Oslo Modernās mākslas muzejs

29. septembrī Oslo tika atvērts “Astrup Fearnley” modernās mākslas muzejs. Tas atrodas ļoti skaistā un gleznainā vietā pie paša ūdens, ar skatu uz tuvākajām salām. Brīvdienās vēlējāmies to beidzot apskatīt, taču, jau tuvojoties muzejam, tapa skaidrs, ka esam bijuši mazliet pārsteidzīgi, par apmeklējuma dienu izvēloties sestdienu, kad visur mudž tūristu pūļi un visi galvenie apskates objekti ir cilvēku pārpludināti. Pa promenādi, kas ved uz muzeju, strīpām vien devās visdažādākie cilvēki – runīgi vācu opīši, jaunieši izpūrušiem matiem, ģimenes ar bērniem un vēl simtiem citu indivīdu. Diezgan raiba publika, jāatzīst. Grūti iedomāties, ka Rīgā uz kādu jaunu muzeju veltos šādas masas. Viss beidzās ar to, ka muzeju apmeklēja tikai mana draudzene, jo bija atbraukusi uz pāris dienām un vēlējās redzēt pēc iespējas vairāk mākslas, bet mēs ar Kasparu nolēmām to apmeklēt citreiz kādā darba dienā.

Ēka, kurā atrodas muzejs, ir tikko uzcelta, ārkārtīgi iespaidīga un skaista. Arhitektūra tik pārdomāta, ka organiski iekļaujas apkārtējā vidē un saplūst ar to. Lūk, mūsu iespaidi.

Tuvojamies. Tālumā jau redzams muzeja smailais jumts.

Promenāde, kas vijas gar ūdeni, ir pilna dažādu restorānu, saldējuma būdu un soliņu. Laba vieta laiskai sestdienas pastaigai, ja vien jūs nebaida tūristu masas.

Biju domājusi, ka oktobrī Oslo jau atgādina Antarktīdu, bet kļūdījos. Meitenes blūzītēs uz kāpnēm lasa grāmatas.

Ja dzīvo pie ūdens, vari pie mājām piebraukt arī sava laivā.

Cilvēki bauda oktobra sauli.

Tuvojamies muzejam un saprotam, ka būs baigā spiešanās.

Modernās mākslas muzejs. Apbrīnojami, cik daudz cilvēkus tas interesē.

Pieaugušo biļete maksā 10 Ls, pensionāru – 8 Ls, studentu 6 Ls un bērniem līdz 18 gadu vecumam par brīvu.

Astrup Fearnley Museet

Viens no muzeja korpusiem.

Skats uz muzeja ieeju.

Jeff Koons – Triple Hulk Elvis III

Jeff Koons – Michael Jackson and Bubbles

Dan Colen – Don’t Judge a Book by its Cover (Another Country)

Damien Hirst – God Alone Knows

Jeff Koons – Wolfman (Close-Up)

Konfekšu sala ar mākslu fonā.

Diemžēl nekur nevarēju atrast darba autoru un nosaukumu.

Kails vīrietis kā māksla.

Manuprāt, diezgan izaicinošs mākslas darbs ar trim izbāztiem trušiem.

Muzeja daļas atdalītas ar stikla sienu, caur kuru paveras brīnišķīgs skats uz ūdeni.

Blakus muzejam atrodas arī vesela iela, pilna mākslas galeriju. Šeit bija izstādīti norvēģu mākslinieka Hariton Pushwagner darbi. Pāris būtu gribējies paņemt līdzi uz mājām, mūsu baltajām sienām tieši prasās kas tāds!

Advertisements

Oslo Opera

Vienmēr, kad pie mums atbrauc ciemiņi, arī paši arvien labāk iepazīstam pilsētu un atklājam jaunas un neparastas vietas Oslo. Šajā nedēļas nogalē, uzņemot pie sevis mīļu draudzeni no Hamburgas, apmeklējām daudz muzeju un citu apskates objektu. Laiks bija neizsakāmi skaists – zilas debesis, cik vien tālu var redzēt, un spoža saule, kas nu jau mazliet vēsajās oktobra dienās sildīja degunus.

