Sylt

Pludmalē valda nesteidzīgi laiska atmosfēra

Atvadoties no vasaras, gribu jums pastāstīt par skaisto vācu salu Sylt. Galvenais secinājums pēc tās apmeklēšanas – nekad nebrauciet turp! Ja vien jums nav šausmīgi daudz liekas naudas. Bet, ja ir – brauciet! Sala ir skaista, mierīga, iedvesmojoša. Man tā vienmēr paliks mīļā atmiņā, jo šeit pavadīju savu atvadu nedēļas nogali kopā ar vācu ģimeni.

Uz salu no Hamburgas devāmies ar auto. Pa sauszemi aptuveni divas stundas līdz vietai, kur notiek brīnums. Un ar to es domāju neparasto un nekur citur neredzēto “auto vilcienu”, ko dēvē par “Sylt-Shuttle“. Salu ar sauszemi savieno garš, mākslīgi uzbērts dambis, bet uz tā nav ielu vai šosejas. Pāri var tikt, vienīgi izmantojot vilcienu. Vienkārši pasažieri (ņemot līdzi arī velosipēdu, ja vēlas) pārvietojas ar satiksmes vilcienu, kurš ātri un ērti uz salu nogādā pa taisno no Hamburgas (biļetes cena ap 20 eiro vai mazāk, ja brauc kopā vairāki cilvēki). Taču, ja vēlies uz salu līdzi ņemt arī savu auto, būs jāšķiras no 86 eiro un jāstāv dažkārt ļoti garās rindās, lai tiktu uz īpašā “auto vilciena”. Šis vilciens ir neparasts ar to, ka tas pārvadā tikai automašīnas ar pasažieriem tajās. Vilcienam ir divi stāvi – divas atklātas platformas. Pie uzbraukšanas automašīnas sastājas vairākās rindās ierašanās kārtībā. Kad atvestās mašīnas ir no vilciena nobraukušas, tiek dots zaļais signāls, un visi pamazām sabrauc uz platformām. Lielākās mašīnas un busiņi – augšā, mazākās – apakšā. Diemžēl nezinu precīzi, cik automašīnu saiet vienā šādā vilcienā (šķiet, ap 150). Uz platformām atrodas speciāli cilvēki, kas vēl liek automašīnām sabīdīties ciešāk, lai visiem pietiktu vietas. Šis vilciens atiet reizi pusstundā, arī pats pārbrauciens ilgst apmēram tikpat ilgi. Un tā nu tu sēdi savā vietā, lūkojies ārā pa logu, kamēr neparastais braucamrīks tevi pietuvina teiksmainajai salai. Un tad sīči dabū pasēdēt tētim klēpī un “pastūrēt”. Un garām skrien vēja ģeneratori, saules paneļi un nesaitāmas aitas. Un tētis stāsta par salu un dzīvi.

Uzbraucot uz “auto vilciena”

Sylt-Shuttle

Tādā garā desā divos stāvos automašīnas tiek pārvestas pāri 11.3 km garajam dambim uz salu

Pa ceļam redzmi ļoti daudzi vēja ģeneratori un saules paneļi

Šādi izskatās uzbērtais dambis, kas savieno salu ar sauszemi. Tālumā redzami vēja ģeneratori.

Šis vilciena maršruts esot visienesīgākais no visiem Deutsche Bahn maršrutiem valstī. Ilgst tikai pusstundu, bet biļetes ļoti dārgas. Tomēr daudzi brauc.

Sala ir kopumā 38 km gara, bet šaurākajā vietā tikai 320 m plata. Šī ir turīgu vācu tūristu ļoti iecienīta vieta. Kā stāstīja manas vācu ģimenes tēvs, tas skaitās ļoti prestiži, ja Tev pieder māja Sylt salā. Viņi savu esot iegādājušies kā kapitālieguldījumu, jo īpašumu cenas katru gadu ceļas par vidēji 15%.

Pludmalē

Sylt sala pamazām sarūk, tās krasti tiek izskaloti, un platība samazinās. Tādēļ tiek ieguldītas ļoti lielas summas, lai veidotu jaunus smilšu uzbērumus un pasargātu salu no Ziemeļu jūras zobiem, kas to grauž un grauž arvien mazāku.

Pludmales šajā salā izskatās gluži kā pie mums Latvijā – gara, gara strēķele baltu, mīkstu smilšu. Sylt pludmaļu kopējais garums ir aptuveni 40 km. Dienas biļete ieejai pludmalē maksā 3.50 eiro. Ja vēlies noīrēt arī smalko, strīpaino zvilni, nāksies šķirties no vēl sešiem eiro. Vietējie pērkot gada vai sezonas abonementus, bet mani tomēr šī maksas iekasēšana mulsināja.

