No “pūces” par “cīruli”

Uz domu par šo rakstu uzvedināja kādas meitenes jautājums tviterī par to, kā iespējams kļūt no “pūces” (cilvēka, kurš vēlu iet gulēt un vēlu mostas) par “cīruli” (cilvēku, kuram sešos no rīta acis plaši valā un smaids pa visu seju). Sapratu, ka man šajā jautājumā ir, ko teikt, jo reiz esmu spējusi šo neticamo transformāciju veikt.

Es vienmēr esmu bijusi “pūce” – ja kāds saka, ka cilvēks noguļ trešdaļu dzīves, tad es laikam visu pusi. Varu gulēt jebkurā vietā, laikā un kompānijā, un vēlams kādas desmit stundas no vietas.

Atceros, ka agrāk bija laiks, kad mēdzu iet gulēt ap diviem vai trijiem naktī katru dienu, celties ap vienpadsmitiem dienā, un šādā ritmā dzīvoju aptuveni gadu. Likās – nu, normāli. Ja jau nekur nav jāiet, darīšu, kā gribu. Un, dzīvojot kopā ar cilvēku, kurš pats veido savu darba grafiku, tā kļuva par mūsu ikdienu.

Un tad es aizbraucu dzīvot uz Hamburgu. Un šī pilsēta mani pārvērta no lēnīgas, miegainas “pūces” par žiperīgu “cīruli ” ar lielām un spožām acīm. Bez problēmām katru dienu cēlos 6:30, un pēkšņi man diena šķita divas reizes garāka! Ap divpadsmitiem jau biju izdarījusi simtiem lietu, un pēkšņi uzradās laiks visam!

Galvenais nosacījums, lai spētu agri pamosties, ir labs un kvalitatīvs miegs. Ja nakts bijusi trauksmaina un nemierīga, jutīsies neizgulējies un nespēsi piespiest sevi izkāpt no gultas. Tātad agras celšanās priekšnoteikums ir laicīga gulētiešana un labs, dziļš miegs. Kopumā miega kvalitāte noteikti uzlabosies arī, ja regulāri sportosi un mēģināsi pēc iespējas izvairīties no stresa savā ikdienā.

Kā es to paveicu? Domāju, ka atslēgas vārdi ir režīms un disciplīna. Un galvenais – tas ir jāgrib. Kas jādara:

Ej gulēt ne vēlāk kā 22:30! Aizejot laicīgi gulēt, jau agri no rīta jutīsies izgulējies, un pēc pāris nedēļām sāksi mosties pats no sevis.

Atstāj aizkarus un vēlams arī logu vaļā! Lai istabā vienmēr ienāk svaigs gaiss, tas tikai uzlabos miegu. Un, guļot pie atvērtiem aizkariem, austošā gaisma pati tevi lēnām pamodinās. Organisms taču pats saprot – kad ir gaišs, tad jāceļas. Man šis bija ļoti efektīvs paņēmiens. Jo tumšā istaba ir ļoti viegli gulēt, gulēt un gulēt. Jo nav nekadas apjēgas par to, kura diennakts stunda šobrīd ir. Ielaid rīta gaismu savā istabā!

Vismaz stundu vai divas pirms gulētiešanas nedarbojies ar datoru un neskaties televizoru! Esmu novērojusi, ka ilgi nespēju aizmigt, ja esmu to darījusi – simtiem domu skrien cauri galvai, smadzenes mēģina apstrādāt tikko saņemto informāciju. Galva vienkārši rūc. Un, ja nevari laicīgi aizmigt, nekad nespēsi agri pamosties!

Uzstādi mērķi, kādēļ agri jāceļas! Iespējams, kādam agra celšanās ir asinīs un kāds to ir spējīgs darīt neatkarīgi no tā, vai agrajā rīta stundā kas paredzēts, vai ne. Man tā nav. Esmu nonākusi pie secinājuma, ka man nepieciešams kāds mērķis, kādēļ agri celties. Par labiem motivatoriem varētu kalpot sekojoši iemesli: jāiet uz darbu (pienākuma apziņa spiež mums darīt visneticamākās lietas, ne?), vēlies iegūt nesteidzīgākus rītus, kad vari lēnām pabrokastot, saģērbties, nestresot, vai arī esi nolēmis rītus veltīt vingrošanai vai izbrīvēt stundiņu jogai. Varbūt vēlies no rītiem darīt to, kam vienmēr ikdienā pietrūkst laika – lasīt grāmatas, rakstīt, saplānot dienas darbus pie nesteidzīgas kafijas tases. Liela motivācija pēc pirmajām agrajām dienām ir arī prieks par savu gribasspēku un sasniegumiem. Esmu novērojusi, ka agri rīti ir vislabākais laiks tieši radošai darbībai – galva strādā kā pulkstenis, domas raisās.

Pamīlējies pirms miega! Kurš tad nepazīst saldo noguruma sajūtu pēc laba seksa, kad to vien gribas, kā ieritināties vienam otra līkumos un aizmigt. Izmanto to! Salds miegs un labs garastāvoklis no rīta garantēts!