Oslo Opera atrodas pilsētas centrā un katru dienu pulcē lielus tūristu pūļus. Ēka atklāta apmeklētājiem kopš 2008. gada un ir īsta modernās arhitektūras pērle. No ārpuses dekorēta ar marmora un granīta plāksnēm, tā izskatās  majestātiska un nesatricināma. Slīpās platformas iestiepjas ūdenī un rada iespaidu, ka ēka tikko iznirusi no ūdens dzīlēm. Esat kādreiz bijuši uz Operas jumta? Oslo tas ir iespējams! Ēka būvēta tā, lai cilvēki pa to varētu pastaigāties un izbaudīt lielisku skatu uz pilsētu, kalniem un ūdeni. Manuprāt, šī ir vieta, kas noteikti jāapmeklē, esot Oslo.

Šis tilts slejas pāri remontdarbu nomocītajai ielai, kas vijas blakus jaunajai Operai. Tas ir arī visdrošākais veids, kā nokļūt līdz tai.

Operā ir lielisks suvenīru veikaliņš, kurā var iegādāties arī pāris Elīnas Garančas ierakstu. Es tiku pie glītas pastkartes ar balerīnu. Kā arī eleganta kafejnīca ar āra terasi, kur nesteidzīgi iemalkot tasi kafijas ar skatu uz pilsētu.

Brauciens uz Sognsvann ezeru

Pie ezera

Kādā no iepriekšējām nedēļas nogalēm nolēmām, ka mums jāapskata izslavētais Sognsvann ezers, kas atrodas vienā no metro galapunktiem un tādēļ ir viegli sasniedzams. Tādēļ nopirkām vienreizējo grillu (bez tā brīvdienās nu nekur), pudeli vīna, desiņas, un aiziet!

Sākot ceļojumu no centrālās stacijas, ceļā pavadījām aptuveni 20 minūtes. Izkāpjot no metro, vēl tikai mazs gabaliņš jāpaiet kājām, kad jau esam pie paša ezera. Apkārt skraida bērni, rej suņi, un valda brīvdienu noskaņojums. Cilvēki sasēduši ezera malā zalītē vai uz akmeņiem – cep desiņas, spēlē ģitāru un pļāpā. Redzam jaunlaulātos, kuri taisa mazu fotosesiju pie ezera. Garām zib skrējēju kājas, daudzi speciāli atbraukuši šurp, lai izmestu pāris loku apkārt ezeram.

Gluži neticami, kā tik skaista un mežonīga vieta var atrasties tik tuvu pilsētas centram. Ir sajūta, ka esam kilometriem tālu. Pat gaiss šeit ir cits. Vējš skrien cauri koku lapotnēm aizelsies, un viss smaržo tik dzīvi! Kailām pēdām iemēģinām arī ūdeni, kaut gan par tā temperatūru jau netieši liecina tas, ka ūdenī ir tieši viens cilvēks, bet krastā piecdesmit. Jā, auksts. Bet tīrs un spirgts.

Pikniks pie ezera

Pēc mazas cīņas ar grillu, kurš ne par ko negrib kārtīgi iekurties, tomēr tiekam pie karstām desiņām un izbaudām savu pikniku ezera krastā. Ir prieks būt dabā un vienkārši ieelpot svaigo meža gaisu. Nolemjam izmest arī loku apkārt ezeram. Mums garām traucas skrējēji – ātrie, lēnie, vientuļnieki un draudzenītes, daži ar suņiem, citi ar austiņām un pulsa mērītājiem. Ar velosipēdu braukt pa ceļu, kas vijas gar ezera krastu, ir aizliegts. Ezers ir patiešām skaists, tā gribētos tajā nopeldēties. Bet izskatās, ka būs vien jāgaida nākamā vasara. Sognsvann ezers esot populārs atpūtas galamērķis arī ziemā. Šeit var nodarboties ar distanču slēpošanu, slidot vai nodoties zemledus makšķerēšanai. Domājams, ka, tuvojoties ziemai, nopietnāk apsvērsim arī distanču slēpju iegādi.

Skats uz pretējo krastu

Sognsvann

Tā ezers izskatās ziemā. Bildi atradu šeit.

Mazai atkāpei. Redzot, cik skaista ir daba šeit, gribas redzēt arvien vairāk un vairāk. Dienā, kad bijām noīrējuši mašīnu, lai atvestu iegādātās mēbeles uz jauno dzīvokli, aizbraucām arī uz kādu mazu miestu netālu no Drammen. Un šis mazais izbrauciens tikai vēl vairāk stiprināja mūsu vēlmi, esot šeit, izmantot visas iespējas paceļot pa Norvēģiju. Varbūt, ka kaut kur aizbrauksim jau šajā nedēļas nogalē. Es noteikti par to uzrakstīšu.