Miers un vējš

Ziemeļu jūra

Gandrīz neviens neguļ pludmalē uz dvielīšiem, visi izvēlas zviļņus. Un tie patiesi labi pasargā no trakulīgā vēja!

Sala ir debešķīgi skaista, un pievelk ar savu nepieradināto dabu. Ir ļoti daudz aizsargājamu teritoriju un kāpu zonu, kur rodas iespaids, ka neviens vēl nav kāju spēris. Tai pašā laikā šo skaistumu baudīt mazliet traucē lielais vējš. Lai kur arī tu atrastos, vienmēr ir vējains. Un vienā brīdī tas tiešām nogurdina. Kādā no dienām devos ap 20 km garā izbraucienā pa salu ar riteni, un pusi no laika nācās cīnīties ne vien ar kalniem un lejām, bet visvairāk ar neiejūtīgo pretvēju. Tas nudien spēj sabojāt prieku par šādu izbraucienu.

Aizsargājamās teritorijas

Tūristu iecienītākās iepirkšanās un atpūtas vietas uz salas ir  Westerland, Kampen un Wenningsted. Westerland atrodas divas galvenās tūristu iepirkšanās ielas, daudzi restorāni un kafejnīcas, par suvenīru bodēm nemaz nerunājot. Pilsēta praktiski dzīvo no tūrisma vien. Uz katra stūra redzamas izkārtnes, kas piedāvā noīrēt māju, istabu vai telts vietu. Šeit vienmēr ir daudz cilvēku, un dzīvība kūsā. Blakus arī liela viesnīca ar SPA kompleksu. Kampen ir vairāk dzīvojamo māju rajons, bet arī šeit var smalki iepirkties, aiziet uz pastu un iznomāt velosipēdu. Tieši Kampen atvērti vissmalkākie zīmolu veikali – Gucci, Prada, Hermès  un tamlīdzīgi. Nebrīnos, ka tie šeit spēj pastāvēt, jo Sylt apmeklē praktiski tikai ļoti turīgi ļaudis, kuri arī labprāt šādos veikalos iepērkas. Manā izpratnē parastam tūristam te nav, ko meklēt. 

Galvenā tūristu iela

Vietējais salas cirks

Vācieši bauda atvaļinājumu

Atpūtnieku paradīze

Vēja dēļ sala ir arī iecienīta zēģelēšanas un sērfošanas vieta

Interesanta ir salas apbūve – tipiskās ēkas ar salmu jumtiem. Šādas mājas redzamas gandrīz visā salā un rada ļoti skaistu un saskaņotu iespaidu. Salmu jumti ir ne tikai dzīvojamām ēkām, bet arī veikaliem, kafejnīcām un citām iestādēm. Īpaši daudz šādu māju redzams Kampen. Esat kādreiz redzējuši karogu veikalu? Sylt tāds ir, jo ikviena vietējā svēts pienākums un goda lieta ir kādu no tiem uzvilkt savā pagalmā. Un nav nozīmes, vai tas ir valsts, kāds no piecdesmit dažādajiem salas karogiem, vai lupata ar galvaskausu – karogam būs būt! Un tos visi iegādājas kādā mazā specializētā veikaliņā, kura sortimentā starp 3000 dažādiem eksemplāriem esot arī ikvienas pasaules valsts karogs. Vienu savai jaunajai mājai iegādājās arī manas ģimenes tēvs. Un tas maksāja ne vairāk un ne mazāk kā 135 eiro. Kāpēc gan ne.

Tipiskās mājeles ar salmu jumtiem

Rūķu namiņš

Kampen

Viens no salas fenomeniem ir “Sansibar” restorāns, kas atrodas gandrīz jūras krastā. Tas ir dārgs un vienmēr pārbāzts. Bet blakus ir liels bērnu spēļu laukums, kura dēļ arī ģimenes laikam šurp brauc. Ēdiens ir garšīgs, bet cenas, manuprāt, nesamērīgas. Kafija par četri eiro un grillēta bute par 32 eiro. Vienreiz var, bet mazliet tāds kā skopuma krupis ir jānorij. Taču šeit vienmēr ir pilns. Tas skaitās ārkārtīgi smalki un stilīgi, ja esi šeit bijis. Un vissvarīgākais – nedrīkst aizmirst nopirkt uzlīmi ar restorāna nosaukumu un tās simbolu, diviem sakrustotiem zobeniem, par  pieciem eiro, ko uzlīmēt savai mašīnai uz pakaļas. Sak, lai visi redz, cik es kruts, ka braucu uz “Sansibar”! Nu, patiesībā diezgan smieklīgi. Bet tādi ir liels vairums cilvēku šeit – iespīlējušies smalkos, tumšzilos uzvalkos, kas vienu izmēru par mazu (jo tas taču modē, vai ne?), zelta Prada augstpapēdenēs un jaunākajās Givenchy saulenēs. Ar katru savas būtības šūnu cenšoties parādīt, cik turīgi un smalki viņi ir. Un pat tie daži velotūristi haki krāsas garajās biksēs un botās nespēj atšķaidīt šo manu iespaidu.

