Dienu no dienas

Skats no Planetārija skatu laukuma

Klau, laikam nemaz neesmu pastāstījusi par to, kāds tad īsti ir mans dienas režīms šeit un ko es daru.

Patiesībā man ir diezgan daudz brīvā laika. Darba dienās es ceļos 6:30, un 7:00 mēs ar ģimeni tiekamies augšā virtuvē, lai ēstu brokastis. Bērni katru rītu ēd vienu un to pašu – musli, auzu pārslas, pilngraudu pārslas un mango vai kādu citu sezonas augli kopā ar pienu vai jogurtu. Katru dienu. Mainās vienīgi tas, vai muslis ir ar āboliem, ogām vai riekstiem – viss pārējais vienmēr ir identisks.

Pēc brokastīm bērni drīkst iet paspēlēties uz “zaļo istabu” jeb “Spielzimmer”. Ap astoņiem sākas rīta cēliena grūtākā daļa – es mēģinu viņus piedabūt iztīrīt zobus. Dažkārt tas izdodas pavisam viegli, un viņi bez iebildumiem dara, ko saku, bet nereti nākas viņiem dzīties pakaļ, argumentēt, kādēļ zobu tīrīšana ir tik svarīga, vai piesolīt kādus nebūt labumus, lai tikai viņi beidzot to izdarītu. Diezgan labi strādā iebaidīšanas metode (“Ja nemazgāsi zobus, kariess un baktērijas viņus apēdīs un tad Tev vispār nebūs zobu, un Tu nevarēsi vairs ēst saldumus”), sacensību metode (“Kurs pirmais iztīrīs zobus un saģērbsies, dabūs pārsteigumu!”‘), vai arī tirgošanās metode (“Ja jūs tagad izmazgāsiet zobus, varesiet vēl 10 minūtes paspēlēties)”. Bieži nostrādā arī frāze: “Ir jau ļoti vēls, mēs nokavēsim bērnudārzu, un tad jūs būsiet paši pēdējie un pārējie bērni jau būs paņēmuši visas foršākās mantas” un tamlīdzīgas muļķības :)

Mēs cenšamies iziet no mājām ap 8:20, bet tas, protams, ne vienmēr izdodas, jo arī apģērbšanās ir vesels teātris. Ja mamma ar vecāko brāli jau ir aizgājusi uz skolu/darbu, tad ar mazajiem resgaļiem tikt galā ir daudz vieglāk. Bet, ja mamma ir uz vietas, tad viņi vienmēr cīnās par viņas uzmanību un nedzird pilnīgi neko, kas notiek apkārt. Strādājot ar bērniem, jābūt ļoti radošam – vienmēr jāatrod veids, kā likt viņiem darīt to, ko vēlies. Dažreiz pati nopriecājos, kāda viltniece esmu, kad izdodas viņus gudri apstrādāt un iedvest domu, ka viņi paši grib darīt to, ko es viņiem saku :D

Ja viss veiksmīgi izdevies, 8:40 viņi abi ir bērnudārzā, un man sākas brīvais laiks. Katru dienu no 9:45 līdz 11:15 es eju uz valodu skolu un mācos vācu valodu, bet pēc tam man ir brīvs līdz 14:30 vai 15:00, kad jābrauc bērniem pakaļ un jāizvadā viņi pa sporta nodarbībām. Mazais puika (Pēteris) vēl netrenējas grupu nodarbībās, vidējais (Jancis) spēlē lauka hokeju, tenisu un peld, bet vecākais (Fēlikss) spēlē klavieres, tenisu un lauka hokeju. Visbiežāk uz šīm nodarbībām jāved vai nu tikai abi mazākie brāļi, vai tikai lielais, visi kopā nekad. Kad nodarbības beigušās, vedu viņus uz mājām, vai arī mēs kopā ejam uz parku spēlēties. Vecāki vienmēr grib, lai bērni pavadītu pēc iespējas vairāk laika svaigā gaisā, tādēļ mājās mēs sēžam reti. Ā, jā, un braukšana notiek ar riteņiem, nevis mašīnu.