Noslēdzot dienu, parādījās vēl viens skaists dabas brīnums

 

Svētdiena pilsētā

Pagaidām laiciņš mūs Oslo lutina. Saule smaida, un tikai pamazām kļūst mazliet rudenīgi vēsāks. Tādēļ daudz prieka sagādā pastaigas – iepazīstam apkārtni un nejauši atklājam šarmantas kafejnīcas un neparastus tirdziņus. Svētdienu pavadījām, izmēģinot jauno fotoaparāta lēcu un pētot skaistos norvēģus uz ielām.

Laiski svētdienīgi

Thorvald Meyers gate

Ielas un cilvēki

Krāmu tirdziņš Birkelunden parkā

Šeit var atrast gan vecus krāmus, gan jaunas lupatas

Vietējās meitenes izpārdod savus drēbju skapjus

Mans jaunais lietus mētelis par pieciem latiem

Valda rosība, un acis zib uz visām pusēm

Groziņu?

Profesionāla tirdziņu apmeklētāja

Piecdesmito gadu modītes šeit ir ļoti populāras – daudz specializētu apģērbu veikalu, un pat īpašas frizētavas, kas specializējas 50to gadu matu sakārtojumu radīšanā!

Atkal jauna broša

Cenas ļoti dažādas – galvenais ir kaulēties!

Cieņā retro

Īpaši liela bija lampu izvēle

Gredzenu paradīze

Nenopirku, bet nosolījos nākamreiz ņemt, ja vēl būs

Un kādēļ gan lai Oslo krāmu tirdziņā neatrastos šāda grāmata?

Ielas un ļaudis

Esmu sajūsmā par retro kleitu

Uzmanību! Kafijošana ārpus mājas var jūs izputināt!

Mirklis kafijas, nesteidzīgu sarunu un slinkuma

Peldbaseini Oslo: Tøyenbadet

Tøyenbadet

Vakar apmeklēju vēl vienu peldbaseinu. Tas ir pilnīgi atšķirīgs no Bislet Bad un vislabāk raksturojams ar vienu vārdu – ķīpene. Tøyenbadet ir liels publiskais baseins ar visiem no tā izrietošajiem plusiem un mīnusiem. Tas ir arī populārākais Oslo baseins, kuru gadā apmeklē apmēram četrsimts tūkstoši cilvēku. Baseins atrodas ļoti skaistā vietā – parkā kalna galā, ar skatu uz Oslo. Netālu no tā ir arī Munka muzejs un Oslo Botāniskais dārzs, kā arī Tøyen metro stacija.

Lielais baseins

Tøyenbadet nesen piedzīvojis renovāciju, tagad kompleksā atrodas divi iekštelpu un divi āra baseini, kā arī trenažieru zāle, solārijs un sauna. Lielais baseins ir 50 metru garš, un ūdens temperatūra tajā – 28 grādi. Lielajā baseinā iespējams arī lēkt no viena, trīs vai piecu metru augstiem tramplīniem.

Gaitenis pirms ieiešanas ģerbtuvēs

Viss jauns un svaigi izremontēts

Gērbtuves

Skapīši. Katram klāt atslēga ar gumijas aproci.

Pucēšanās zona. Šī ir tikai viena daļa, kopumā ir aptuveni sešas rindas ar skapīšiem.

Man tur patika, jo baseins ir garš un dziļš, nav jābaidās, ka atdauzīšu ceļus pret grīdu, kā tas ir Bislet Bad. Arī ģērbtuves un dušas ir modernas, baseinu vienlaicīgi uzmana četri glābēji, un tas atrodas gandrīz tikpat tuvu manām mājām, kā Bislet Bad. Tāpat ļoti iepriecina arī āra baseina esamība, lai gan tas ir atvērts tikai vasarā. Taču man personīgi ļoti traucējošas ir lielās cilvēku masas un tas “publiskums”, visi it kā rīvējas viens gar otru. Ierados baseinā īsi pirms trijiem pēcpusdienā. Puse no tā bija nodalīta lēcējiem, viens celiņš ātrajiem peldētājiem un otra puse pārējiem. Un tur es kopā ar vēl aptuveni 20 cilvēkiem kā tāda klimpa zupā rotēju pa riņķi, pa riņķi, pa riņķi. Peldēšana tiek organizēta apļa veidā – pa vienu pusi uz priekšu, tad mazliet pastumdāmies gar sienu uz otru baseina malu, un peldam pretējā virzienā. Diezgan nomācoši. Vai arī Hamburgas privātais āra baseins mani ir dikti izlutinājis. Katrā ziņā, jutos neērti. Un atkal riskējot izklausīties aizspriedumainai, piebildīšu, ka arī peldēšana kopā ar spalvainiem arābu tēviņiem, mačo tipa krutakiem, kuri peld visiem pa vidu un šļakstās, izpildot nemākulīgu kraulu, kā arī tetovētiem, šķelmīgi smaidošiem opjiem, īsti prieku nesagādā. Īpaši, kad, kāpjot ārā no baseina, sajūtu sev mugurā to durstīgos skatienus. Vļek. Kā izdevās noskaidrot, rīta pusē starp astoņiem un divpadsmitiem baseins esot daudz tukšāks. Par vēl vienu lielu mīnusu uzskatu to, ka uz vietas nav pieejami fēni, tātad katru reizi būs jāstaipa līdzi.

