Oslo Modernās mākslas muzejs

29. septembrī Oslo tika atvērts “Astrup Fearnley” modernās mākslas muzejs. Tas atrodas ļoti skaistā un gleznainā vietā pie paša ūdens, ar skatu uz tuvākajām salām. Brīvdienās vēlējāmies to beidzot apskatīt, taču, jau tuvojoties muzejam, tapa skaidrs, ka esam bijuši mazliet pārsteidzīgi, par apmeklējuma dienu izvēloties sestdienu, kad visur mudž tūristu pūļi un visi galvenie apskates objekti ir cilvēku pārpludināti. Pa promenādi, kas ved uz muzeju, strīpām vien devās visdažādākie cilvēki – runīgi vācu opīši, jaunieši izpūrušiem matiem, ģimenes ar bērniem un vēl simtiem citu indivīdu. Diezgan raiba publika, jāatzīst. Grūti iedomāties, ka Rīgā uz kādu jaunu muzeju veltos šādas masas. Viss beidzās ar to, ka muzeju apmeklēja tikai mana draudzene, jo bija atbraukusi uz pāris dienām un vēlējās redzēt pēc iespējas vairāk mākslas, bet mēs ar Kasparu nolēmām to apmeklēt citreiz kādā darba dienā.

Ēka, kurā atrodas muzejs, ir tikko uzcelta, ārkārtīgi iespaidīga un skaista. Arhitektūra tik pārdomāta, ka organiski iekļaujas apkārtējā vidē un saplūst ar to. Lūk, mūsu iespaidi.

Tuvojamies. Tālumā jau redzams muzeja smailais jumts.

Promenāde, kas vijas gar ūdeni, ir pilna dažādu restorānu, saldējuma būdu un soliņu. Laba vieta laiskai sestdienas pastaigai, ja vien jūs nebaida tūristu masas.

Biju domājusi, ka oktobrī Oslo jau atgādina Antarktīdu, bet kļūdījos. Meitenes blūzītēs uz kāpnēm lasa grāmatas.

Ja dzīvo pie ūdens, vari pie mājām piebraukt arī sava laivā.

Cilvēki bauda oktobra sauli.

Tuvojamies muzejam un saprotam, ka būs baigā spiešanās.

Modernās mākslas muzejs. Apbrīnojami, cik daudz cilvēkus tas interesē.

Pieaugušo biļete maksā 10 Ls, pensionāru – 8 Ls, studentu 6 Ls un bērniem līdz 18 gadu vecumam par brīvu.

Astrup Fearnley Museet

Viens no muzeja korpusiem.

Skats uz muzeja ieeju.

Jeff Koons – Triple Hulk Elvis III

Jeff Koons – Michael Jackson and Bubbles

Dan Colen – Don’t Judge a Book by its Cover (Another Country)

Damien Hirst – God Alone Knows

Jeff Koons – Wolfman (Close-Up)

Konfekšu sala ar mākslu fonā.

Diemžēl nekur nevarēju atrast darba autoru un nosaukumu.

Kails vīrietis kā māksla.

Manuprāt, diezgan izaicinošs mākslas darbs ar trim izbāztiem trušiem.

Muzeja daļas atdalītas ar stikla sienu, caur kuru paveras brīnišķīgs skats uz ūdeni.

Blakus muzejam atrodas arī vesela iela, pilna mākslas galeriju. Šeit bija izstādīti norvēģu mākslinieka Hariton Pushwagner darbi. Pāris būtu gribējies paņemt līdzi uz mājām, mūsu baltajām sienām tieši prasās kas tāds!

Dibeni un citi apaļumi

Esmu sev atklājusi Tinto Brasa pasauli. Noskatījos “Papriku” un “All Ladies Do It” – nu, super! Kaut kas ir visā tajā viņa ar seksualitāti un erotiku pārsātinātajā stiliņā. Ja porņuku skatīšanās man visbiežāk uzdzen šermuļus, tad šīs filmas bija, nu, kā tādas fifīgas bezē kūciņas ar krāšņu ķirsīti pašā spicē  – kolorītajām galveno lomu atveidotājām. Šajās filmās viss notiek tik brīvi, nepiespiesti un dabīgi, ka nemaz neliek morāles jūtām sabangoties krūtīs un celt mietpilsoniskus iebildumus ar domu –  ‘”Kur gan palikusi tikumība”? un “Šausmas, tas ir amorāli!”. Tā vietā es vēroju šīs krāšņās sievietes, apbrīnojot, cik pašpietiekamas, seksuāli nepiesātināmas un ar sevi apmierinātas viņas ir, kaut nevarētu teikt, ka viņas būtu mūsdienu tievuma kulta upuri. Tādas dzīvas un vitālas – īstas sievietes!

Un tie dibeni!!! Visur un visu laiku. Un tikpat dažādi kā sniega pārslas – lieli – apaļi, mazi- kantaini, tievi un resni, glīti un neglīti, jauni un veci – uhhh! Līdz šim man bija šķitis, ka krūtis tomēr ir tai vīriešu pielūgsmes olimpā – bet, nē! Tie ir dibeni! Un jāatzīst, ka droši vien pelnīti – tās formas un izliekumi noteikti spēj sajaukt prātus.

Katrā ziņā filmas ir dikti estētiskas un vizuāli baudāmas. Un mazliet uzsit vēlmi pamīlēties :)