Ar “Sansibar” simboliku var iegādāties visu, sākot ar T-krekliem un beidzot ar vannas paklājiņiem

Sveicieni no Sylt

Mana “dārgā” Hamburga

Kur paliek nauda, un kur rodas putekļi?

Ideja uzrakstīt par to, cik lēta un dārga ir Hamburga, man radās jau pašā Hamburgas gada sākumā. Tādēļ jau no pirmās dienas cītīgi krāju čekus, lai vēlāk varētu sniegt nelielu ieskatu tajā, ko piedāvā vietējie veikali.

Kad es šeit ierados 2011. gada augustā, Hamburga mani pārsteidza ar savām cenām, un sākumā šķita, ka šeit viss ir ļoti dārgs (pajautājiet, ko es tagad domāju par Oslo… ). Bet pie visa jau ātri pierod. Un drīz vien konstatēju, ka, ja labi grib, var atrast arī daudz lietu par tiešām sapātīgām cenām. Uzreiz gan jāsaka, ka apģērbs šeit ir krietni lētāks kā Rīgā, kur mani vienmēr šokē par normu uzskatāmais 300-400% uzcenojums.  Īpaši atlaižu laikā Hamburga ir debešķīga vieta, kur papildināt savu garderobi un kurpju plauktus! Tā nu nolēmu koncentrēties uz pārtikas un ikdienas mājsaimniecības preču cenām.

Hamburgā ir daudz dažādu veikalu ķēžu, un es tos varētu iedalīt divās gupās – dārgie veikali un lētie veikali. Pie pirmajiem es pieskaitītu Edeka, Sky un Rewe. Pie otrajiem – Lidl, Netto, Penny un Aldi. Atsevišķa grupa ir bio-eko veikali, kur tiek piedāvātas tikai īpaši sertificētas bio un eko preces. Vispopulārākais no tiem ir Alnatura. Savukārt, saimniecības un skaistuma preces var iegādāties Rossmann, Budni un Douglas veikalos.

Ģimene, kurā dzīvoju, vienmēr iepirkās tikai bioloģisko produktu tirdziņos un veikalos, kur tomāti maksā 10 € kilogramā un mango – 4 € gabalā. Bet es pārsvarā izvēlējos lētos veikalus, jo galu galā – nepirku sev ēdienu ikdienai, bet gan pārsvarā našķus, higiēnas preces un kaut ko ballītēm. Mana izvēle bija atkarīga arī no tā, kādas tieši preces vēlējos iegādāties. Teiksim, es nekad nepirktu vīnu lētajos veikalos, jo tur vienkārši nav nekādas izvēles un dārgākais vīns ir nebaudāma šļura par 4 €. Bet, ja man vajadzēja biezpienu vai kartupeļus, droši devos uz Netto, kur visu to pašu var dabūt lētāk, bet ne sliktākā kvalitātē.  Daudzas preces lētajos un dārgajos veikalos bieži ir identiskias, tikai cenu atšķirība no 30 centiem līdz 1 €. Un cik gan reiži nesastapu mana smalkā rajona kundzītes, kas brauc ar saviem Porsche, iepērkoties tai pašā Penny, kur es.

Tad nu piedāvāju nelielu ieskatu Hamburgas veikalu piedāvājumā.

Pārtika (visas cenas norādītas €)

Lētie veikali
Maza, apaļa brokastu maizīte- 0.17  
Piens (1l) – 0.47 
Mozzarella (250g) – 0.55 
Cukurs (1kg) – 0.85 
6 bio olas – 1.55 
Skābais krējums (200g) – 0.29 
Sviests (250g) – 0.75 
Siers “Gouda” (450g) – 1.90 
Puķkāposts (1gab.) – 1.29 
Paciņa čipsu “Siera riņķīši” (100g)  – 0.59 
Gaļas salāti (200g) – 0.99 
Saulē kaltēti tomāti eļļā (320ml) – 1.49 
Nutella tipa šokolādes krēms (750g) – 1.79 
Bundžiņa konservēta tunča savā sulā (195g) – 0.79 
Kruasānu mīkla (250g) – 0.99 
Vafeļu mix (250g) – 1.29 
Ayran (turku kefīrs, 250g) – 0.45 
Meža ogu ievārījums (450g) – 0.99 
Brūnie šampinjoni (250g) – 1.29 
Sausās maizītes “Wasa” (230g) – 0.89 
Šokolādes pudiņš (160g) – 0.39 
Rīsu nūdeles (500g) – 0.89 
Haribo končas (300g) – 0.89 
Ritter Sport šokolāde (100g) – 0.79 
Cherry tomāti (400g) – 0.49 
Greipfrūtu sula (1l) – 1.39 
Camembert siers (150g) – 0.69 
“Studentu brokastis” (200g) – 1.19 
Zemenes (500g) – 0.88 
Svaigais, smērējamais siers – 0.94 
Jacobs Kronung kafija (500g) – 3.99 
Piena šokolāde (100g) – 0.39 
Kumelīšu tēja (150g) – 0.45 
Piparmētru tēja (150g) – 0.45 
Orbit košļenes (5 x 80g) – 1.49 
Sāls standziņas (250g) – 0.39 
Rukola (200g) – 0.79 
Redīsu buntīte – 0.33 
Mājas siers, biezpiens (250g) – 0.39
“Heinz” tomātu kečups (750 ml) – 2.29
Bio vīnes desiņas (200g) – 1.79
Currywurst desiņas (3 x 180g) – 2.49
Musli ar riekstiem un rozīnēm ( 1kg) – 1.49
“Intermezzo” kafija (250g) – 3.39
Dallmayr kafija (500g) – 4.99
Milchreis – 0.59
“Pringles” čipsi- 1.99
 