Un te nu nonākam pie viena aspekta, kas man varētu likt šīs visas neērtības arī paciest, un tās ir cenas. Vienreizējs baseina apmeklējums maksā 83 NOK (7.86 Ls), sešas reizes – 415 NOK (39.30 Ls), divdesmit piecas reizes – 1670 NOK (158 Ls). Protams, studentiem un bērniem piemērojamas atlaides. Mēneša abonements (līgums jānoslēdz uz gadu), kurā iekļauts gan baseins, gan trenažieru zāle, maksā 399 NOK mēnesī (37.80 Ls). Tas jau izklausās diezgan saprātīgi, manuprāt. Ar nepacietību gaidu, kādas atklāsmes man nesīs nākamā baseina apmeklējums.

Saulainu jums visiem nedēļas nogali!

Dzīve Oslo

Vietējā puķu bode

Drīz būs pagājušas jau divas nedēļas, kopš dzīvoju Oslo. Jāatzīst – nudien ne tā sliktākā vieta, kur būt. Pieturoties pie man mīļās struktūras, ieskicēšu lielos vilcienos – kas un kā.

Pilsēta

Jāatzīst, ka pagaidām esmu mazliet iepazinusi tikai rajonus, kur dzīvoju (Grünerløkka) un strādāju (Majorstuen). Vietā, kur es dzīvoju, apmetušies pārsvarā jauni cilvēki. Šeit ir daudz bāru, ēstuvju, neatkarīgo dizaina veikalu, antikvariātu un humpalu bodīšu. Atmosfēra ir mākslinieciska, pat bohēmiska, un, klīstot pa Grünerløkka, iespējams iemaldīties apburošos jauno dizaineru veikaliņos, pēkšņi attapties zaļā parciņā, vai tikt ierautam kārtējā ielu svētku virpulī. Mani šī vieta apbur. Vieta, kur strādāju, ir citāda. Tas ir izsmalcināts, bet kluss dzīvojamo māju rajons. Šeit atrodas arī ekskluzīvākie un smalkākie Oslo veikali.  Ēkas tādas kā Barona vai Brīvības ielā, visapkārt izkaisīti dažādi pārtikas veikali, bērnu spēļu laukumi, tankštelles, restorāni un bērnudārzi. Šis ir arī nozīmīgs satiksmes mezgls Oslo, kur satiekas visas metro līnijas, trīs tramvaja un pieci autobusa maršruti. Majorstuen atrodas kalnā, tādēļ, lai tur nokļūt ar riteni, pedāļi jāmin diezgan sirsnīgi.

Bodītes

Vietējie krodziņi

Kafejnīcas

Beķereja

Vietējais humpalnieks

Krāmu bode

Mans mīļākais veikals

Lietotu mantu veikals, kurā lēti var dabūt visu, sākot no traukiem un beidzot ar mēbelēm

Transports

Transporta sistēma Oslo ir ļoti attīstīta un pārklāj pilsētu diezgan blīvi, izplešoties lielā rādiusā. Pabraucot ar metro 15 minūtes, jau attopies gandrīz vai laukos, vai Mežaparkam un Mārupei līdzīgos privātmāju rajonos. Oslo iespējams pārvietoties ar tramvaju, metro, autobusu, kuģīšiem vai pilsētas velosipēdiem. Taču tas ir patiešām dārgi. Viena biļete, kas derīga līdz stundai vienā zonā, ceļojot vienā virzienā, maksā 30 NOK (2.86 Ls), dienas biļete – 75 NOK (7.17 Ls), 7 dienu biļete – 220 NOK (20.98 Ls), mēneša biļete  – 620 NOK (59.27 Ls), bet gada biļete 6200 NOK (592, 76 Ls). Cipari kļūst daudz lielāki, ja nepiecišama biļete divām, trim un vairāk zonām. Taču ir atlaides studentiem, skolēniem un pensionāriem.

