Oslo Opera

Vienmēr, kad pie mums atbrauc ciemiņi, arī paši arvien labāk iepazīstam pilsētu un atklājam jaunas un neparastas vietas Oslo. Šajā nedēļas nogalē, uzņemot pie sevis mīļu draudzeni no Hamburgas, apmeklējām daudz muzeju un citu apskates objektu. Laiks bija neizsakāmi skaists – zilas debesis, cik vien tālu var redzēt, un spoža saule, kas nu jau mazliet vēsajās oktobra dienās sildīja degunus.

Oslo Opera atrodas pilsētas centrā un katru dienu pulcē lielus tūristu pūļus. Ēka atklāta apmeklētājiem kopš 2008. gada un ir īsta modernās arhitektūras pērle. No ārpuses dekorēta ar marmora un granīta plāksnēm, tā izskatās  majestātiska un nesatricināma. Slīpās platformas iestiepjas ūdenī un rada iespaidu, ka ēka tikko iznirusi no ūdens dzīlēm. Esat kādreiz bijuši uz Operas jumta? Oslo tas ir iespējams! Ēka būvēta tā, lai cilvēki pa to varētu pastaigāties un izbaudīt lielisku skatu uz pilsētu, kalniem un ūdeni. Manuprāt, šī ir vieta, kas noteikti jāapmeklē, esot Oslo.

Šis tilts slejas pāri remontdarbu nomocītajai ielai, kas vijas blakus jaunajai Operai. Tas ir arī visdrošākais veids, kā nokļūt līdz tai.

Operā ir lielisks suvenīru veikaliņš, kurā var iegādāties arī pāris Elīnas Garančas ierakstu. Es tiku pie glītas pastkartes ar balerīnu. Kā arī eleganta kafejnīca ar āra terasi, kur nesteidzīgi iemalkot tasi kafijas ar skatu uz pilsētu.

Advertisements

This is it!

MaiklsKā jau stāstīju, vakar nejaušības pēc apmeklēju filmu par Maiklu Džeksonu. Līdz šim (būtībā līdz viņa nāves dienai) nebiju pārāk iedziļinājusies šī mākslinieka daiļradē un dzīves peripeitijās, taču pēc liktenīgā datuma, kad pasaule uzzināja par viņa traģisko bojāeju, neviļus šķita, ka būtu tomēr interesanti paklausīties, ko Maikls līdz šim sastrādājis. Tajā brīdī atradāmies Šveicē kopā ar kori, un arī mūsu istabiņā ar aizrautību tika šturmēts jūtubs, lai atrastu populārākās dziesmas un noskatītos to pašu “Thriller”. Iespaidīgi. Lieki piebilst, ka šis brauciens zināmā mērā pagāja zem Džeksona zvaigznes. Un man nedeva mieru doma – kādēļ gan es agrāk neklausījos Džeksona mūziku? Laikam tas īsti nebija mans laiks, nez. Tās dziesmas jau visi zina no galvas, kad kkur izdzird, bet es nekad nebiju šajā mūzikā iedziļinājusies tā pa īstam.

Un tagad – filma. Es, emocionāls cilvēks būdams, pirmās filmas minūtes nevarēju to skatīties bez tādas baigas nolemtības un skumju sajūtas, ka tāds talants aizgājis postā. Lai ko arī runātu par viņa personīgo dzīvi, utt. – man tomēr šķiet, ka kā mūziķis un mākslinieks viņš ir bijis izcila personība. Filmā būtībā tika parādīts koncerta tapšanas process – kā šovam tiek atlasīti dejotāji, kā notiek mēģinājumi, kuros iesaistīti simtiem cilvēku. Cilvēki izteicās par savām izjūtām, būdami šī grandiozā projekta iekšienē, utt. Un visas filmas garumā skatītājam it kā tiek dota iespēja izdzīvot nenotikušo koncertu, dziesmu pa dziesmai. Jāatzīst, ka tas viss ir tiešām iespaidīgi! Tos apmērus pat nav iespējams aptvert – skatuve, gaismas, dažādi šova elementi, iesaistīto cilvēku daudzums-ārprāts!

Un tie dejotāji!!!Par tiem ir atsevišķs stāsts. Filmas sākumā rāda atlasi, uz kuru ieradušies dejotāji no visas pasaules -kāds puisis no Austrālijas stāsta, ka par atlasi uzzinājis 2 dienas pirms tās sākuma un ar pirmo lidmašīnu devies uz ASV, lai piepildītu savu sapni uzstāties kopā ar M.Dž. Njaaa…Pārējo stāsti ir līdzīgi – cilvēki burtiski pielūdz Maiklu Džeksonu. Atlasē piedalās pats popa karalis, un beigās tiek izvēlēti tikai daži no simtiem gribētāju. Kāda meitene, kura apstiprināta sastāvā, saļimst ceļos no saviļņojuma. Tāda ir MAIKLA ietekme :) Vērojot iestudētās dziesmas, varam pārliecināties, ka dejotāji izvēlēti tik tiešām vislabākie. Tas man šķita neaptverami – kā iespējams apgūt tik nenormāli daudz dažādu soļu un deju? Un tas viss ir patiešām sarežģīti! To var tikai apbrīnot.

Maikls…. Nuu vispār radās iespaids, ka viņš ir baigais ņuņņa. Nu, tāds viegli ietekmējams, trausls kā porcelāna tasīte – smieklīgi, kā visi centās viņam izdabāt un runāja kā ar mazu bērnu. Laikam jau puisim tiešām bijusi grūta bērnība un dzīve. Radās sajūta, ka apkārtējie viņu neuztver kā līdzvērtīgu partneri, bet kā kaut kādu maziņo pūciņu, ar kuru jāapietas īpaši uzmanīgi. Jā, bet cik nu arī tajā filmā vispār kko varēja redzēt no Maikla paša… Vairāk jau tika rādīti priekšnesumi un mēģi. Jāsaka, ka muzikālā ziņā viņš tiešām ir gluži vai ģēnijs – visu laiku izdomā kko jaunu, ir īsts perfekcionists līdz pēdējai notij. Filmā izskanēja teksts, ka Maikls zinot no galvas pilnīgi visu savu dziesmu ritmiskos zīmējumus un tonalitātes. Laikam laba atmiņa :) Un viņa balss. Specifiska būtu klusi teikts :) Bet laikam jau tieši ar šo atšķirīgo balsi viņš izceļas pārējo vidū. Un dzied tīri, ha,ha :)

Domāju, ka faniem šī filma noteikti šķita kinomākslas augstākais šedevrs tā viena iemesla dēļ, ka tajā iemūžināts viņu dievinātais elks. Īstenībā man tā arī visnotaļ patika, bet galvenokārt jau dejotāju dēļ :)Katrā ziņā- dikti žēl, ka tāds talants atstājis šo pasauli, un žēl, ka tūres tomēr nebūs.

Tas arī viss.