Svētdiena pilsētā

Pagaidām laiciņš mūs Oslo lutina. Saule smaida, un tikai pamazām kļūst mazliet rudenīgi vēsāks. Tādēļ daudz prieka sagādā pastaigas – iepazīstam apkārtni un nejauši atklājam šarmantas kafejnīcas un neparastus tirdziņus. Svētdienu pavadījām, izmēģinot jauno fotoaparāta lēcu un pētot skaistos norvēģus uz ielām.

Laiski svētdienīgi

Thorvald Meyers gate

Ielas un cilvēki

Krāmu tirdziņš Birkelunden parkā

Šeit var atrast gan vecus krāmus, gan jaunas lupatas

Vietējās meitenes izpārdod savus drēbju skapjus

Mans jaunais lietus mētelis par pieciem latiem

Valda rosība, un acis zib uz visām pusēm

Groziņu?

Profesionāla tirdziņu apmeklētāja

Piecdesmito gadu modītes šeit ir ļoti populāras – daudz specializētu apģērbu veikalu, un pat īpašas frizētavas, kas specializējas 50to gadu matu sakārtojumu radīšanā!

Atkal jauna broša

Cenas ļoti dažādas – galvenais ir kaulēties!

Cieņā retro

Īpaši liela bija lampu izvēle

Gredzenu paradīze

Nenopirku, bet nosolījos nākamreiz ņemt, ja vēl būs

Un kādēļ gan lai Oslo krāmu tirdziņā neatrastos šāda grāmata?

Ielas un ļaudis

Esmu sajūsmā par retro kleitu

Uzmanību! Kafijošana ārpus mājas var jūs izputināt!

Mirklis kafijas, nesteidzīgu sarunu un slinkuma

Peldbaseini Oslo: Tøyenbadet

Tøyenbadet

Vakar apmeklēju vēl vienu peldbaseinu. Tas ir pilnīgi atšķirīgs no Bislet Bad un vislabāk raksturojams ar vienu vārdu – ķīpene. Tøyenbadet ir liels publiskais baseins ar visiem no tā izrietošajiem plusiem un mīnusiem. Tas ir arī populārākais Oslo baseins, kuru gadā apmeklē apmēram četrsimts tūkstoši cilvēku. Baseins atrodas ļoti skaistā vietā – parkā kalna galā, ar skatu uz Oslo. Netālu no tā ir arī Munka muzejs un Oslo Botāniskais dārzs, kā arī Tøyen metro stacija.

Lielais baseins

Tøyenbadet nesen piedzīvojis renovāciju, tagad kompleksā atrodas divi iekštelpu un divi āra baseini, kā arī trenažieru zāle, solārijs un sauna. Lielais baseins ir 50 metru garš, un ūdens temperatūra tajā – 28 grādi. Lielajā baseinā iespējams arī lēkt no viena, trīs vai piecu metru augstiem tramplīniem.

Gaitenis pirms ieiešanas ģerbtuvēs

Viss jauns un svaigi izremontēts

Gērbtuves

Skapīši. Katram klāt atslēga ar gumijas aproci.

Pucēšanās zona. Šī ir tikai viena daļa, kopumā ir aptuveni sešas rindas ar skapīšiem.

Man tur patika, jo baseins ir garš un dziļš, nav jābaidās, ka atdauzīšu ceļus pret grīdu, kā tas ir Bislet Bad. Arī ģērbtuves un dušas ir modernas, baseinu vienlaicīgi uzmana četri glābēji, un tas atrodas gandrīz tikpat tuvu manām mājām, kā Bislet Bad. Tāpat ļoti iepriecina arī āra baseina esamība, lai gan tas ir atvērts tikai vasarā. Taču man personīgi ļoti traucējošas ir lielās cilvēku masas un tas “publiskums”, visi it kā rīvējas viens gar otru. Ierados baseinā īsi pirms trijiem pēcpusdienā. Puse no tā bija nodalīta lēcējiem, viens celiņš ātrajiem peldētājiem un otra puse pārējiem. Un tur es kopā ar vēl aptuveni 20 cilvēkiem kā tāda klimpa zupā rotēju pa riņķi, pa riņķi, pa riņķi. Peldēšana tiek organizēta apļa veidā – pa vienu pusi uz priekšu, tad mazliet pastumdāmies gar sienu uz otru baseina malu, un peldam pretējā virzienā. Diezgan nomācoši. Vai arī Hamburgas privātais āra baseins mani ir dikti izlutinājis. Katrā ziņā, jutos neērti. Un atkal riskējot izklausīties aizspriedumainai, piebildīšu, ka arī peldēšana kopā ar spalvainiem arābu tēviņiem, mačo tipa krutakiem, kuri peld visiem pa vidu un šļakstās, izpildot nemākulīgu kraulu, kā arī tetovētiem, šķelmīgi smaidošiem opjiem, īsti prieku nesagādā. Īpaši, kad, kāpjot ārā no baseina, sajūtu sev mugurā to durstīgos skatienus. Vļek. Kā izdevās noskaidrot, rīta pusē starp astoņiem un divpadsmitiem baseins esot daudz tukšāks. Par vēl vienu lielu mīnusu uzskatu to, ka uz vietas nav pieejami fēni, tātad katru reizi būs jāstaipa līdzi.