Velo

Kā jau katrā modernā pilsētā, arī Oslo ir tā saucamie pilsētas riteņi (Oslo Bysykkel). Samaksā deviņus latus gadā, saņem plastikāta identifikācijas kartīti pa pastu un brauc laimīgs! Oslo kopumā ir vairāk kā 100 velo staciju, katrā pa 15-20 velosipēdiem. Sistēma pavisam vienkārša – nopīkstini kartiņu, ņemt to riteni, kura numurs tiek parādīts displejā, un minies! Vienu velosipēdu var izmantot līdz pat 3 stundām, tad tas jānoliek kādā stacijā, un var ņemt nākamo. Sīkāk par šo iespēju lasi šeit.

Pilsētas velosipēdi

Cilvēki

Oslo ir ārkārtīgi krāsaina pilsēta vārda burtiskā nozīmē. Esmu mazliet paceļojusi pa pasauli, un šajā ziņā mani šķietami vairs nekas nevarētu pārsteigt, bet tomēr imigrantu un iebraucēju koncentrācija šajā pilsētā ir ļoti liela, un viņu klātbūtne – uzkrītoša. Sievietes lakatos ar trīs bērniem pie rokas un ceturto ratos pārpildītos autobusos un veikalos šeit ir normāla parādība. Pilsētas pazīstamākais imigrantu rajons ir Grønland, un tas atrodas netālu no centrālās stacijas. Reiz nejauši tur iemaldījos un sev nosolījos vairs šādos piedzīvojumos neielaisties. Iespējams, dienas laikā tur vēl iespējams aši izskriet cauri, bet vakara stundās es gan neriskētu. Ieliņas pilnas austrumu pārtikas veikalu, afrikāņu frizētavu, turku kebabnīcu un indiešu šūšanas darbnīcu. Bet pats interesantākais – ielās nemana sieviešu, un visapkārt tumsnējas sejas. Salīdzinājums ar balto zvirbuli šeit būtu īsti vietā. Tieši tā arī es, baltajiem svārkiem plandot, reiz izspurdzu tur cauri. Skatieni, ar kuriem tiku pavadīta, nebija no tiem patīkamākajiem.

Norvēģi ir ārkārtīgi izskatīgi. Ejot pa ielu, nākas nemitīgi sajūsmā noelsties, cik gan skaisti cilvēki šeit dzīvo! Ja saka, ka Rīgā dzīvo visdaiļākās meitenes, es teiktu, ka Oslo var sastapt vispievilcīgākos vīriešus. Vaibsti, ziemeļnieciskā skandināvu stila izjūta, gaišie mati, garie un staltie augumi – prieks skatīties. Protams, arī ļoti daudz skaistu meiteņu. Jā, man patīk norvēģi. Jāpiemin arī, ka praktiski visi šeit runā ļoti labā angļu valodā, kas vismaz sākumā man ļoti atvieglo komunikāciju. Kādā mēbeļu tirgotavā sastapu arī jaunu pārdevēju, kas ar mani brīvi sarunājās vāciski.

Dīvainības

Jau pirmajās pāris nedēļās esmu novērojusi pāris lietu, kuras gribētos dēvēt par norvēģu dīvainībām. Pirmkārt – dzīvokļos (nevispārināšu, bet, cik esmu redzējusi) nav griestu lampu. Tā vietā griestu līmenī vairākās vietās atrodami kontakti, kuros nepieciešamības gadījumā var iespraust apgaismes ķermeni un tad kādā neizskaidrojamā veidā to piekārt pie āķa griestu vidū (kura tur, protams, nav). Viņiem laikam patīk stāvlampas.

Otra lieta – iet pa ielu skaista meitene, glīti apģērbusies, bet kājās – kas? BOTAS! Un es šeit domāju kārtīgas sporta botas, kas domātas skriešanai vai aerobikai. Mode? Personīgā stila izjūta? Nezinu. Bet dīvaini. Tāpat daudzi staigā apkārt arī pilnā ekipējumā  – jaunākajā Nike sporta tērpā. Kaut kur lasīju, ka Oslo 7 no 10 cilvēkiem regulāri apmeklējot sporta zāli. Acīmredzot, viņi baidās savus plikumus rādīt publiskajās sporta kluba ģērbtuvēs, un to dara mājās. Saģērbjas, dodas pasvīst un atgriežas mājās tai pašā tērpā. Tas būtu vienīgais izskaidrojums.