Dārgie veikali
Maza, apaļa brokastu maizīte – 0.54 
Sviests (250g) – 1.99
Piens (1l) – 0.57
Mozzarella (250g) – 1.99
Vīnes desiņas – 11 eiro/kg
Pudele Riesling – sākot no 5.99 
Banāni – 1.99 €/kg
Alus Krombacher (6 x 0.33l) –  3.69
Čipsi (75g) – 2.59
Brī siera trijstūri – 1.49
Marinēti gurķīši (500g) – 1.69
“Aperol” alkoholiskais dzēriens (1l) – 10.49
Ayran (turku kefīrs, 250g) – 0.65
Jägermeister (1l) – 10.89
Dzirkstošais vīns (0.7l) – 3.99
Coca Cola (1.25l) – 0.85
Coca Cola (2l) – 1.55 + 0.25 par taru
Šampinjoni – 4.99/kg
10 olas – 2.30
Majonēze (250g) – 1.25
Buntīte redīsu – 0.79
Kinder Surprise ola – 0.69
Zemenes (500g) – 1.99
Ūdens (0.5l) – 0.55 + 0.25 par taru
Sarkanās pupiņas bundžiņā – 0.85
Saldais krējums (250g) – 0.43
Ritter Sport šokolāde (100g) – 0.99
Medus (400g) – 4.59
Kefīrs (1l) – 0.89
Svaigais siers – 1.89
Tumšā maize (250g) – 1.39
Kartupeļu salāti (400g) – 1.99
Svaigais, smērējamais kazas siers (250 g) – 2.29
Milchreis – 0.65
Šokolādes cepumi (300g) – 2.99
Bundžiņa zemesriekstu – 2.49
Auzu pārslas – 1.89
Apelsīnu sula (1l) – 0.95
Tortellini (250g) – 1.19
4 desiņas iepakojumā – 2.55
Zviedru sidrs “Rekorderling” (0.33l) – 1.99
Fanta (1l) – 0.99 +0.15 par taru
“Duff” alus (6 x 0.33l) – 4.99 +0.48 par taru
 

Protams, produktu saraksts ir ļoti nepilnīgs, jo šeit atspoguļots tas, ko es kādreiz pati esmu nopirkusi. Pabeidzot pārskatīt čekus, secinu, ka lielu atšķirību starp lētajiem un dārgajiem veikaliem nevar redzēt. Tas laikam tādēļ, ka arī dārgajos veikalos vienmēr mēģinu atrast lētākās preces. Tad nu šis salīdzinājums patiesībā nemaz neparāda lielo cenu atšķirību. Jā, un to es secinu tikai tagad :) Izskatās, ka šim ierakstam vairāk tāds kā informatīvs, nevis salīdzinošs raksturs. Lai nu tā būtu. Katrā ziņā – viss atkarīgs no tā, ar kādu vērienu vēlies šajā pilsētā dzīvot. Vari būt pieticīgs un ēst normālus produktus par lētām cenām, bet vari arī būt ķēniņš ar vēzienu – visu tikai bio un eko. Kas izmaksā aptuveni 4 reizes dārgāk. Nezinu, kā šo visu varētu salīdzināt, piemēram, ar Rīgu. Bet man tomēr šķiet, ka ļoti daudz kas Hamburgā ir lētāks.

Redzot, cik garš kārtējo reizi iztiepies mans ieraksts, par to, cik maksā saimniecības preces Hamburgā, un kādēļ viens plaukts manā Oslo dzīvoklī ir piekrauts ar dušas želejām un zobu pastām, pastāstīšu nākamajā ierakstā.

 
Tschüss!