Un te nu nonākam pie viena aspekta, kas man varētu likt šīs visas neērtības arī paciest, un tās ir cenas. Vienreizējs baseina apmeklējums maksā 83 NOK (7.86 Ls), sešas reizes – 415 NOK (39.30 Ls), divdesmit piecas reizes – 1670 NOK (158 Ls). Protams, studentiem un bērniem piemērojamas atlaides. Mēneša abonements (līgums jānoslēdz uz gadu), kurā iekļauts gan baseins, gan trenažieru zāle, maksā 399 NOK mēnesī (37.80 Ls). Tas jau izklausās diezgan saprātīgi, manuprāt. Ar nepacietību gaidu, kādas atklāsmes man nesīs nākamā baseina apmeklējums.

Saulainu jums visiem nedēļas nogali!

Sylt

Pludmalē valda nesteidzīgi laiska atmosfēra

Atvadoties no vasaras, gribu jums pastāstīt par skaisto vācu salu Sylt. Galvenais secinājums pēc tās apmeklēšanas – nekad nebrauciet turp! Ja vien jums nav šausmīgi daudz liekas naudas. Bet, ja ir – brauciet! Sala ir skaista, mierīga, iedvesmojoša. Man tā vienmēr paliks mīļā atmiņā, jo šeit pavadīju savu atvadu nedēļas nogali kopā ar vācu ģimeni.

Uz salu no Hamburgas devāmies ar auto. Pa sauszemi aptuveni divas stundas līdz vietai, kur notiek brīnums. Un ar to es domāju neparasto un nekur citur neredzēto “auto vilcienu”, ko dēvē par “Sylt-Shuttle“. Salu ar sauszemi savieno garš, mākslīgi uzbērts dambis, bet uz tā nav ielu vai šosejas. Pāri var tikt, vienīgi izmantojot vilcienu. Vienkārši pasažieri (ņemot līdzi arī velosipēdu, ja vēlas) pārvietojas ar satiksmes vilcienu, kurš ātri un ērti uz salu nogādā pa taisno no Hamburgas (biļetes cena ap 20 eiro vai mazāk, ja brauc kopā vairāki cilvēki). Taču, ja vēlies uz salu līdzi ņemt arī savu auto, būs jāšķiras no 86 eiro un jāstāv dažkārt ļoti garās rindās, lai tiktu uz īpašā “auto vilciena”. Šis vilciens ir neparasts ar to, ka tas pārvadā tikai automašīnas ar pasažieriem tajās. Vilcienam ir divi stāvi – divas atklātas platformas. Pie uzbraukšanas automašīnas sastājas vairākās rindās ierašanās kārtībā. Kad atvestās mašīnas ir no vilciena nobraukušas, tiek dots zaļais signāls, un visi pamazām sabrauc uz platformām. Lielākās mašīnas un busiņi – augšā, mazākās – apakšā. Diemžēl nezinu precīzi, cik automašīnu saiet vienā šādā vilcienā (šķiet, ap 150). Uz platformām atrodas speciāli cilvēki, kas vēl liek automašīnām sabīdīties ciešāk, lai visiem pietiktu vietas. Šis vilciens atiet reizi pusstundā, arī pats pārbrauciens ilgst apmēram tikpat ilgi. Un tā nu tu sēdi savā vietā, lūkojies ārā pa logu, kamēr neparastais braucamrīks tevi pietuvina teiksmainajai salai. Un tad sīči dabū pasēdēt tētim klēpī un “pastūrēt”. Un garām skrien vēja ģeneratori, saules paneļi un nesaitāmas aitas. Un tētis stāsta par salu un dzīvi.

Uzbraucot uz “auto vilciena”

Sylt-Shuttle

Tādā garā desā divos stāvos automašīnas tiek pārvestas pāri 11.3 km garajam dambim uz salu

Pa ceļam redzmi ļoti daudzi vēja ģeneratori un saules paneļi

Šādi izskatās uzbērtais dambis, kas savieno salu ar sauszemi. Tālumā redzami vēja ģeneratori.

Šis vilciena maršruts esot visienesīgākais no visiem Deutsche Bahn maršrutiem valstī. Ilgst tikai pusstundu, bet biļetes ļoti dārgas. Tomēr daudzi brauc.

Sala ir kopumā 38 km gara, bet šaurākajā vietā tikai 320 m plata. Šī ir turīgu vācu tūristu ļoti iecienīta vieta. Kā stāstīja manas vācu ģimenes tēvs, tas skaitās ļoti prestiži, ja Tev pieder māja Sylt salā. Viņi savu esot iegādājušies kā kapitālieguldījumu, jo īpašumu cenas katru gadu ceļas par vidēji 15%.

Pludmalē

Sylt sala pamazām sarūk, tās krasti tiek izskaloti, un platība samazinās. Tādēļ tiek ieguldītas ļoti lielas summas, lai veidotu jaunus smilšu uzbērumus un pasargātu salu no Ziemeļu jūras zobiem, kas to grauž un grauž arvien mazāku.

Pludmales šajā salā izskatās gluži kā pie mums Latvijā – gara, gara strēķele baltu, mīkstu smilšu. Sylt pludmaļu kopējais garums ir aptuveni 40 km. Dienas biļete ieejai pludmalē maksā 3.50 eiro. Ja vēlies noīrēt arī smalko, strīpaino zvilni, nāksies šķirties no vēl sešiem eiro. Vietējie pērkot gada vai sezonas abonementus, bet mani tomēr šī maksas iekasēšana mulsināja.