Tas laikam nav nekas neparasts, bet norvēģi mīl Ikea. Bezmaksas busiņš tevi 20 reižu dienā gatavs aizvest līdz pasaules lielākajam IKEA, kas, protams, atrodas Oslo. Jo norvēģi vienkārši mīl Ikea!

Veikali

Es katru vakaru raudu spilvenā. Jo Oslo nav normālu veikalu. Labi, iespējams, ir, bet neesmu tos vēl atklājusi. Kādēļ jāraud? Jo šeit ir ļoti daudz dažādu ķēžu pārtikas veikalu, bet tie ir salīdzinoši mazi (Maxima ar vienu X?). Izmēram nav nozīmes, bet piedāvājums ir tik trūcīgs, ka vienmēr ar sāpošu sirdi pērku plastmasīgos tomātus un vienus no 3 dažādu veidu rīsiem. Vācija laikam mani izlutinājusi – liela izvēle, vienmēr svaigi produkti, labas cenas. Šeit, ņemot vērā, cik viss ir dārgs, iepirkšanās mani saērcina. Jo, ja jau man jāmaksā 3 lati par šokolādes tāfelīti vai 6 lati par puskilogramu siera, es gribu, lai man ir iespēja IZVĒLĒTIES! Nevis vienu no diviem, bet divus no piecpadsmit. Ja atradīšu tādu veikalu, ziņošu. Turklāt – neceriet, ka varēsiet nopirkt jau pierastos un iemīļotos produktus – M&M’s vai Domino cepumus. Šeit visam ir norvēģu versija – tie paši zemesrieksti krāsainās šokolādes glazūrās, pat līdzīgā iepakojumā, bet ne īstie. Un tā ir ar ļoti daudzām lietām. Nesaku, ka šie produkti ir sliktāki, bet jau atkal – es gribu, lai man ir iespēja izvēlēties. Vai jau minēju, ka pilnīgi visa informācija uz produktu iepakojumiem ir tikai skandināvu valodās? Un iemīļotākais viņiem ir 0.5 % piens? Par alkohola pieejamību, cenām un alus garšu nerunāsim.

Alkoholu var nopirkt tikai šādos atsevišķos veikalos ar ierobežotu darba laiku

Cenas

Domāju, ka kādu dienu uzcepšu izsmeļošu rakstu par šo tēmu. Tikmēr tīri vispārīgi jāsaka, ka šeit viss ir ārkārtīgi dārgs un pie tā ir ļoti grūti pierast. Un veikalā ir žēl kaut ko pirkt nevis tādēļ, ka nevarētu atļauties, bet vienkārši visu laiku šķiet, ka 10x pārmaksāju. Bet gan jau, ka šī sajūta pāries. Tas tā tīri psiholoģiski laikam.

Neticami izdevīgs piedāvājums – 2 Pepsi tikai par 4 Ls!

Grillēšana

Tas ir atsevišķs stāsts. Svarīga norvēģa dzīves sastāvdaļa un viņa būtību  raksturojošs elements ir grillēšanas kultūra. Un tā lielā mērā saistīta arī ar norvēģa    patiku būt ārā, zaļumos, parkos un dabā kopumā. Saulains un silts laiks tiek izmatots ar pilnu krūti, un šādās dienās parki pildās cilvēkiem, un viņi grillē. Pledi, piknika grozi, desas un gaļas, grills un laiskums – ideāla sestdiena kopā ar draugiem. Pie daudzām zaļajām zonām ir speciāli konteineri izlietoto vienreizējo grillu un ogļu izmešanai.

Norvēģi laiskojas

Laikapstākļi

Pagaidām laiciņš šeit līdzīgs kā Hamburgā – brīžiem saule, brīžiem lietus. Diezgan mainīgs pat vienas dienas ietvaros. Bet diezgan silts. Šo ierakstu šobrīd tapinu, peldkostīmā sēdēdama uz sava balkona un sauļodamās. Redzēsim, ko nesīs rudens un ziema.

Ja kāds šo izlasīja līdz galam, esmu priecīga. Apsveru iespēju turpmāk savus ierakstus dalīt divās daļās. Kā jums šķiet?