Pēc sporta nodarbībām man  ar bērniem jānodarbojas apmēram līdz 18:30, tad mēs ēdam vakariņas, un es esmu brīva. Brīvas man ir arī nedēļas nogales, tādēļ ir daudz laika, lai iepazītu pilsētu, braukātu pa krāmu tirdziņiem un izklaidētos. Par savu dienas režīmu nudien nesūdzos :) Otrdienu vakaros eju uz baltiešu kori un satieku savas divas latviešu un vienu lietuviešu draudzeni, dažreiz aizejam iedzert alu vai paballēties, bet kopumā mana dzīve šeit ir diezgan mierīga. Man ārkārtīgi patīk braukt ar riteni, ko arī katru dienu daru, arvien labāk iepazīstot pilsētu un atrodot vienmēr jaunas un interesantas vietiņas. Man tas nav jādara, bet parasti piesakos 5dienu vakaros ģimenei gatavot ēst. Neko tādu īsti latvisku gan vēl neesmu pagatavojusi, varbūt nākamnedēļ jāuzcep kartupeļu pankūkas :) Labprāt uzklausīšu ieteikumus!

Interesantākais ir tas, ka esmu kļuvusi daudz precīzāka attiecībā uz sarunātajiem laikiem un tamlīdzīgi. Visi, kas mani pazīst, zina, ka vienmēr esmu bijusi lielākā kavētāja un gulētāja. Tas nu kādu laiku vairs nav patiesība :) Agrā celšanās uzdzen žāvas jau desmitos vakarā, tādēļ mošanās ir ļoti viegla un patīkama. Šīs režīms, pēc kura nu dzīvoju, ir fantastisks! Nesaprotu, kādēļ agrāk nepiespiedu sevi kam tādam sekot. Iešana gulēt 3os naktī un celšanās 12tos ir vēsture! Un es nekad vairs neticēšu nevienam, kas saka, ka nespēj mainīt savus celšanās un gulētiešanas ieradumus, tās ir pilnīgas muļķības! Man ir sajūta, ka tagad man ir 2reiz vairāk laika, kā agrāk, es izdaru daudz vairāk un jūtos vienmēr labi atpūtusies. Nevis kā agrāk, kad pārguli jēgu un celies ar “galva-ka-spainis” sajūtu. Iesaku to izmēģināt ikvienam!

Grūti aptvert, cik ļoti man ir paveicies, ka esmu šeit, tieši šajā ģimenē un vietā. Nevienā skolā nevar tik ātri tik daudz ko iemācīties, kā šādā Au-Pair gadā. Jā… :)

Advertisements

Foreles fileja ar brokoļu biezeni

Šis atkal ir no sērijas – viss ģeniālais ir vienkāršs. Nepieciešama tikai mazliet vairāk kā stunda brīva laika, kripatiņa iedvesmas un vēlme iepriecināt. Tas notika kādā pavēlā augusta vakarā, kad pieci izsalkuši vēderi sāka runāt ar saviem saimniekiem.

Vakariņu pagatavošana diviem visbiežāk ir izaicinājums tieši tā iemesla dēļ, ka allaž sanāk uztaisīt vairāk, kā tie abi, pie pilna saprāta būdami, spēj apēst. Tādējādi vakariņas pieciem ir daudz vienkāršāks uzdevums, jo mana daudzuma/apjoma izjūta šajā lauciņā ir labāk uztrenēta.

Vakariņu koncepcija manā galvā sāk vizualizēties un izaugt no viena produkta. Iedomājos, ka gribētos šovakar uztaisīt kartupeļu-brokoļu biezeni, ieeju veikalā un, acīm skrienot gar plauktiem, piekomponēju klāt pārējo maltīti. Tātad – kartupelis, brokolis..hmm..puķkāposts. Reku arī lociņi, dilles..Ko vēl varētu paņemt? Oo, jā – zivi! Kas tālāk – saldais krējums (kā saka mana draudzene Santa: “Ēdiens, kura pagatavošanā izmantots saldais krējums, jau uzreiz pelna vismaz 9 punktus no 10”), sīpoli, citrons, ķiploki. 10 minūšu laikā grozs pilns, un iekšā uzjundījies patīkams satraukums. Tā nu tovakar tapa mana forele follijā ar zaļo biezeni un diļļu mērci. Pārāk poētiski jau neizklausās, bet ar ausīm jau neēdam, vai ne?

P.S. Maltīte 5iem izmaksāja ap 15 Ls.

Nepieciešams:

  • Foreles fileja – 1 kg
  • Kartupeļi – 2.5 kg
  • Brokolis – 1 gab
  • Puķkāposts – 1 gab
  • Citrons – 3 gab
  • Ķiploks – 2 gab
  • Saldais krējums – 0.5 l
  • Sīpoli – 3 gab
  • Dilles/lociņi
  • Citronpipari/sāls
  • Milti – apmēram 1 ēdamkarote
  • Diedzētas lēcas
  • Dzintara kausētas siers – 2-3 ēdamkarotes
  • Follijs

Pagatavošana:

Viss process sākas ar dārzeņu vārīšanu – katlā liek nomizotus, diezgan smalki sagrieztus kartupeļus, pa mazām galviņām sadalītus puķkāpostus un brokoļus, pievieno sāli pēc izjūtas. Vāra, līdz dārzeņi mīksti.