Miers un vējš

Ziemeļu jūra

Gandrīz neviens neguļ pludmalē uz dvielīšiem, visi izvēlas zviļņus. Un tie patiesi labi pasargā no trakulīgā vēja!

Sala ir debešķīgi skaista, un pievelk ar savu nepieradināto dabu. Ir ļoti daudz aizsargājamu teritoriju un kāpu zonu, kur rodas iespaids, ka neviens vēl nav kāju spēris. Tai pašā laikā šo skaistumu baudīt mazliet traucē lielais vējš. Lai kur arī tu atrastos, vienmēr ir vējains. Un vienā brīdī tas tiešām nogurdina. Kādā no dienām devos ap 20 km garā izbraucienā pa salu ar riteni, un pusi no laika nācās cīnīties ne vien ar kalniem un lejām, bet visvairāk ar neiejūtīgo pretvēju. Tas nudien spēj sabojāt prieku par šādu izbraucienu.

Aizsargājamās teritorijas

Tūristu iecienītākās iepirkšanās un atpūtas vietas uz salas ir  Westerland, Kampen un Wenningsted. Westerland atrodas divas galvenās tūristu iepirkšanās ielas, daudzi restorāni un kafejnīcas, par suvenīru bodēm nemaz nerunājot. Pilsēta praktiski dzīvo no tūrisma vien. Uz katra stūra redzamas izkārtnes, kas piedāvā noīrēt māju, istabu vai telts vietu. Šeit vienmēr ir daudz cilvēku, un dzīvība kūsā. Blakus arī liela viesnīca ar SPA kompleksu. Kampen ir vairāk dzīvojamo māju rajons, bet arī šeit var smalki iepirkties, aiziet uz pastu un iznomāt velosipēdu. Tieši Kampen atvērti vissmalkākie zīmolu veikali – Gucci, Prada, Hermès  un tamlīdzīgi. Nebrīnos, ka tie šeit spēj pastāvēt, jo Sylt apmeklē praktiski tikai ļoti turīgi ļaudis, kuri arī labprāt šādos veikalos iepērkas. Manā izpratnē parastam tūristam te nav, ko meklēt. 

Galvenā tūristu iela

Vietējais salas cirks

Vācieši bauda atvaļinājumu

Atpūtnieku paradīze

Vēja dēļ sala ir arī iecienīta zēģelēšanas un sērfošanas vieta

Interesanta ir salas apbūve – tipiskās ēkas ar salmu jumtiem. Šādas mājas redzamas gandrīz visā salā un rada ļoti skaistu un saskaņotu iespaidu. Salmu jumti ir ne tikai dzīvojamām ēkām, bet arī veikaliem, kafejnīcām un citām iestādēm. Īpaši daudz šādu māju redzams Kampen. Esat kādreiz redzējuši karogu veikalu? Sylt tāds ir, jo ikviena vietējā svēts pienākums un goda lieta ir kādu no tiem uzvilkt savā pagalmā. Un nav nozīmes, vai tas ir valsts, kāds no piecdesmit dažādajiem salas karogiem, vai lupata ar galvaskausu – karogam būs būt! Un tos visi iegādājas kādā mazā specializētā veikaliņā, kura sortimentā starp 3000 dažādiem eksemplāriem esot arī ikvienas pasaules valsts karogs. Vienu savai jaunajai mājai iegādājās arī manas ģimenes tēvs. Un tas maksāja ne vairāk un ne mazāk kā 135 eiro. Kāpēc gan ne.

Tipiskās mājeles ar salmu jumtiem

Rūķu namiņš

Kampen

Viens no salas fenomeniem ir “Sansibar” restorāns, kas atrodas gandrīz jūras krastā. Tas ir dārgs un vienmēr pārbāzts. Bet blakus ir liels bērnu spēļu laukums, kura dēļ arī ģimenes laikam šurp brauc. Ēdiens ir garšīgs, bet cenas, manuprāt, nesamērīgas. Kafija par četri eiro un grillēta bute par 32 eiro. Vienreiz var, bet mazliet tāds kā skopuma krupis ir jānorij. Taču šeit vienmēr ir pilns. Tas skaitās ārkārtīgi smalki un stilīgi, ja esi šeit bijis. Un vissvarīgākais – nedrīkst aizmirst nopirkt uzlīmi ar restorāna nosaukumu un tās simbolu, diviem sakrustotiem zobeniem, par  pieciem eiro, ko uzlīmēt savai mašīnai uz pakaļas. Sak, lai visi redz, cik es kruts, ka braucu uz “Sansibar”! Nu, patiesībā diezgan smieklīgi. Bet tādi ir liels vairums cilvēku šeit – iespīlējušies smalkos, tumšzilos uzvalkos, kas vienu izmēru par mazu (jo tas taču modē, vai ne?), zelta Prada augstpapēdenēs un jaunākajās Givenchy saulenēs. Ar katru savas būtības šūnu cenšoties parādīt, cik turīgi un smalki viņi ir. Un pat tie daži velotūristi haki krāsas garajās biksēs un botās nespēj atšķaidīt šo manu iespaidu.