Kādēļ es mīlu Hamburgu

Es mīlu Rīgu, jo tā ir mana dzimtā pilsēta, un tur viss ir tik pazīstams un mīļš. Es mīlu Londonu, jo tur man vienmēr ir sajūta, ka viss ir iespējams. Es mīlu Venēciju, jo vasarās tur ir tik ļoti karsti, un no tās skaistuma sprāgst acis ārā no pieres. Un es mīlu Čikāgu, jo to vienkārši nevar nemīlēt. Un Stambulu tik ļoti, jo man šķiet, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm tur esmu mājojusi. Tāpat es mīlu daudz citu pilsētu, kur kādreiz esmu bijusi, jo katrā ir kas īpašs un neatkārtojams, ko citur neatrast. Un katra pilsēta man liek justies citādāk. Un kopš pirmās dienas, kad šurp pārcēlos, es mīlu Hamburgu no visas sirds.

Cilvēka labākais draugs - velosipēds

VELO. Manuprāt, Hamburga tika radīta tikai tādēļ, lai cilvēki pa to varētu pārvietoties ar velosipēdiem! Nekur un nekad neesmu redzējusi tik velo draudzīgu pilsētu. Joprojām izmisīgi meklēju kādu ielu, kur nebūtu veloceliņa – tādu praktiski nav. Un turklāt tas ir droši! Auto vadītāji vienmēr pagaidīs, palaidīs, apdzīs ar pieklājīgu distanci un nekad neliks justies kā likumpārkāpējam, ja atļausies mēģināt iekļauties kopējā satiksmes straumē. Šeit cilvēkiem vispār kopumā ir daudz mazāk stresa. Izmainoties šaurā ielā, divi riteņbraucēji vai riteņbraucējs un kājāmgājējs sasmaidīsies un vēl atvainosies viens otram. Pateiks paldies. Lūk, to es saprotu. Un arī atstāt riteni kaut kur nav problēma – vai nu pieslēdz pie vienas no neskaitāmajām riteņu novietnēm, vai arī vienkārši saslēdz kopā aizmugurējo ratu ar rāmi. Atstāj kaut iepirkumu maisus savā groziņā – nevienam gar tiem ne silts, ne auksts. Protams, pieņemu, ka arī šeit riteņus zog, un, iespējams, ka labāk to neatstāt uz nedēļu pieslēgtu šaubīgā rajonā, nomaļā ielā. Visādi citādi – nekādu problēmu. Tieši tādēļ joprojām pārvietojos tikai ar velo un plānoju to darīt arī ziemā.

StadtRAD Hamburg

Šeit ir arī pilsētas divriteņi, kurus var izīrēt kādā no daudzajiem īres punktiem. Sistēma ir ļoti vienkārša, tikai jāpiereģistrē sava maksājumu karte internetā, vai īres automātā un aiziet! Pirmā braukšanas pusstunda ir par brīvu, un staciju ir tik daudz, ka tos neiespringstot var arī tik bieži samainīt, ja nepieciešams. Ar vienu reģistrētu karti iespējams paņemt maksimums divus velosipēdus, un arī nekāds gaidīšanas laiks starp velo nomaiņām nav nepieciešams. Arī, ja šī pusstunda tiek pārtērēta, šis prieks ir diezgan lēts – 3-8 centi minūtē, vai 12 eiro par 24h.

Cilvēki

CILVĒKI. Lai cik daudz stereotipu par vāciešiem jūs būtu dzirdējuši (un es neapstrīdu, ka daudzi no tiem arī atbilst patiesībai), kopumā šejieniešus es raksturotu kā ļoti kulturālus, pieklājīgus, izpalīdzīgus un atsaucīgus cilvēkus. Protams, tas attiecas tikai uz manu pazīstamo loku un pilsētas daļām, kur ikdienā apgrozos. Iespējams, tas daļēji ir tāpat kā ar amerikāņiem, kuri vienmēr smaida, bet neviens nezina, ko viņi patiesībā domā. Arī šeit pirmā saskarsme vienam ar otru vienmēr ir smaids, pieklājīga apvaicāšanās par to, kā klājas un draudzīga klačiņa. Tikai nekad nevar zināt, vai tā ir tikai pieklājība, vai patiesa interese. Bet tik un tā šāds saskarsmes veids ir ļoti pozitīvs un uzmundrinošs. Neviens tev īgni nekad neatbildēs, pat, ja pats jutīsies slikti. Šeit es jūtos droši, jo zinu, ka kāds vienmēr palīdzēs, nevis vienaldzīgi paies garām.

Kārtība vācu gaumē /Foto: OpaRolf via Pixelio/

KĀRTĪBA. Dīvaini, ka to saku tieši es, lielākā pasaules guļava, čamma un haosa mīle. Bet kārtība, kas valda šajā ģimenē, pilsētā un valstī kopumā, mani sajūsmina. Es tik daudz ko vēlos pārņemt un pēcāk realizēt savā ikdienā! Pirmkārt jau ikdienas ritmu – celties vienmēr vienā laikā (ar to es domāju – agri), vienmēr atrast laiku lēnām brokastīm (nevis izdzert 2 malkus kafijas un iestūķēt desmaizi aiz vaiga), saplānot savu dienu un pirkumus jau iepriekšējā vakarā (kas 10kārt mazina ikdienas stresu), ierasties vienmēr visur 5 minūtes ātrāk un laicīgi iet gulēt. Disciplīna un režīms tik ļoti uzlabo dzīves kvalitāti. Vēl tikai vajadzētu kādu aktīvāku sporta nodarbi piemeklēt. Arī pilsēta ir sakārtota un organizēta – ļoti daudz zaļās zonas, milzīgi un brīnišķīgi parki, tīras ielas un vienmēr iedzīvotājam draudzīga vide. Cilvēki ir atbildīgi, šķiro atkritumus un rūpējas par apkārtējo vidi. Ļoti daudzi brauc ar Smart automašīnām, par velo nemaz nerunājot. Kad šeit notiek īpaši kultūras pasākumi (piemēram, Teātru nakts, Zinību nakts vai Muzeju nakts), viss tiek noorganizēts tā, lai cilvēkiem būtu pēc iespējas ērtāk un vienkāršāk visu apskatīt un visur izbraukāt. Tādēļ tiek norīkoti pat speciāli bezmaksas autobusi, kas kursē pa pasākuma maršrutu. Vidusmēra cilvēkam dzīve šeit ir sakārtota un paredzama, un tas rada miera un drošības sajūtu.

KULTŪRAS DZĪVE. Pārsteidzoši, cik daudz dažnedažādu pasākumu, koncertu un festivālu notiek šajā pilsētā. Hamburga piedāvā visu iespējamo – mūziklus, pasaules zvaigžņu koncertus, atrakciju parkus, izcilas izstādes, sinfoniskās un kamermūzikas koncertus, dažādus festivālus, teātru naktis, jaunāko kino, operas, jauniešu ballītes un salsas vakarus, spēj tik izvēlēties! Kaut kas notiek katru dienu, un daudz ko iespējams apmeklēt arī bez maksas. Šeit kūsā dzīvība! Un šeit nekad nav garlaicīgi.

Hamburgas sirds

KRĀMU TIRDZIŅI. Liela daļa manas mīlestības pieder tieši šiem krāmu tirdziņiem. Bet to jau jūs noteikti būsiet pamanījuši :) Un tik daudz, kā šeit Hamburgā, es nekur tos neesmu redzējusi. Bez blusu tirgiem Hamburgas seja būtu daudzkārt neinteresantāka. Tie piešķir šarmu, kas smaržo pēc sadzeltējušām mežģīnēm un sakaltušiem aizlaiku zābaku smēriem. Manuprāt, tiem piemīt kaut kāda maģiska vara – ievelk tevi iekšā un ne par kādu cenu nelaiž vaļā. Un pat nevajag neko pirkt, pašas dārgumu medības var būt tik aizraujošas! Maza vārdu apmaiņa ar pārdevēju, skatieni, īsi jociņi un trāpīgi komentāri no blakusstāvošajiem pircējiem, zibenīga reakcija, ieraugot ko pavisam neparastu, un maza pakaulēšanās par labāku cenu. Un tad tā lomu spēle, kad tu tēlo, ka iepatikusies lietiņa nav nemaz nekas īpašs, kaut patiesībā sirds lec pa muti ārā, cik ļoti gribas to dabūt. Bet tu savaldies un vēsā mierā nosvied uz galda 5 eiro, sakot, ka vairāk par to štruntu nemaksāsi – jā vai nē. Un viss notiek. Maģija un psiholoģijas paraugstunda. Burvīgi pavadīta diena!

Tāda ir mana Hamburga. Pagājuši tikai 3 mēneši, vēl tik daudz kā neatklāta. Es ceru, ka viņa mani vēl pārsteigs.