Kamēr katls burbuļo, foreles filejai izņem lielākās asakas un sagriež gabalos. Tad katru gabalu liek uz follija, apber ar sāli un citronpipariem, pāri klāj 4-5 ķiploka šķēlītes un bagātīgi apslaka ar citronu sulu. Tad sainīti taisa ciet un saspiež kopā visas maliņas, lai nekur nepiekļūtu gaiss. Tā “iesaiņo” visus gabaliņus un kārto uz cepešpannas. Liek cepties 200 grādu temperatūrā apmēram 20 minūtes. Gatavību nosaka, atverot vienu no sainīšiem un paurķējoties ar dakšiņu :) Ņemot vērā, ka zivs sutinās citronu sulā un atrodas noslēgtā vidē, zivs ir sulīga un mīksta, nekļūstot sausa. Nekad tā gan neesmu darījusi, bet, ja vēlas, neilgi pirms ņemšanas ārā var attaisīt visus sainīšus, ielikt plāti augstākajā plauktā un mazliet pacept no augšas, lai iegūtu kraukšķīgu garoziņu.

Kamēr zivs plītī gatavojas, jāpaspēj tikt galā ar biezeni. Izvārītos dārzeņus saspaida (pieredze liecina, ka rokas blenderis ir pārāk brutāls rīks tik smalkai padarīšanai, un biezeni pārvērtīs viendabīgā putrā), pievieno mazliet sviesta, saldo krējumu (apmēram 150g), var arī nenokāst visu ūdeni no dārzeņiem, ja šķiet, ka šķidruma būs par maz. Tāpat arī iepriekš saceptus (smalki sagrieztus) sīpolus un sasmalcinātus lociņus/dilles, kā arī sāli un piparus pēc garšas.

Un vēl tikai viens mazs, bet svarīgs sīkumiņš – mērce, kas būs kā punkts uz i visā šajā garšu karuselī. Katlā sviestā apcep sīpoliņus, pievieno atlikušo saldo krējumu un vāra, līdz krējums uzmet burbuli. Tad pievieno sasmalcinātas dilles un mazliet miltu, lai iebiezinātu mērci (šajā brīdī viss notiek pēc izjūtas) + kausēto sieru, garšvielas, ja nepieciešams.  Servējot maltīti, pārkaisīju ēdienu ar diedzētām lēcām – piedod svaigu un dzīvu sajūtu. Tas arī viss.

Manā virtuvē viss notiek pēc izjūtas. Konkrētiem gramiem un proporcijām nav nozīmes – jo brīvāk jutīsies gatavojot, jo labāk viss izdosies.

Labu apetīti!

P.S. No vīniem, kas lieliski draudzējās ar šo ēdienu, iesaku šo brīnišķīgo Marcus Stein – Rotling feinherb, Mosel 2009. Meklē @vinastudija.

Klasiskās siermaizes ar tomātiem

Kaut kā kulinārija pēdējā laikā uzņēmusi apgriezienus. Jo vairāk gatavoju, jo vairāk gribas. Un, nenoliedzami, tieši gala rezultāts ir tas, kas iedvesmo darboties un ņemties. Ēst, ēst, ēst. Patīk ēst.

Vispār – kurš tad neprot pagatavot kārtīgas rīta siermaizes, un kāda velna pēc es tapinu rakstu par tik pašsaprotamu lietu?  Laikam jau tādēļ, lai arī Tu  varētu izbaudīt to visaptverošo omulības un mājīguma sajūtu, ko var sniegt tikai lēnā brīvdienu rītā pusstundā radīts mazs kulinārijas šedevrs. Karstas, kūpošas un siera smaržu dvesošas, šīs maizītes tiks notiesātas, vēl nepaspējušas pamest cepešpannu. Punča svētki!

Ko?

  • baltmaize
  • 400g Holandes siera
  • 2 olas
  • 1 burkāns
  • Provansas majonēze
  • sviests
  • 2 tomāti
  • 1 sīpols
  • sāls/pipari/timiāns

Kā?