Ar “Sansibar” simboliku var iegādāties visu, sākot ar T-krekliem un beidzot ar vannas paklājiņiem

Sveicieni no Sylt

Dzīve Oslo

Vietējā puķu bode

Drīz būs pagājušas jau divas nedēļas, kopš dzīvoju Oslo. Jāatzīst – nudien ne tā sliktākā vieta, kur būt. Pieturoties pie man mīļās struktūras, ieskicēšu lielos vilcienos – kas un kā.

Pilsēta

Jāatzīst, ka pagaidām esmu mazliet iepazinusi tikai rajonus, kur dzīvoju (Grünerløkka) un strādāju (Majorstuen). Vietā, kur es dzīvoju, apmetušies pārsvarā jauni cilvēki. Šeit ir daudz bāru, ēstuvju, neatkarīgo dizaina veikalu, antikvariātu un humpalu bodīšu. Atmosfēra ir mākslinieciska, pat bohēmiska, un, klīstot pa Grünerløkka, iespējams iemaldīties apburošos jauno dizaineru veikaliņos, pēkšņi attapties zaļā parciņā, vai tikt ierautam kārtējā ielu svētku virpulī. Mani šī vieta apbur. Vieta, kur strādāju, ir citāda. Tas ir izsmalcināts, bet kluss dzīvojamo māju rajons. Šeit atrodas arī ekskluzīvākie un smalkākie Oslo veikali.  Ēkas tādas kā Barona vai Brīvības ielā, visapkārt izkaisīti dažādi pārtikas veikali, bērnu spēļu laukumi, tankštelles, restorāni un bērnudārzi. Šis ir arī nozīmīgs satiksmes mezgls Oslo, kur satiekas visas metro līnijas, trīs tramvaja un pieci autobusa maršruti. Majorstuen atrodas kalnā, tādēļ, lai tur nokļūt ar riteni, pedāļi jāmin diezgan sirsnīgi.

Bodītes

Vietējie krodziņi

Kafejnīcas

Beķereja

Vietējais humpalnieks

Krāmu bode

Mans mīļākais veikals

Lietotu mantu veikals, kurā lēti var dabūt visu, sākot no traukiem un beidzot ar mēbelēm

Transports

Transporta sistēma Oslo ir ļoti attīstīta un pārklāj pilsētu diezgan blīvi, izplešoties lielā rādiusā. Pabraucot ar metro 15 minūtes, jau attopies gandrīz vai laukos, vai Mežaparkam un Mārupei līdzīgos privātmāju rajonos. Oslo iespējams pārvietoties ar tramvaju, metro, autobusu, kuģīšiem vai pilsētas velosipēdiem. Taču tas ir patiešām dārgi. Viena biļete, kas derīga līdz stundai vienā zonā, ceļojot vienā virzienā, maksā 30 NOK (2.86 Ls), dienas biļete – 75 NOK (7.17 Ls), 7 dienu biļete – 220 NOK (20.98 Ls), mēneša biļete  – 620 NOK (59.27 Ls), bet gada biļete 6200 NOK (592, 76 Ls). Cipari kļūst daudz lielāki, ja nepiecišama biļete divām, trim un vairāk zonām. Taču ir atlaides studentiem, skolēniem un pensionāriem.

Velo

Kā jau katrā modernā pilsētā, arī Oslo ir tā saucamie pilsētas riteņi (Oslo Bysykkel). Samaksā deviņus latus gadā, saņem plastikāta identifikācijas kartīti pa pastu un brauc laimīgs! Oslo kopumā ir vairāk kā 100 velo staciju, katrā pa 15-20 velosipēdiem. Sistēma pavisam vienkārša – nopīkstini kartiņu, ņemt to riteni, kura numurs tiek parādīts displejā, un minies! Vienu velosipēdu var izmantot līdz pat 3 stundām, tad tas jānoliek kādā stacijā, un var ņemt nākamo. Sīkāk par šo iespēju lasi šeit.

Pilsētas velosipēdi

Cilvēki

Oslo ir ārkārtīgi krāsaina pilsēta vārda burtiskā nozīmē. Esmu mazliet paceļojusi pa pasauli, un šajā ziņā mani šķietami vairs nekas nevarētu pārsteigt, bet tomēr imigrantu un iebraucēju koncentrācija šajā pilsētā ir ļoti liela, un viņu klātbūtne – uzkrītoša. Sievietes lakatos ar trīs bērniem pie rokas un ceturto ratos pārpildītos autobusos un veikalos šeit ir normāla parādība. Pilsētas pazīstamākais imigrantu rajons ir Grønland, un tas atrodas netālu no centrālās stacijas. Reiz nejauši tur iemaldījos un sev nosolījos vairs šādos piedzīvojumos neielaisties. Iespējams, dienas laikā tur vēl iespējams aši izskriet cauri, bet vakara stundās es gan neriskētu. Ieliņas pilnas austrumu pārtikas veikalu, afrikāņu frizētavu, turku kebabnīcu un indiešu šūšanas darbnīcu. Bet pats interesantākais – ielās nemana sieviešu, un visapkārt tumsnējas sejas. Salīdzinājums ar balto zvirbuli šeit būtu īsti vietā. Tieši tā arī es, baltajiem svārkiem plandot, reiz izspurdzu tur cauri. Skatieni, ar kuriem tiku pavadīta, nebija no tiem patīkamākajiem.