Nepārēdies pirms gulētiešanas! Vēla ēšana bieži ir iemesls tam, ka nevaru aizmigt. Esmu nemierīga, vēders darbojas pilnā sparā, un saldais miegs nav redzams nekur piecpadsmit kilometru rādiusā. Iesaku arī nedzert daudz ūdeni, jo cik gan stulba ir tā sajūta, kad nakts vidū sapņa visinteresantākajā vietā jāceļas, jo nenormāli gribas čurāt. Izvairos vakaros dzert ūdeni arī tādēļ, ka tad no rītiem izskatos krietni aizpampusi.

Izveido savu gulētiešanas rituālu! Dodies vakara pastaigā, palasi grāmatu vai parunājies ar mīļoto. Manuprāt, pirms miega ir jānomierina prāts, jāsagatavojas miedziņam.

Atceros, ka visgrūtākā laikam bija pirmā nedēļa, bet drīz vien jau sāku pati mosties pirms modinātāja. Un, ja tev šķiet, ka nespēsi aizmigt desmitos vakarā, tad pēc neilga laika pamanīsi, ka, ceļoties ap sešiem, desmitos jau būs tāds nogurums un miegs, ka to vien gribēsies, kā līst pēļos. Interesanti, ka, brīvdienā pamostoties deviņos, man jau šķiet – ārprāts, nu gan ilgi nogulēju.

Joprojām agra mošanās šķiet neiespējama? Bet atbildi godīgi – vai tiešām jūties labi un spirgti pēc divpadsmit stundu miega? Neticu. Cik atceros, tad vienmēr galva ir kā spainis un māc nogurums jau tikko pēc pamošanās. Mosties agri ir forši!

Tu arī kādreiz esi mēģinājis mainīt savus gulēšanas ieradumus? Kā tev izdevās? Pastāsti par savu pieredzi un novērojumiem!

Saulainu visiem šo sestdienu!

Advertisements

Brauciens uz Sognsvann ezeru

Pie ezera

Kādā no iepriekšējām nedēļas nogalēm nolēmām, ka mums jāapskata izslavētais Sognsvann ezers, kas atrodas vienā no metro galapunktiem un tādēļ ir viegli sasniedzams. Tādēļ nopirkām vienreizējo grillu (bez tā brīvdienās nu nekur), pudeli vīna, desiņas, un aiziet!

Sākot ceļojumu no centrālās stacijas, ceļā pavadījām aptuveni 20 minūtes. Izkāpjot no metro, vēl tikai mazs gabaliņš jāpaiet kājām, kad jau esam pie paša ezera. Apkārt skraida bērni, rej suņi, un valda brīvdienu noskaņojums. Cilvēki sasēduši ezera malā zalītē vai uz akmeņiem – cep desiņas, spēlē ģitāru un pļāpā. Redzam jaunlaulātos, kuri taisa mazu fotosesiju pie ezera. Garām zib skrējēju kājas, daudzi speciāli atbraukuši šurp, lai izmestu pāris loku apkārt ezeram.

Gluži neticami, kā tik skaista un mežonīga vieta var atrasties tik tuvu pilsētas centram. Ir sajūta, ka esam kilometriem tālu. Pat gaiss šeit ir cits. Vējš skrien cauri koku lapotnēm aizelsies, un viss smaržo tik dzīvi! Kailām pēdām iemēģinām arī ūdeni, kaut gan par tā temperatūru jau netieši liecina tas, ka ūdenī ir tieši viens cilvēks, bet krastā piecdesmit. Jā, auksts. Bet tīrs un spirgts.

Pikniks pie ezera

Pēc mazas cīņas ar grillu, kurš ne par ko negrib kārtīgi iekurties, tomēr tiekam pie karstām desiņām un izbaudām savu pikniku ezera krastā. Ir prieks būt dabā un vienkārši ieelpot svaigo meža gaisu. Nolemjam izmest arī loku apkārt ezeram. Mums garām traucas skrējēji – ātrie, lēnie, vientuļnieki un draudzenītes, daži ar suņiem, citi ar austiņām un pulsa mērītājiem. Ar velosipēdu braukt pa ceļu, kas vijas gar ezera krastu, ir aizliegts. Ezers ir patiešām skaists, tā gribētos tajā nopeldēties. Bet izskatās, ka būs vien jāgaida nākamā vasara. Sognsvann ezers esot populārs atpūtas galamērķis arī ziemā. Šeit var nodarboties ar distanču slēpošanu, slidot vai nodoties zemledus makšķerēšanai. Domājams, ka, tuvojoties ziemai, nopietnāk apsvērsim arī distanču slēpju iegādi.

Skats uz pretējo krastu

Sognsvann

Tā ezers izskatās ziemā. Bildi atradu šeit.

Mazai atkāpei. Redzot, cik skaista ir daba šeit, gribas redzēt arvien vairāk un vairāk. Dienā, kad bijām noīrējuši mašīnu, lai atvestu iegādātās mēbeles uz jauno dzīvokli, aizbraucām arī uz kādu mazu miestu netālu no Drammen. Un šis mazais izbrauciens tikai vēl vairāk stiprināja mūsu vēlmi, esot šeit, izmantot visas iespējas paceļot pa Norvēģiju. Varbūt, ka kaut kur aizbrauksim jau šajā nedēļas nogalē. Es noteikti par to uzrakstīšu.

Noslēdzot dienu, parādījās vēl viens skaists dabas brīnums