  • Sarīvē sieru un burkānu, pievieno olas un majonēzi, tā teikt, “uz aci” (nu, apmēram 1/4  mazās paciņas). Visu sajauc kopā, pievieno garšvielas.
  • Baltmaizi sagriež šķēlēs, katru apsmērē ar sviestu, pārgriež uz pusēm (dodu priekšroku klasiskajam klaipiņam, nevis tostermaizei). Virsū kārto tomāta šķēli un sīpolu + siera masu, liek uz pannas (speciāli ietaukot nav nepieciešams).
  • Maizītes cep ap 200 grādu karstumā apmēram 15 min. Beigās, kad jau gandrīz gatavs, uzliek režīmu “cepšana tikai no augšas”, plāti pārliek uz augšējā plaukta un pacep vēl pāris minūtes, līdz siers mazliet apbrūninājies.

Šķelto zirņu gardums

Šķelto zirņu gardums

Kad vēders sāk runāt ar mani, visbiežāk gribas to sūtīt dillēs, taču šovakar nolēmu, ka palutināšu šamējo ar ko vienkāršu, bet debešķīgi gardu. Lai šī recepte negrimtu aizmirstībā un aplaimotu vēl kādu garšu mānu, laižu vaļā. Brīdinu – kļūdīties nav iespējams.

Nepieciešams:

  • 2 burkāni
  • 1 sīpols
  • 250g svaigu šampinjonu
  • 400g šķelto zirņu
  • 100g sviesta
  • sāls/pipari
  • mazliet mīlestības

Pagatavošana:

Uzliec vārīties ūdeni, tikmēr vairākas reizes noskalo zirņus, līdz ūdens ir tīrs (es skaloju 3 reizes), un ber katlā iekšā.

Nomazgā/nomizo/sarīvē burkānus. Sagriez sīpolu mazos gabaliņos un liec pačurkstināties sviestā. Kad sīpoli mīksti, pievieno sarīvētos burkānus. Zirņiem pievieno sāli (kā liecina pieredze, pārsālīt tikpat kā nav iespējams). Savukārt, burkāniem kļūstot mīkstākiem, pievieno sagrieztus šampinjonus un gatavo to visu, līdz no sēnēm izdalījies un iztvaikojis gandrīz viss šķidrums (labāk nelikt virsū vāku). Burkānu/sēņu/sīpolu kišmišam pievieno sāli un melnos piparus.

Kad zirņi izvārījušies un kļuvuši mīksti, nokās tos un iemaisi atlikušo sviestu. Tagad drošu roku gāz zirņus iekšā pannā un samaisi to visu brīnumu kopā. Un neļauj izskatam sevi maldināt – servēts glītos šķīvjos un gatavots ar mīlestību, šis ēdiens būs īsts garšu piedzīvojums. Necils, bet izcils.

Tieši tik viegli, cik izklausās!

Mandarīnu un avokado salāti

Kā jau kaislīgam kulināram pienākas, arī man gadās izfantazēt visādus “kišmiš ar rozīnēm” ēdienus. Sekojošais būtu ieskaitāms tieši šajā kategorijā, ja vien nebūtu tik sasodīti garšīgs :)

Ko Tev vajadzēs?

  • 1 gatavu avokado
  • 2 mandarīnus
  • 1/2 trauciņu diedzētu lēcu
  • sāli, piparus

Kas Tev jādara?

  • Nomizo mandarīnus un sagriez mazos gabaliņos. Sliņķu variantā atslābsti un vienkārši sagriez katru daiviņu divās daļās. Perfekcionistu variantā esi pacietīgs un atbrīvo augli no visām miziņām tā, lai paliek tikai mīkstums.
  • Nomazgā avokado, pārgriez uz pusēm. Tad savelc rūtiņas katrā avokado pusītē un izlobi jau gatavos gabaliņus no mizas.
  • Tagad kārto visu glītā šķīvī, pievieno diedzētās lēcas, sāli un piparus. Mazliet apmaisi, lai visas garšas sajaucas.
  • Un tagad sagatavojies neparastam, bet neatkārtojamam garšu ceļojumam.

P.S. Vienā no šo salātu variācijām pamanījos piešaut klāt arī biezpienveidīgo mājas sieru. Debešķīgi!

Puķkāpostu, kartupeļu un burkānu krēmzupa

Laiskai 7dienas pēcpusdienai piedien laiskas un iedvesmojošas nodarbes. Piemēram, ēst gatavošana. Ilgi nebija jādomā, nolēmu šodien uzvārīt puķkāpostu/kartupeļu/burkānu krēmzupu. Ja vēlies palutināt savas garšas kārpiņas un izbaudīt ēdienu, ko pat zvērināti gaļēdāji atzīst par labu esam, seko šiem norādījumiem.