Norvēģi ir ārkārtīgi izskatīgi. Ejot pa ielu, nākas nemitīgi sajūsmā noelsties, cik gan skaisti cilvēki šeit dzīvo! Ja saka, ka Rīgā dzīvo visdaiļākās meitenes, es teiktu, ka Oslo var sastapt vispievilcīgākos vīriešus. Vaibsti, ziemeļnieciskā skandināvu stila izjūta, gaišie mati, garie un staltie augumi – prieks skatīties. Protams, arī ļoti daudz skaistu meiteņu. Jā, man patīk norvēģi. Jāpiemin arī, ka praktiski visi šeit runā ļoti labā angļu valodā, kas vismaz sākumā man ļoti atvieglo komunikāciju. Kādā mēbeļu tirgotavā sastapu arī jaunu pārdevēju, kas ar mani brīvi sarunājās vāciski.

Dīvainības

Jau pirmajās pāris nedēļās esmu novērojusi pāris lietu, kuras gribētos dēvēt par norvēģu dīvainībām. Pirmkārt – dzīvokļos (nevispārināšu, bet, cik esmu redzējusi) nav griestu lampu. Tā vietā griestu līmenī vairākās vietās atrodami kontakti, kuros nepieciešamības gadījumā var iespraust apgaismes ķermeni un tad kādā neizskaidrojamā veidā to piekārt pie āķa griestu vidū (kura tur, protams, nav). Viņiem laikam patīk stāvlampas.

Otra lieta – iet pa ielu skaista meitene, glīti apģērbusies, bet kājās – kas? BOTAS! Un es šeit domāju kārtīgas sporta botas, kas domātas skriešanai vai aerobikai. Mode? Personīgā stila izjūta? Nezinu. Bet dīvaini. Tāpat daudzi staigā apkārt arī pilnā ekipējumā  – jaunākajā Nike sporta tērpā. Kaut kur lasīju, ka Oslo 7 no 10 cilvēkiem regulāri apmeklējot sporta zāli. Acīmredzot, viņi baidās savus plikumus rādīt publiskajās sporta kluba ģērbtuvēs, un to dara mājās. Saģērbjas, dodas pasvīst un atgriežas mājās tai pašā tērpā. Tas būtu vienīgais izskaidrojums.

Tas laikam nav nekas neparasts, bet norvēģi mīl Ikea. Bezmaksas busiņš tevi 20 reižu dienā gatavs aizvest līdz pasaules lielākajam IKEA, kas, protams, atrodas Oslo. Jo norvēģi vienkārši mīl Ikea!

Veikali

Es katru vakaru raudu spilvenā. Jo Oslo nav normālu veikalu. Labi, iespējams, ir, bet neesmu tos vēl atklājusi. Kādēļ jāraud? Jo šeit ir ļoti daudz dažādu ķēžu pārtikas veikalu, bet tie ir salīdzinoši mazi (Maxima ar vienu X?). Izmēram nav nozīmes, bet piedāvājums ir tik trūcīgs, ka vienmēr ar sāpošu sirdi pērku plastmasīgos tomātus un vienus no 3 dažādu veidu rīsiem. Vācija laikam mani izlutinājusi – liela izvēle, vienmēr svaigi produkti, labas cenas. Šeit, ņemot vērā, cik viss ir dārgs, iepirkšanās mani saērcina. Jo, ja jau man jāmaksā 3 lati par šokolādes tāfelīti vai 6 lati par puskilogramu siera, es gribu, lai man ir iespēja IZVĒLĒTIES! Nevis vienu no diviem, bet divus no piecpadsmit. Ja atradīšu tādu veikalu, ziņošu. Turklāt – neceriet, ka varēsiet nopirkt jau pierastos un iemīļotos produktus – M&M’s vai Domino cepumus. Šeit visam ir norvēģu versija – tie paši zemesrieksti krāsainās šokolādes glazūrās, pat līdzīgā iepakojumā, bet ne īstie. Un tā ir ar ļoti daudzām lietām. Nesaku, ka šie produkti ir sliktāki, bet jau atkal – es gribu, lai man ir iespēja izvēlēties. Vai jau minēju, ka pilnīgi visa informācija uz produktu iepakojumiem ir tikai skandināvu valodās? Un iemīļotākais viņiem ir 0.5 % piens? Par alkohola pieejamību, cenām un alus garšu nerunāsim.

Alkoholu var nopirkt tikai šādos atsevišķos veikalos ar ierobežotu darba laiku

Cenas

Domāju, ka kādu dienu uzcepšu izsmeļošu rakstu par šo tēmu. Tikmēr tīri vispārīgi jāsaka, ka šeit viss ir ārkārtīgi dārgs un pie tā ir ļoti grūti pierast. Un veikalā ir žēl kaut ko pirkt nevis tādēļ, ka nevarētu atļauties, bet vienkārši visu laiku šķiet, ka 10x pārmaksāju. Bet gan jau, ka šī sajūta pāries. Tas tā tīri psiholoģiski laikam.

Neticami izdevīgs piedāvājums – 2 Pepsi tikai par 4 Ls!

