilde. Par laiku un kā tas skrien caur pirkstiem.

"Rakstā, rakstā!" Ak, šīs kājas..

Kad nākamajā rītā negribas runāt. Vienkārši atstāj pastkarti. Heh.

Kailā lāču mīla

Sveiciens no Maskavas

Vienkārši glīta reprodukcija

Dažus mirkļus jāprot apstādināt. Lūk, viens labs piemērs.

Aiz katra pagrieziena...

"Sieva, alusvēders ir nevis no alus, bet priekš alus!"

Murrrr...

Un, lūk, arī pavasars'!

Šis lai iet kā atzīšanās mīlestībā "Lafuma" zīmolam

Vārdu spēles

Gena forever!

Un kādēļ gan ne!

Vesela pastkaršu sērija, kas aicina lasīt Bībeli. Warum nicht, wann ja?

Noch ein

Und noch

Klauns klaunam draugs

Un jūs vēl brīnāties, ka visiem patīk Keita!

No sirds un no rajona

Berlīne ziedos

Kas tur īsti tāds ir? Krāsa? Forma? Sajūta? Nezinu, bet ir.

Tik zaļa zāle ir tikai Šveicē, kad es jums saku!

Dizains ir spēks

Mušu zuzināšana iemidzina

Īsi un kodolīgi

Das ist ein dibuā.

Siržu jūra pirkstu galos

No sērijas - "Es meitiņa kā rozīte!"

Tīk

Nemālē visu tik košās krāsās

Vai es jau teicu, ka man patīk kaili ķermeņi?

Ne-smaids

Russian Rapunzel

Vari domās savilkt punktus? Kas tev sanāca?

Čainīz? Čainīz.

Un atkal par to pašu

Citādība pievelk

Laiviņas pāri visam

Man viņš patīk

Tautiskais romantisms

Triep uz nebēdu

Gribu mašīnu ar štepseli

Acis plaši aizvērtas

Lady Gāga. Yes, yes, yes, yes, yes.

Viens nekad nav viens

Papagaiļa blogs

Nevar nepiekrist

Neveikli, un tā tam arī ir jābūt

Tu arī izskaties šādi, kad esi laimīgs?

Šoko-loko