Krāmi

Izšūta piespraude, 0.75 €

Šodien, kā jau sestdienā, devos uz krāmu tirdziņu. Šoreiz nevis uz kādu no lielajiem iknedēļas, bet mazu vietējo andeli, kas notiek tikai 4 reizes gadā, un kurā piedalās tikai vienkāršas mājsaimnieces un jaunietes, kas velas izpārdot savu skapju saturu, nevis antikvariātu īpašnieki. Tirdziņš saucas “Tausendschön Flohmarkt im Kulturhaus Eppendorf” (Martinistraße 40, 20251 Hamburg). Tas notiek jau kopš 1999. gada, un katrā no šīm četrām nedēļas nogalēm tas ir atvērts gan 6dien, gan 7dien (katrā dienā citi pārdevēji). Dažkārt šeit notiek arī īpaši vīriešu lietu tirdziņi, bet pārsvarā te var atrast visu, sākot ar grāmatām, kurpēm un lupatām, līdz pat traukiem, makaronu kāšamajiem sietiem un Ziemassvētku rotājumiem. Katra dalībniece sastiepj no mājām, ko nu tur atradusi, un andele iet vaļā! Patiesībā, tieši šis tirdziņš visvairāk no visiem man atgādina mūsu pašu “Andeli Mandeli”, un tieši šādos es iepērkos vislabprātāk. Turpat šajā kultūras namā ir arī kafejnīca, kur atpūsties, ja acis sāk žilbt no labumu pārpilnības, iedzert kafiju vai apēst siera kūkas gabaliņu. Tirdziņš nav liels, bet ļoti daudzveidīgs. Esmu bijusi tur jau divas reizes, un vienmēr atradusi ko noderīgu. Šoreiz man paveicās īpaši – nopirku sen meklētos zābakus un izcilas mežģīņu apkaklītes, par kurām nevaru vien beigt priecāties. Lūk, mani guvumi:

Ādas zābaki, 15€

Pērļu kaklarota, 2€

3 apkaklītes par 2€

Skaistums

Ciku-caku

Ādas soma, 3.30 €

Zeltīta piespraude ar mazu kameju, 0.75 €

Garage sale

Komentārs no mūsdienām (04.2015):

Tīrot blogu, atradu šo ierakstu, kurā cenšos atbrīvoties no saviem pirmajiem darinājumiem. Šie bija mani pirmie soļi rokdarbu pasaulē. Atskatoties jau šķiet smieklīgi, bet neviens nepiedzimst par ģēniju. Pārņem divējādas izjūtas – it kā tāds kā prieks par šo naivo mākslu un reizē arī mazliet kauns. Varu secināt tikai to, ka darbs dara darītāju, un pa šiem gadiem uzkrātā pieredze ir mani padarījusi par krietnu amatnieci. Tikai tagad mana kaislība ir pērlīšu rotas, brošas lai paliek pagātnē.

Ežu ferma

Īsi un kodolīgi – kaut kā jūtu, ka rakstīšana šodien nevedas, bet prāts pavisam priecīgs! Tad nu dalīšos ar jums savā priekā – ja ne verbālā, tad vizuālā. Man ir ežu ferma!  Kādu ežu? Lūk:

Manējie ir dikti paklausīgi un miermīlīgi. Labprāt ieritinās audumu krokās, nepukst, pat, ja ir sliktā garastāvoklī. Gribi? Dod ziņu! Lielajiem drīz gaidāms ģimenes pieaugums – solās būt koši.

Rokdarbiņi

Reku daži jaunumi sacepušies pēdējā laikā. Šis tas laikam nav noķerts ar kameras aci – vainīga mana aizmāršība. Dažas jau atradušas siltas vietiņas pie jaunkundžu krūtīm.

Hm…Tikai secinu, ka drīz būs jātiek pie labākas kameras, lai tās bildes būtu kaut cik skatāmas, šīs tomēr nekam neder.