Grillēšana

Tas ir atsevišķs stāsts. Svarīga norvēģa dzīves sastāvdaļa un viņa būtību  raksturojošs elements ir grillēšanas kultūra. Un tā lielā mērā saistīta arī ar norvēģa    patiku būt ārā, zaļumos, parkos un dabā kopumā. Saulains un silts laiks tiek izmatots ar pilnu krūti, un šādās dienās parki pildās cilvēkiem, un viņi grillē. Pledi, piknika grozi, desas un gaļas, grills un laiskums – ideāla sestdiena kopā ar draugiem. Pie daudzām zaļajām zonām ir speciāli konteineri izlietoto vienreizējo grillu un ogļu izmešanai.

Norvēģi laiskojas

Laikapstākļi

Pagaidām laiciņš šeit līdzīgs kā Hamburgā – brīžiem saule, brīžiem lietus. Diezgan mainīgs pat vienas dienas ietvaros. Bet diezgan silts. Šo ierakstu šobrīd tapinu, peldkostīmā sēdēdama uz sava balkona un sauļodamās. Redzēsim, ko nesīs rudens un ziema.

Ja kāds šo izlasīja līdz galam, esmu priecīga. Apsveru iespēju turpmāk savus ierakstus dalīt divās daļās. Kā jums šķiet?

Mana “dārgā” Hamburga

Kur paliek nauda, un kur rodas putekļi?

Ideja uzrakstīt par to, cik lēta un dārga ir Hamburga, man radās jau pašā Hamburgas gada sākumā. Tādēļ jau no pirmās dienas cītīgi krāju čekus, lai vēlāk varētu sniegt nelielu ieskatu tajā, ko piedāvā vietējie veikali.

Kad es šeit ierados 2011. gada augustā, Hamburga mani pārsteidza ar savām cenām, un sākumā šķita, ka šeit viss ir ļoti dārgs (pajautājiet, ko es tagad domāju par Oslo… ). Bet pie visa jau ātri pierod. Un drīz vien konstatēju, ka, ja labi grib, var atrast arī daudz lietu par tiešām sapātīgām cenām. Uzreiz gan jāsaka, ka apģērbs šeit ir krietni lētāks kā Rīgā, kur mani vienmēr šokē par normu uzskatāmais 300-400% uzcenojums.  Īpaši atlaižu laikā Hamburga ir debešķīga vieta, kur papildināt savu garderobi un kurpju plauktus! Tā nu nolēmu koncentrēties uz pārtikas un ikdienas mājsaimniecības preču cenām.

Hamburgā ir daudz dažādu veikalu ķēžu, un es tos varētu iedalīt divās gupās – dārgie veikali un lētie veikali. Pie pirmajiem es pieskaitītu Edeka, Sky un Rewe. Pie otrajiem – Lidl, Netto, Penny un Aldi. Atsevišķa grupa ir bio-eko veikali, kur tiek piedāvātas tikai īpaši sertificētas bio un eko preces. Vispopulārākais no tiem ir Alnatura. Savukārt, saimniecības un skaistuma preces var iegādāties Rossmann, Budni un Douglas veikalos.

Ģimene, kurā dzīvoju, vienmēr iepirkās tikai bioloģisko produktu tirdziņos un veikalos, kur tomāti maksā 10 € kilogramā un mango – 4 € gabalā. Bet es pārsvarā izvēlējos lētos veikalus, jo galu galā – nepirku sev ēdienu ikdienai, bet gan pārsvarā našķus, higiēnas preces un kaut ko ballītēm. Mana izvēle bija atkarīga arī no tā, kādas tieši preces vēlējos iegādāties. Teiksim, es nekad nepirktu vīnu lētajos veikalos, jo tur vienkārši nav nekādas izvēles un dārgākais vīns ir nebaudāma šļura par 4 €. Bet, ja man vajadzēja biezpienu vai kartupeļus, droši devos uz Netto, kur visu to pašu var dabūt lētāk, bet ne sliktākā kvalitātē.  Daudzas preces lētajos un dārgajos veikalos bieži ir identiskias, tikai cenu atšķirība no 30 centiem līdz 1 €. Un cik gan reiži nesastapu mana smalkā rajona kundzītes, kas brauc ar saviem Porsche, iepērkoties tai pašā Penny, kur es.

Tad nu piedāvāju nelielu ieskatu Hamburgas veikalu piedāvājumā.

Pārtika (visas cenas norādītas €)