Katls gan sanāca tāds paliels – ap 3.5 litriem, tā kā sekojošais sastāvdaļu daudzums ir diezgan nosacīts un atkarīgs no ēdāju izsalkuma un skaita.

Ņemam:

  • 8 palielus burkānus
  • 5 vidējus kartupeļus
  • 1 lielu puķkāpostu
  • 2 vidējus sīpolus
  • 0.5 l saldā krējuma
  • 1 paciņu “Dzintara” kausētā siera
  • Pus kukuli baltmaizes
  • Olīveļļu
  • Pāris lauru lapu
  • Lielos melnos piparus
  • Šķipsniņu sāls pēc garšas

Process:

Viss ir ļoti vienkārši – jānomazgā dārzeņi, jānomizo kartupeļi un burkāni, puķkāposti jāsadala mazos gabaliņos. Tas viss jāliek lielā katlā ar ūdeni un, pievienojot nedaudz sāls un pārējo garšvielu, jāvāra, līdz visas sastāvdaļas ir mīkstas. Uzreiz varu piebilst, ka vislabāk visu griezt mazos gabaliņos, jo tā sastāvdaļas ātrāk izvārīsies. Un atceries, ka burkāni vārīsies visilgāk, tādēļ tos vari likt vārīties pašus pirmos, bet pārējo pievienot vēlāk.

Kamēr dārzeņi vārās, aši nomizo 2 sīpolus, smalki sagriez un liec uz pannas. Apcep tos gaiši brūnus un pievieno maltos piparus. Pa to laiku vari sagriezt pus kukuli baltmaizes mazos kubiciņos un, bagātīgi pievienojot olīveļļu, apcept, līdz izveidojas kraukšķīgi grauzdiņi.

Tikmēr jau kartupeļi un puķkāposti būs izvārījušies – izķeksē tos no katla, bet vēl atstāj burkānus mazliet pavārīties, līdz tie ir pavisam mīksti. Ko tālāk? Liekam dārzeņus benderī, pievienojam saceptos sīpolus un saldo krējumu un blenderējam, līdz iegūta viendabīga masa. Ja aptrūkstas saldais krējums, vari pievienot arī mazliet piena, vai arī to pašu buljonu, kurā vārīji dārzeņus. Tā nu atliek vien atkārtot visas šīs darbības, līdz visi dārzeņi ir sablenderēti un zupa salieta katlā. Tad liekam to visu atkal uz uguns (ne pārāk lielas, jo citādi zupa metīs burbuļus tieši uz tava priekšauta) un pievienojam paciņu “Dzintara” siera. Zupa gatava, kad siers ir izkusis un panākta īstā garša.

Tagad vienīgais, kas Tev atliek, ir ieliet zupu glītā bļodiņā, iebērt tajā sauju grauzdiņu un izbaudīt to.

Franču pavārmāksla

fench_market_stall

Džūliju filma  bija tieši tāda, kā gaidīju, bet brīžiem pat vēl labāka. Secinājumi:

1. Ēdiens…..mmm…..Kādam, kurš ar pavārmākslu ir uz “Jūs”, to laikam nesaprast, bet mani tās visas virtuves orģijas tā pavilka!!! Ja esi piedzīvojos, ko nozīmē, kad ēdiena gatavošana sagādā ne mazāku baudu kā tā notiesāšana, tad abu DŽ. rosīšanās pa virtuvi nevar atstāt vienaldzīgu. Vai man arī pēc filmas noskatīšanās radās sajūta, ka dikti gribas kko pagatavot? Nū, ne gluži – drīzāk sāku jau domās veidot iepirkumu sarakstu ar lietām, kuras manā virtuvē vēl pietrūkst. Smalks siets, piesta, laba putošanas slotiņa, pāris vara katlu, glīta mērkrūze un silikona virtuves cimds :) utt., utjp.

2. Un Merila…..brīnišķīgā Merila!Uh…Skaista Parīze, skaista iepirkšanās franču garā, savdabīga tā laika elpa. Apburoši.

3. Jopcik, cik tā angļu valoda tomēr bagāta. Man jau pat brīžiem šķiet, ka nav jābūt nekādam pārākajam literātam, lai spētu angļu valodā skaisti izteikties-tāda vārdu bagātība ļauj iztēlei vaļu. Vienvārdsakot – stulbi, bet angliski daudz ko var pateikt tik trāpīgi, ka vai nu!

4. Un galvenais – kur var dabūt to pavārgrāmatu? :D

Ko es šodien darīšu? Cepšu ķirbju pīrāgu. Bon apetit!