Lētie veikali
Maza, apaļa brokastu maizīte- 0.17  
Piens (1l) – 0.47 
Mozzarella (250g) – 0.55 
Cukurs (1kg) – 0.85 
6 bio olas – 1.55 
Skābais krējums (200g) – 0.29 
Sviests (250g) – 0.75 
Siers “Gouda” (450g) – 1.90 
Puķkāposts (1gab.) – 1.29 
Paciņa čipsu “Siera riņķīši” (100g)  – 0.59 
Gaļas salāti (200g) – 0.99 
Saulē kaltēti tomāti eļļā (320ml) – 1.49 
Nutella tipa šokolādes krēms (750g) – 1.79 
Bundžiņa konservēta tunča savā sulā (195g) – 0.79 
Kruasānu mīkla (250g) – 0.99 
Vafeļu mix (250g) – 1.29 
Ayran (turku kefīrs, 250g) – 0.45 
Meža ogu ievārījums (450g) – 0.99 
Brūnie šampinjoni (250g) – 1.29 
Sausās maizītes “Wasa” (230g) – 0.89 
Šokolādes pudiņš (160g) – 0.39 
Rīsu nūdeles (500g) – 0.89 
Haribo končas (300g) – 0.89 
Ritter Sport šokolāde (100g) – 0.79 
Cherry tomāti (400g) – 0.49 
Greipfrūtu sula (1l) – 1.39 
Camembert siers (150g) – 0.69 
“Studentu brokastis” (200g) – 1.19 
Zemenes (500g) – 0.88 
Svaigais, smērējamais siers – 0.94 
Jacobs Kronung kafija (500g) – 3.99 
Piena šokolāde (100g) – 0.39 
Kumelīšu tēja (150g) – 0.45 
Piparmētru tēja (150g) – 0.45 
Orbit košļenes (5 x 80g) – 1.49 
Sāls standziņas (250g) – 0.39 
Rukola (200g) – 0.79 
Redīsu buntīte – 0.33 
Mājas siers, biezpiens (250g) – 0.39
“Heinz” tomātu kečups (750 ml) – 2.29
Bio vīnes desiņas (200g) – 1.79
Currywurst desiņas (3 x 180g) – 2.49
Musli ar riekstiem un rozīnēm ( 1kg) – 1.49
“Intermezzo” kafija (250g) – 3.39
Dallmayr kafija (500g) – 4.99
Milchreis – 0.59
“Pringles” čipsi- 1.99
 
Dārgie veikali
Maza, apaļa brokastu maizīte – 0.54 
Sviests (250g) – 1.99
Piens (1l) – 0.57
Mozzarella (250g) – 1.99
Vīnes desiņas – 11 eiro/kg
Pudele Riesling – sākot no 5.99 
Banāni – 1.99 €/kg
Alus Krombacher (6 x 0.33l) –  3.69
Čipsi (75g) – 2.59
Brī siera trijstūri – 1.49
Marinēti gurķīši (500g) – 1.69
“Aperol” alkoholiskais dzēriens (1l) – 10.49
Ayran (turku kefīrs, 250g) – 0.65
Jägermeister (1l) – 10.89
Dzirkstošais vīns (0.7l) – 3.99
Coca Cola (1.25l) – 0.85
Coca Cola (2l) – 1.55 + 0.25 par taru
Šampinjoni – 4.99/kg
10 olas – 2.30
Majonēze (250g) – 1.25
Buntīte redīsu – 0.79
Kinder Surprise ola – 0.69
Zemenes (500g) – 1.99
Ūdens (0.5l) – 0.55 + 0.25 par taru
Sarkanās pupiņas bundžiņā – 0.85
Saldais krējums (250g) – 0.43
Ritter Sport šokolāde (100g) – 0.99
Medus (400g) – 4.59
Kefīrs (1l) – 0.89
Svaigais siers – 1.89
Tumšā maize (250g) – 1.39
Kartupeļu salāti (400g) – 1.99
Svaigais, smērējamais kazas siers (250 g) – 2.29
Milchreis – 0.65
Šokolādes cepumi (300g) – 2.99
Bundžiņa zemesriekstu – 2.49
Auzu pārslas – 1.89
Apelsīnu sula (1l) – 0.95
Tortellini (250g) – 1.19
4 desiņas iepakojumā – 2.55
Zviedru sidrs “Rekorderling” (0.33l) – 1.99
Fanta (1l) – 0.99 +0.15 par taru
“Duff” alus (6 x 0.33l) – 4.99 +0.48 par taru
 

Protams, produktu saraksts ir ļoti nepilnīgs, jo šeit atspoguļots tas, ko es kādreiz pati esmu nopirkusi. Pabeidzot pārskatīt čekus, secinu, ka lielu atšķirību starp lētajiem un dārgajiem veikaliem nevar redzēt. Tas laikam tādēļ, ka arī dārgajos veikalos vienmēr mēģinu atrast lētākās preces. Tad nu šis salīdzinājums patiesībā nemaz neparāda lielo cenu atšķirību. Jā, un to es secinu tikai tagad :) Izskatās, ka šim ierakstam vairāk tāds kā informatīvs, nevis salīdzinošs raksturs. Lai nu tā būtu. Katrā ziņā – viss atkarīgs no tā, ar kādu vērienu vēlies šajā pilsētā dzīvot. Vari būt pieticīgs un ēst normālus produktus par lētām cenām, bet vari arī būt ķēniņš ar vēzienu – visu tikai bio un eko. Kas izmaksā aptuveni 4 reizes dārgāk. Nezinu, kā šo visu varētu salīdzināt, piemēram, ar Rīgu. Bet man tomēr šķiet, ka ļoti daudz kas Hamburgā ir lētāks.

Redzot, cik garš kārtējo reizi iztiepies mans ieraksts, par to, cik maksā saimniecības preces Hamburgā, un kādēļ viens plaukts manā Oslo dzīvoklī ir piekrauts ar dušas želejām un zobu pastām, pastāstīšu nākamajā ierakstā.

 
Tschüss!
 

Mana Serbija

Iespēja doties uz Serbiju nāca pavisam negaidīti, kad jau bijām samierinājušies, ka diemžēl kolorītās serbu kāzas būs jālaiž gar degunu. Tā vietā izbaudījām visu, ko šī krāšņā kultūra un neatkārtojamie cilvēki spēj sniegt. Tās bija četras dienas, kurās jutāmies aprūpēti, lutināti un gaidīti ikkatrā vietā, kur vien parādījāmies. Viesmīlība pavisam noteikti ir serbu vizītkarte. Ceļojuma spilgtākie iespaidi dalāmi sekojošās grupās:

Cilvēki

Nezinu, vai mums kā īpaši paveicās, bet ceļojuma laikā sastaptie cilvēki bija vienmēr ļoti laipni, izpalīdzīgi, uzmanīgi un draudzīgi. Īpaši izteikti to varēja novērot apkalpojošajā sfērā – lai kurā vismazākajā restorānā vai ūķītī Tu ieietu, pretī vienmēr ir laipnas un smaidīgas sejas.  Interesanti, ka daudzviet viesmīļu vidējais vecums ir ap 40 gadiem, kas, salīdzinot ar Latviju, varētu šķist mazliet neierasti, taču viņi savu darbu dara vienkārši izcili, liekot tev justies kā mazam princītim.

Tikpat pretimnākošu attieksmi sajutām arī no taksometru vadītājiem, kas savā darbā arīdzan ir ļoti korekti un nemēģina tevi kā tūristu apšmaukt par n latiem.

Serbu sievietes ir ļoti skaistas, kaut arī latviešu gaumei, iespējams, pārāk ārišķīgas un krāšņas. Kārtīgs vakara grims  rīta agrumā pilsētas ielās ir normāla parādība tāpat kā 15 cm augsti kurpju papēži neatkarīgi no laika apstākļiem, vietas un laika.

Cenas

Nevar teikt, ka Serbijā viss bija ļoti lēti un pārdevēji mantas meta pakaļ, taču pāris lietu patiešām izbrīnīja. Piemēram, iekāpšana taksometrā maksā vidēji 30 dināru, kas ir apmēram 20 santīmu. Tikpat maksā arī viens kilometrs ceļa. Rīgas mērogos man brauciens no Mēbeļu nama līdz centram maksātu apmēram 1.50 Ls.

Tikpat šokējoša bija arī maksa par stāvvietu – 30 dināri stundā! Tieši tā, kā normālā valstī ar attiecīgu cilvēku vidējo ieņēmumu līmeni tam vajadzētu būt. Nevis divītis stundā, bāc!

Cenas apģērbu un pārtikas veikalos ir līdzīgas tam, ko redzam savā ikdienā, dažām precēm, iespējams, mazākas. Kopumā lielu atšķirību nemanīju. Pusdienas restorānā diviem vidēji izmaksāja ap 7-8 ls, bet liela picas šķēle+Pepsis smieklīgajā vietā ar nosaukumu “Pica Cut” maksāja tikai 140 dināru (94 santīmus).


Kultūra

Serbi ļoti daudz smēķē un tas noteikti lielā mērā saistīts ar tabakas cenām (~ 0.70 Ls par paciņu) un pārsteidzošo faktu, ka smēķēt atļauts praktiski ikvienā publiskā vietā – viesnīcā, veikalā, restorānā, bārā, jebkur. Tajā pašā laikā arī ventilācijas sistēmas visās šajās vietās darbojas nevainojami un nav gluži tā, ka jāsēž dūmu mutulī, kur cirvi var pakārt.

Pasūtot kafiju Serbijā, neaizmirstiet piemetināt, ka vēlaties to “long”, ja vien nevēlaties vienmēr dzert mazu espresso, jo šeit “black coffee” nozīmē tieši to.

Serbi ir lieli dziedātāji un tikpat lieli dejotāji. Kāzās, kurās piedalījāmies, uzstājās viena no populārākajām serbu folk mūzikas grupām, kā arī apmēram 50 gadu vecs dziedonis, kas, kā izteicās mūsu serbu draugi, ir ārkārtīgi populārs jau 25 gadus un principā ir mūsu Raimonda Paula ekvivalents.  Tā nu kāzas pagāja īstā dziesmu un deju virpulī, kur draudzīgās serbu sejas pauda īstu apmierinātību ar dzīvi.

Jāuzslavē arī serbu virtuve – gatavot viņi pavisam noteikti prot. Izdevās  nobaudīt arī nacionālo desu kulanu, kas gatavota no liesas cūkgaļas, pievienojot diezgan daudz sarkanās paprikas, kas piedod tai asu un piparotu garšu. Arī kāzās gastranomiskās izvirtības sita augstu vilni – katram no 250 viesiem bija paredzēts 1.9 kg ēdiena visā svinību laikā. Man nez kādēļ šķiet, ka bija krietni vairāk. Milzu uzkodu šķīvis ar dažādām gaļām, tad zupa, tad otrais ēdiens ar trīs veidu gaļām un salātu bļodu atsevišķi, pēc tam vēl kopējās gaļas uzkodas un tortes. Jā, par tortēm atsevišķs stāsts no sērijas – kad jau, tad jau. Serbs jau nebūs nekāds skopulis – ja viņš to var atļauties, viņš ciemiņus uzcienās nevis ar vienu, bet, piemēram, 15 dažādām tortēm. Tas bija nudien iespaidīgi. Centāmies nogaršot pa drusciņai no katras, bet secinājām, ka tomēr neesam bezizmēra.

Kopumā ceļojuma iespaidi bija patiešām spilgti, un laikam neatteiktos tur padzīvot kādu laiciņu. Te arī ieskatam dažas bildes: