No “pūces” par “cīruli”

Uz domu par šo rakstu uzvedināja kādas meitenes jautājums tviterī par to, kā iespējams kļūt no “pūces” (cilvēka, kurš vēlu iet gulēt un vēlu mostas) par “cīruli” (cilvēku, kuram sešos no rīta acis plaši valā un smaids pa visu seju). Sapratu, ka man šajā jautājumā ir, ko teikt, jo reiz esmu spējusi šo neticamo transformāciju veikt.

Es vienmēr esmu bijusi “pūce” – ja kāds saka, ka cilvēks noguļ trešdaļu dzīves, tad es laikam visu pusi. Varu gulēt jebkurā vietā, laikā un kompānijā, un vēlams kādas desmit stundas no vietas.

Atceros, ka agrāk bija laiks, kad mēdzu iet gulēt ap diviem vai trijiem naktī katru dienu, celties ap vienpadsmitiem dienā, un šādā ritmā dzīvoju aptuveni gadu. Likās – nu, normāli. Ja jau nekur nav jāiet, darīšu, kā gribu. Un, dzīvojot kopā ar cilvēku, kurš pats veido savu darba grafiku, tā kļuva par mūsu ikdienu.

Un tad es aizbraucu dzīvot uz Hamburgu. Un šī pilsēta mani pārvērta no lēnīgas, miegainas “pūces” par žiperīgu “cīruli ” ar lielām un spožām acīm. Bez problēmām katru dienu cēlos 6:30, un pēkšņi man diena šķita divas reizes garāka! Ap divpadsmitiem jau biju izdarījusi simtiem lietu, un pēkšņi uzradās laiks visam!

Galvenais nosacījums, lai spētu agri pamosties, ir labs un kvalitatīvs miegs. Ja nakts bijusi trauksmaina un nemierīga, jutīsies neizgulējies un nespēsi piespiest sevi izkāpt no gultas. Tātad agras celšanās priekšnoteikums ir laicīga gulētiešana un labs, dziļš miegs. Kopumā miega kvalitāte noteikti uzlabosies arī, ja regulāri sportosi un mēģināsi pēc iespējas izvairīties no stresa savā ikdienā.

Kā es to paveicu? Domāju, ka atslēgas vārdi ir režīms un disciplīna. Un galvenais – tas ir jāgrib. Kas jādara:

Ej gulēt ne vēlāk kā 22:30! Aizejot laicīgi gulēt, jau agri no rīta jutīsies izgulējies, un pēc pāris nedēļām sāksi mosties pats no sevis.

Atstāj aizkarus un vēlams arī logu vaļā! Lai istabā vienmēr ienāk svaigs gaiss, tas tikai uzlabos miegu. Un, guļot pie atvērtiem aizkariem, austošā gaisma pati tevi lēnām pamodinās. Organisms taču pats saprot – kad ir gaišs, tad jāceļas. Man šis bija ļoti efektīvs paņēmiens. Jo tumšā istaba ir ļoti viegli gulēt, gulēt un gulēt. Jo nav nekadas apjēgas par to, kura diennakts stunda šobrīd ir. Ielaid rīta gaismu savā istabā!

Vismaz stundu vai divas pirms gulētiešanas nedarbojies ar datoru un neskaties televizoru! Esmu novērojusi, ka ilgi nespēju aizmigt, ja esmu to darījusi – simtiem domu skrien cauri galvai, smadzenes mēģina apstrādāt tikko saņemto informāciju. Galva vienkārši rūc. Un, ja nevari laicīgi aizmigt, nekad nespēsi agri pamosties!

Uzstādi mērķi, kādēļ agri jāceļas! Iespējams, kādam agra celšanās ir asinīs un kāds to ir spējīgs darīt neatkarīgi no tā, vai agrajā rīta stundā kas paredzēts, vai ne. Man tā nav. Esmu nonākusi pie secinājuma, ka man nepieciešams kāds mērķis, kādēļ agri celties. Par labiem motivatoriem varētu kalpot sekojoši iemesli: jāiet uz darbu (pienākuma apziņa spiež mums darīt visneticamākās lietas, ne?), vēlies iegūt nesteidzīgākus rītus, kad vari lēnām pabrokastot, saģērbties, nestresot, vai arī esi nolēmis rītus veltīt vingrošanai vai izbrīvēt stundiņu jogai. Varbūt vēlies no rītiem darīt to, kam vienmēr ikdienā pietrūkst laika – lasīt grāmatas, rakstīt, saplānot dienas darbus pie nesteidzīgas kafijas tases. Liela motivācija pēc pirmajām agrajām dienām ir arī prieks par savu gribasspēku un sasniegumiem. Esmu novērojusi, ka agri rīti ir vislabākais laiks tieši radošai darbībai – galva strādā kā pulkstenis, domas raisās.

Pamīlējies pirms miega! Kurš tad nepazīst saldo noguruma sajūtu pēc laba seksa, kad to vien gribas, kā ieritināties vienam otra līkumos un aizmigt. Izmanto to! Salds miegs un labs garastāvoklis no rīta garantēts!

Nepārēdies pirms gulētiešanas! Vēla ēšana bieži ir iemesls tam, ka nevaru aizmigt. Esmu nemierīga, vēders darbojas pilnā sparā, un saldais miegs nav redzams nekur piecpadsmit kilometru rādiusā. Iesaku arī nedzert daudz ūdeni, jo cik gan stulba ir tā sajūta, kad nakts vidū sapņa visinteresantākajā vietā jāceļas, jo nenormāli gribas čurāt. Izvairos vakaros dzert ūdeni arī tādēļ, ka tad no rītiem izskatos krietni aizpampusi.

Izveido savu gulētiešanas rituālu! Dodies vakara pastaigā, palasi grāmatu vai parunājies ar mīļoto. Manuprāt, pirms miega ir jānomierina prāts, jāsagatavojas miedziņam.

Atceros, ka visgrūtākā laikam bija pirmā nedēļa, bet drīz vien jau sāku pati mosties pirms modinātāja. Un, ja tev šķiet, ka nespēsi aizmigt desmitos vakarā, tad pēc neilga laika pamanīsi, ka, ceļoties ap sešiem, desmitos jau būs tāds nogurums un miegs, ka to vien gribēsies, kā līst pēļos. Interesanti, ka, brīvdienā pamostoties deviņos, man jau šķiet – ārprāts, nu gan ilgi nogulēju.

Joprojām agra mošanās šķiet neiespējama? Bet atbildi godīgi – vai tiešām jūties labi un spirgti pēc divpadsmit stundu miega? Neticu. Cik atceros, tad vienmēr galva ir kā spainis un māc nogurums jau tikko pēc pamošanās. Mosties agri ir forši!

Tu arī kādreiz esi mēģinājis mainīt savus gulēšanas ieradumus? Kā tev izdevās? Pastāsti par savu pieredzi un novērojumiem!

Saulainu visiem šo sestdienu!

Brauciens uz Sognsvann ezeru

Pie ezera

Kādā no iepriekšējām nedēļas nogalēm nolēmām, ka mums jāapskata izslavētais Sognsvann ezers, kas atrodas vienā no metro galapunktiem un tādēļ ir viegli sasniedzams. Tādēļ nopirkām vienreizējo grillu (bez tā brīvdienās nu nekur), pudeli vīna, desiņas, un aiziet!

Sākot ceļojumu no centrālās stacijas, ceļā pavadījām aptuveni 20 minūtes. Izkāpjot no metro, vēl tikai mazs gabaliņš jāpaiet kājām, kad jau esam pie paša ezera. Apkārt skraida bērni, rej suņi, un valda brīvdienu noskaņojums. Cilvēki sasēduši ezera malā zalītē vai uz akmeņiem – cep desiņas, spēlē ģitāru un pļāpā. Redzam jaunlaulātos, kuri taisa mazu fotosesiju pie ezera. Garām zib skrējēju kājas, daudzi speciāli atbraukuši šurp, lai izmestu pāris loku apkārt ezeram.

Gluži neticami, kā tik skaista un mežonīga vieta var atrasties tik tuvu pilsētas centram. Ir sajūta, ka esam kilometriem tālu. Pat gaiss šeit ir cits. Vējš skrien cauri koku lapotnēm aizelsies, un viss smaržo tik dzīvi! Kailām pēdām iemēģinām arī ūdeni, kaut gan par tā temperatūru jau netieši liecina tas, ka ūdenī ir tieši viens cilvēks, bet krastā piecdesmit. Jā, auksts. Bet tīrs un spirgts.

Pikniks pie ezera

Pēc mazas cīņas ar grillu, kurš ne par ko negrib kārtīgi iekurties, tomēr tiekam pie karstām desiņām un izbaudām savu pikniku ezera krastā. Ir prieks būt dabā un vienkārši ieelpot svaigo meža gaisu. Nolemjam izmest arī loku apkārt ezeram. Mums garām traucas skrējēji – ātrie, lēnie, vientuļnieki un draudzenītes, daži ar suņiem, citi ar austiņām un pulsa mērītājiem. Ar velosipēdu braukt pa ceļu, kas vijas gar ezera krastu, ir aizliegts. Ezers ir patiešām skaists, tā gribētos tajā nopeldēties. Bet izskatās, ka būs vien jāgaida nākamā vasara. Sognsvann ezers esot populārs atpūtas galamērķis arī ziemā. Šeit var nodarboties ar distanču slēpošanu, slidot vai nodoties zemledus makšķerēšanai. Domājams, ka, tuvojoties ziemai, nopietnāk apsvērsim arī distanču slēpju iegādi.

Skats uz pretējo krastu

Sognsvann

Tā ezers izskatās ziemā. Bildi atradu šeit.

Mazai atkāpei. Redzot, cik skaista ir daba šeit, gribas redzēt arvien vairāk un vairāk. Dienā, kad bijām noīrējuši mašīnu, lai atvestu iegādātās mēbeles uz jauno dzīvokli, aizbraucām arī uz kādu mazu miestu netālu no Drammen. Un šis mazais izbrauciens tikai vēl vairāk stiprināja mūsu vēlmi, esot šeit, izmantot visas iespējas paceļot pa Norvēģiju. Varbūt, ka kaut kur aizbrauksim jau šajā nedēļas nogalē. Es noteikti par to uzrakstīšu.

Noslēdzot dienu, parādījās vēl viens skaists dabas brīnums

 

Svētdiena pilsētā

Pagaidām laiciņš mūs Oslo lutina. Saule smaida, un tikai pamazām kļūst mazliet rudenīgi vēsāks. Tādēļ daudz prieka sagādā pastaigas – iepazīstam apkārtni un nejauši atklājam šarmantas kafejnīcas un neparastus tirdziņus. Svētdienu pavadījām, izmēģinot jauno fotoaparāta lēcu un pētot skaistos norvēģus uz ielām.

Laiski svētdienīgi

Thorvald Meyers gate

Ielas un cilvēki

Krāmu tirdziņš Birkelunden parkā

Šeit var atrast gan vecus krāmus, gan jaunas lupatas

Vietējās meitenes izpārdod savus drēbju skapjus

Mans jaunais lietus mētelis par pieciem latiem

Valda rosība, un acis zib uz visām pusēm

Groziņu?

Profesionāla tirdziņu apmeklētāja

Piecdesmito gadu modītes šeit ir ļoti populāras – daudz specializētu apģērbu veikalu, un pat īpašas frizētavas, kas specializējas 50to gadu matu sakārtojumu radīšanā!

Atkal jauna broša

Cenas ļoti dažādas – galvenais ir kaulēties!

Cieņā retro

Īpaši liela bija lampu izvēle

Gredzenu paradīze

Nenopirku, bet nosolījos nākamreiz ņemt, ja vēl būs

Un kādēļ gan lai Oslo krāmu tirdziņā neatrastos šāda grāmata?

Ielas un ļaudis

Esmu sajūsmā par retro kleitu

Uzmanību! Kafijošana ārpus mājas var jūs izputināt!

Mirklis kafijas, nesteidzīgu sarunu un slinkuma

Peldbaseini Oslo: Tøyenbadet

Tøyenbadet

Vakar apmeklēju vēl vienu peldbaseinu. Tas ir pilnīgi atšķirīgs no Bislet Bad un vislabāk raksturojams ar vienu vārdu – ķīpene. Tøyenbadet ir liels publiskais baseins ar visiem no tā izrietošajiem plusiem un mīnusiem. Tas ir arī populārākais Oslo baseins, kuru gadā apmeklē apmēram četrsimts tūkstoši cilvēku. Baseins atrodas ļoti skaistā vietā – parkā kalna galā, ar skatu uz Oslo. Netālu no tā ir arī Munka muzejs un Oslo Botāniskais dārzs, kā arī Tøyen metro stacija.

Lielais baseins

Tøyenbadet nesen piedzīvojis renovāciju, tagad kompleksā atrodas divi iekštelpu un divi āra baseini, kā arī trenažieru zāle, solārijs un sauna. Lielais baseins ir 50 metru garš, un ūdens temperatūra tajā – 28 grādi. Lielajā baseinā iespējams arī lēkt no viena, trīs vai piecu metru augstiem tramplīniem.

Gaitenis pirms ieiešanas ģerbtuvēs

Viss jauns un svaigi izremontēts

Gērbtuves

Skapīši. Katram klāt atslēga ar gumijas aproci.

Pucēšanās zona. Šī ir tikai viena daļa, kopumā ir aptuveni sešas rindas ar skapīšiem.

Man tur patika, jo baseins ir garš un dziļš, nav jābaidās, ka atdauzīšu ceļus pret grīdu, kā tas ir Bislet Bad. Arī ģērbtuves un dušas ir modernas, baseinu vienlaicīgi uzmana četri glābēji, un tas atrodas gandrīz tikpat tuvu manām mājām, kā Bislet Bad. Tāpat ļoti iepriecina arī āra baseina esamība, lai gan tas ir atvērts tikai vasarā. Taču man personīgi ļoti traucējošas ir lielās cilvēku masas un tas “publiskums”, visi it kā rīvējas viens gar otru. Ierados baseinā īsi pirms trijiem pēcpusdienā. Puse no tā bija nodalīta lēcējiem, viens celiņš ātrajiem peldētājiem un otra puse pārējiem. Un tur es kopā ar vēl aptuveni 20 cilvēkiem kā tāda klimpa zupā rotēju pa riņķi, pa riņķi, pa riņķi. Peldēšana tiek organizēta apļa veidā – pa vienu pusi uz priekšu, tad mazliet pastumdāmies gar sienu uz otru baseina malu, un peldam pretējā virzienā. Diezgan nomācoši. Vai arī Hamburgas privātais āra baseins mani ir dikti izlutinājis. Katrā ziņā, jutos neērti. Un atkal riskējot izklausīties aizspriedumainai, piebildīšu, ka arī peldēšana kopā ar spalvainiem arābu tēviņiem, mačo tipa krutakiem, kuri peld visiem pa vidu un šļakstās, izpildot nemākulīgu kraulu, kā arī tetovētiem, šķelmīgi smaidošiem opjiem, īsti prieku nesagādā. Īpaši, kad, kāpjot ārā no baseina, sajūtu sev mugurā to durstīgos skatienus. Vļek. Kā izdevās noskaidrot, rīta pusē starp astoņiem un divpadsmitiem baseins esot daudz tukšāks. Par vēl vienu lielu mīnusu uzskatu to, ka uz vietas nav pieejami fēni, tātad katru reizi būs jāstaipa līdzi.

Un te nu nonākam pie viena aspekta, kas man varētu likt šīs visas neērtības arī paciest, un tās ir cenas. Vienreizējs baseina apmeklējums maksā 83 NOK (7.86 Ls), sešas reizes – 415 NOK (39.30 Ls), divdesmit piecas reizes – 1670 NOK (158 Ls). Protams, studentiem un bērniem piemērojamas atlaides. Mēneša abonements (līgums jānoslēdz uz gadu), kurā iekļauts gan baseins, gan trenažieru zāle, maksā 399 NOK mēnesī (37.80 Ls). Tas jau izklausās diezgan saprātīgi, manuprāt. Ar nepacietību gaidu, kādas atklāsmes man nesīs nākamā baseina apmeklējums.

Saulainu jums visiem nedēļas nogali!

Peldbaseini Oslo: Bislet Bad

Bislet Bad

Hamburgā nejauši aizsākās mana peldētājas karjera, tādēļ nolēmu arī Oslo atrast piemērotu baseinu, kas būtu tuvu mājām, par samērīgu cenu un ne pārāk piebāzts.

Vistuvāk man atrodas Bislet Bad, ko arī nesen izmēģināju. Šis esot pirmais publiskais baseins Norvēģijā. Ēka celta jau 1920. gadā un pirms septiņiem gadiem pēc renovācijas atdzimusi jaunā kvalitātē.

Kase

Priekšnams

No lielās priekštelpas iespējams ielūkoties baseina zonā

Atpūtas stūrītis

Bislet Bad iespējams izmantot 17 metru garo peldbaseinu, turku pirti, klasisko saunu, burbuļvannu, atpūsties salonā un iedzert kafiju, kā arī izmantot modernāko trenažieru zāli Oslo. Tiek piedāvātas ūdens aerobikas nodarbības, personīgā trenera pakalpojumi, bērnu peldēšanas grupiņas, joga un pilates.

Ēka un tās iekārtojums ir ļoti neparasts. Baseins atrodas lielas telpas vidū, tam visapkārt otrā stāva augstumā ir tāds kā balkons, no kura var lūkoties lejup uz peldētajiem. Diemžēl, baseins ir diezgan sekls (1.20-1.50 m), kas mazliet sabojā peldēšanās prieku. Tas ir vairāk kā tāds relaksācijas objekts, ne īsti treniņu vieta.

Baseina telpa ar skatu platformām otrajā stāvā

Bislet Bad

Apmeklējot to pirmo reizi, darbiniece laipni izrādīja telpas, pilnīgi tukšo trenažieru zāli, kur valda svētsvinīgs miers un neož pēc sviedriem. Izklāstīja arī cenu politiku un pastāstīja par kluba treneriem. Kārtība sekojoša – ja kļūsti par kluba biedru (līgums vismaz uz gadu), pirmajā reizē personīgais treneris veic spēka un izturības testus, lai saprastu, kādu programmu tev izveidot. Tad notiek pārrunas par to, ko klients vēlas sasniegt, cik daudz trenēties. Tiek arī parādīts, kā ar katru trenažieri darboties, un vajadzības gadījumā vienmēr var pasaukt kādu no darbiniekiem. Un tad notiek 21. gadsimta cienīgi brīnumi – nākamreiz ierodoties klubā, tu saņem tādu kā mazu flash štepselīti, ievieto to speciālā aparātā, kurš tev parāda, kāda būs šīs dienas programma. Tad dodies uz zāli un ievieto štepseli noteiktā aparātā, kurš rāda priekšā, cik ilgi uz tā jādarbojas un uz kuru aparātu jādodas tālāk. Wow!

Sieviešu ģērbtuves

Dušas

Esmu jau sapriecājusies, ka ar pirmo šāvienu izdevies atrast ideālo sporta kompleksu. Bet uzzinu, cik tas viss maksā… Tātad – vienreizējs tikai baseina kompleksa apmeklējums maksā 135 NOK (12.70 Ls), 10 reižu baseina abonements – 1090 NOK (102.65 Ls), noslēdzot līgumu uz gadu, mēnesī jāmaksā 1000 NOK (94 Ls), tas iekļauj gan baseinu, gan trenažieru zāli. Salīdzinoši ar to, cik maksā viss pārējais šeit Oslo un cik cilvēki šeit pelna, tas nav ļoti dārgi. Taču ir arī lētākas iespējas, piemēram, studentu baseins par apmēram 800 NOK (75 Ls) semestrī. To plānoju drīzumā apmeklēt un izmēģināt.

Kopumā Bislet Bad man ļoti patika, varētu arī atļauties, ja to uzstādītu par savu prioritāti un tiešām arī apmeklētu kompleksu 3 vai 4 reizes nedēļā. Par lielu plusu uzskatu to, ka tas atrodas diezgan tuvu manām mājām. Kā arī to, ka tur ir kluss un pa dienu nav daudz cilvēku (vakarpusē pēc darba mēdzot sarasties vairāk). Un viss tāds smalks un uzpucēts, tīrs un patīkams. Arī personāla attieksme bija ļoti pretimnākoša, un jutos tur gaidīta. Bet, pirms pieņemu galīgo lēmumu, vēl jāapmeklē trīs citi baseini. Par to arī mēģināšu ziņot tuvākajā laikā.

Lai jums visiem burvīga diena!

Sylt

Pludmalē valda nesteidzīgi laiska atmosfēra

Atvadoties no vasaras, gribu jums pastāstīt par skaisto vācu salu Sylt. Galvenais secinājums pēc tās apmeklēšanas – nekad nebrauciet turp! Ja vien jums nav šausmīgi daudz liekas naudas. Bet, ja ir – brauciet! Sala ir skaista, mierīga, iedvesmojoša. Man tā vienmēr paliks mīļā atmiņā, jo šeit pavadīju savu atvadu nedēļas nogali kopā ar vācu ģimeni.

Uz salu no Hamburgas devāmies ar auto. Pa sauszemi aptuveni divas stundas līdz vietai, kur notiek brīnums. Un ar to es domāju neparasto un nekur citur neredzēto “auto vilcienu”, ko dēvē par “Sylt-Shuttle“. Salu ar sauszemi savieno garš, mākslīgi uzbērts dambis, bet uz tā nav ielu vai šosejas. Pāri var tikt, vienīgi izmantojot vilcienu. Vienkārši pasažieri (ņemot līdzi arī velosipēdu, ja vēlas) pārvietojas ar satiksmes vilcienu, kurš ātri un ērti uz salu nogādā pa taisno no Hamburgas (biļetes cena ap 20 eiro vai mazāk, ja brauc kopā vairāki cilvēki). Taču, ja vēlies uz salu līdzi ņemt arī savu auto, būs jāšķiras no 86 eiro un jāstāv dažkārt ļoti garās rindās, lai tiktu uz īpašā “auto vilciena”. Šis vilciens ir neparasts ar to, ka tas pārvadā tikai automašīnas ar pasažieriem tajās. Vilcienam ir divi stāvi – divas atklātas platformas. Pie uzbraukšanas automašīnas sastājas vairākās rindās ierašanās kārtībā. Kad atvestās mašīnas ir no vilciena nobraukušas, tiek dots zaļais signāls, un visi pamazām sabrauc uz platformām. Lielākās mašīnas un busiņi – augšā, mazākās – apakšā. Diemžēl nezinu precīzi, cik automašīnu saiet vienā šādā vilcienā (šķiet, ap 150). Uz platformām atrodas speciāli cilvēki, kas vēl liek automašīnām sabīdīties ciešāk, lai visiem pietiktu vietas. Šis vilciens atiet reizi pusstundā, arī pats pārbrauciens ilgst apmēram tikpat ilgi. Un tā nu tu sēdi savā vietā, lūkojies ārā pa logu, kamēr neparastais braucamrīks tevi pietuvina teiksmainajai salai. Un tad sīči dabū pasēdēt tētim klēpī un “pastūrēt”. Un garām skrien vēja ģeneratori, saules paneļi un nesaitāmas aitas. Un tētis stāsta par salu un dzīvi.

Uzbraucot uz “auto vilciena”

Sylt-Shuttle

Tādā garā desā divos stāvos automašīnas tiek pārvestas pāri 11.3 km garajam dambim uz salu

Pa ceļam redzmi ļoti daudzi vēja ģeneratori un saules paneļi

Šādi izskatās uzbērtais dambis, kas savieno salu ar sauszemi. Tālumā redzami vēja ģeneratori.

Šis vilciena maršruts esot visienesīgākais no visiem Deutsche Bahn maršrutiem valstī. Ilgst tikai pusstundu, bet biļetes ļoti dārgas. Tomēr daudzi brauc.

Sala ir kopumā 38 km gara, bet šaurākajā vietā tikai 320 m plata. Šī ir turīgu vācu tūristu ļoti iecienīta vieta. Kā stāstīja manas vācu ģimenes tēvs, tas skaitās ļoti prestiži, ja Tev pieder māja Sylt salā. Viņi savu esot iegādājušies kā kapitālieguldījumu, jo īpašumu cenas katru gadu ceļas par vidēji 15%.

Pludmalē

Sylt sala pamazām sarūk, tās krasti tiek izskaloti, un platība samazinās. Tādēļ tiek ieguldītas ļoti lielas summas, lai veidotu jaunus smilšu uzbērumus un pasargātu salu no Ziemeļu jūras zobiem, kas to grauž un grauž arvien mazāku.

Pludmales šajā salā izskatās gluži kā pie mums Latvijā – gara, gara strēķele baltu, mīkstu smilšu. Sylt pludmaļu kopējais garums ir aptuveni 40 km. Dienas biļete ieejai pludmalē maksā 3.50 eiro. Ja vēlies noīrēt arī smalko, strīpaino zvilni, nāksies šķirties no vēl sešiem eiro. Vietējie pērkot gada vai sezonas abonementus, bet mani tomēr šī maksas iekasēšana mulsināja.

Miers un vējš

Ziemeļu jūra

Gandrīz neviens neguļ pludmalē uz dvielīšiem, visi izvēlas zviļņus. Un tie patiesi labi pasargā no trakulīgā vēja!

Sala ir debešķīgi skaista, un pievelk ar savu nepieradināto dabu. Ir ļoti daudz aizsargājamu teritoriju un kāpu zonu, kur rodas iespaids, ka neviens vēl nav kāju spēris. Tai pašā laikā šo skaistumu baudīt mazliet traucē lielais vējš. Lai kur arī tu atrastos, vienmēr ir vējains. Un vienā brīdī tas tiešām nogurdina. Kādā no dienām devos ap 20 km garā izbraucienā pa salu ar riteni, un pusi no laika nācās cīnīties ne vien ar kalniem un lejām, bet visvairāk ar neiejūtīgo pretvēju. Tas nudien spēj sabojāt prieku par šādu izbraucienu.

Aizsargājamās teritorijas

Tūristu iecienītākās iepirkšanās un atpūtas vietas uz salas ir  Westerland, Kampen un Wenningsted. Westerland atrodas divas galvenās tūristu iepirkšanās ielas, daudzi restorāni un kafejnīcas, par suvenīru bodēm nemaz nerunājot. Pilsēta praktiski dzīvo no tūrisma vien. Uz katra stūra redzamas izkārtnes, kas piedāvā noīrēt māju, istabu vai telts vietu. Šeit vienmēr ir daudz cilvēku, un dzīvība kūsā. Blakus arī liela viesnīca ar SPA kompleksu. Kampen ir vairāk dzīvojamo māju rajons, bet arī šeit var smalki iepirkties, aiziet uz pastu un iznomāt velosipēdu. Tieši Kampen atvērti vissmalkākie zīmolu veikali – Gucci, Prada, Hermès  un tamlīdzīgi. Nebrīnos, ka tie šeit spēj pastāvēt, jo Sylt apmeklē praktiski tikai ļoti turīgi ļaudis, kuri arī labprāt šādos veikalos iepērkas. Manā izpratnē parastam tūristam te nav, ko meklēt. 

Galvenā tūristu iela

Vietējais salas cirks

Vācieši bauda atvaļinājumu

Atpūtnieku paradīze

Vēja dēļ sala ir arī iecienīta zēģelēšanas un sērfošanas vieta

Interesanta ir salas apbūve – tipiskās ēkas ar salmu jumtiem. Šādas mājas redzamas gandrīz visā salā un rada ļoti skaistu un saskaņotu iespaidu. Salmu jumti ir ne tikai dzīvojamām ēkām, bet arī veikaliem, kafejnīcām un citām iestādēm. Īpaši daudz šādu māju redzams Kampen. Esat kādreiz redzējuši karogu veikalu? Sylt tāds ir, jo ikviena vietējā svēts pienākums un goda lieta ir kādu no tiem uzvilkt savā pagalmā. Un nav nozīmes, vai tas ir valsts, kāds no piecdesmit dažādajiem salas karogiem, vai lupata ar galvaskausu – karogam būs būt! Un tos visi iegādājas kādā mazā specializētā veikaliņā, kura sortimentā starp 3000 dažādiem eksemplāriem esot arī ikvienas pasaules valsts karogs. Vienu savai jaunajai mājai iegādājās arī manas ģimenes tēvs. Un tas maksāja ne vairāk un ne mazāk kā 135 eiro. Kāpēc gan ne.

Tipiskās mājeles ar salmu jumtiem

Rūķu namiņš

Kampen

Viens no salas fenomeniem ir “Sansibar” restorāns, kas atrodas gandrīz jūras krastā. Tas ir dārgs un vienmēr pārbāzts. Bet blakus ir liels bērnu spēļu laukums, kura dēļ arī ģimenes laikam šurp brauc. Ēdiens ir garšīgs, bet cenas, manuprāt, nesamērīgas. Kafija par četri eiro un grillēta bute par 32 eiro. Vienreiz var, bet mazliet tāds kā skopuma krupis ir jānorij. Taču šeit vienmēr ir pilns. Tas skaitās ārkārtīgi smalki un stilīgi, ja esi šeit bijis. Un vissvarīgākais – nedrīkst aizmirst nopirkt uzlīmi ar restorāna nosaukumu un tās simbolu, diviem sakrustotiem zobeniem, par  pieciem eiro, ko uzlīmēt savai mašīnai uz pakaļas. Sak, lai visi redz, cik es kruts, ka braucu uz “Sansibar”! Nu, patiesībā diezgan smieklīgi. Bet tādi ir liels vairums cilvēku šeit – iespīlējušies smalkos, tumšzilos uzvalkos, kas vienu izmēru par mazu (jo tas taču modē, vai ne?), zelta Prada augstpapēdenēs un jaunākajās Givenchy saulenēs. Ar katru savas būtības šūnu cenšoties parādīt, cik turīgi un smalki viņi ir. Un pat tie daži velotūristi haki krāsas garajās biksēs un botās nespēj atšķaidīt šo manu iespaidu.

Ar “Sansibar” simboliku var iegādāties visu, sākot ar T-krekliem un beidzot ar vannas paklājiņiem

Sveicieni no Sylt

Dzīve Oslo

Vietējā puķu bode

Drīz būs pagājušas jau divas nedēļas, kopš dzīvoju Oslo. Jāatzīst – nudien ne tā sliktākā vieta, kur būt. Pieturoties pie man mīļās struktūras, ieskicēšu lielos vilcienos – kas un kā.

Pilsēta

Jāatzīst, ka pagaidām esmu mazliet iepazinusi tikai rajonus, kur dzīvoju (Grünerløkka) un strādāju (Majorstuen). Vietā, kur es dzīvoju, apmetušies pārsvarā jauni cilvēki. Šeit ir daudz bāru, ēstuvju, neatkarīgo dizaina veikalu, antikvariātu un humpalu bodīšu. Atmosfēra ir mākslinieciska, pat bohēmiska, un, klīstot pa Grünerløkka, iespējams iemaldīties apburošos jauno dizaineru veikaliņos, pēkšņi attapties zaļā parciņā, vai tikt ierautam kārtējā ielu svētku virpulī. Mani šī vieta apbur. Vieta, kur strādāju, ir citāda. Tas ir izsmalcināts, bet kluss dzīvojamo māju rajons. Šeit atrodas arī ekskluzīvākie un smalkākie Oslo veikali.  Ēkas tādas kā Barona vai Brīvības ielā, visapkārt izkaisīti dažādi pārtikas veikali, bērnu spēļu laukumi, tankštelles, restorāni un bērnudārzi. Šis ir arī nozīmīgs satiksmes mezgls Oslo, kur satiekas visas metro līnijas, trīs tramvaja un pieci autobusa maršruti. Majorstuen atrodas kalnā, tādēļ, lai tur nokļūt ar riteni, pedāļi jāmin diezgan sirsnīgi.

Bodītes

Vietējie krodziņi

Kafejnīcas

Beķereja

Vietējais humpalnieks

Krāmu bode

Mans mīļākais veikals

Lietotu mantu veikals, kurā lēti var dabūt visu, sākot no traukiem un beidzot ar mēbelēm

Transports

Transporta sistēma Oslo ir ļoti attīstīta un pārklāj pilsētu diezgan blīvi, izplešoties lielā rādiusā. Pabraucot ar metro 15 minūtes, jau attopies gandrīz vai laukos, vai Mežaparkam un Mārupei līdzīgos privātmāju rajonos. Oslo iespējams pārvietoties ar tramvaju, metro, autobusu, kuģīšiem vai pilsētas velosipēdiem. Taču tas ir patiešām dārgi. Viena biļete, kas derīga līdz stundai vienā zonā, ceļojot vienā virzienā, maksā 30 NOK (2.86 Ls), dienas biļete – 75 NOK (7.17 Ls), 7 dienu biļete – 220 NOK (20.98 Ls), mēneša biļete  – 620 NOK (59.27 Ls), bet gada biļete 6200 NOK (592, 76 Ls). Cipari kļūst daudz lielāki, ja nepiecišama biļete divām, trim un vairāk zonām. Taču ir atlaides studentiem, skolēniem un pensionāriem.

Velo

Kā jau katrā modernā pilsētā, arī Oslo ir tā saucamie pilsētas riteņi (Oslo Bysykkel). Samaksā deviņus latus gadā, saņem plastikāta identifikācijas kartīti pa pastu un brauc laimīgs! Oslo kopumā ir vairāk kā 100 velo staciju, katrā pa 15-20 velosipēdiem. Sistēma pavisam vienkārša – nopīkstini kartiņu, ņemt to riteni, kura numurs tiek parādīts displejā, un minies! Vienu velosipēdu var izmantot līdz pat 3 stundām, tad tas jānoliek kādā stacijā, un var ņemt nākamo. Sīkāk par šo iespēju lasi šeit.

Pilsētas velosipēdi

Cilvēki

Oslo ir ārkārtīgi krāsaina pilsēta vārda burtiskā nozīmē. Esmu mazliet paceļojusi pa pasauli, un šajā ziņā mani šķietami vairs nekas nevarētu pārsteigt, bet tomēr imigrantu un iebraucēju koncentrācija šajā pilsētā ir ļoti liela, un viņu klātbūtne – uzkrītoša. Sievietes lakatos ar trīs bērniem pie rokas un ceturto ratos pārpildītos autobusos un veikalos šeit ir normāla parādība. Pilsētas pazīstamākais imigrantu rajons ir Grønland, un tas atrodas netālu no centrālās stacijas. Reiz nejauši tur iemaldījos un sev nosolījos vairs šādos piedzīvojumos neielaisties. Iespējams, dienas laikā tur vēl iespējams aši izskriet cauri, bet vakara stundās es gan neriskētu. Ieliņas pilnas austrumu pārtikas veikalu, afrikāņu frizētavu, turku kebabnīcu un indiešu šūšanas darbnīcu. Bet pats interesantākais – ielās nemana sieviešu, un visapkārt tumsnējas sejas. Salīdzinājums ar balto zvirbuli šeit būtu īsti vietā. Tieši tā arī es, baltajiem svārkiem plandot, reiz izspurdzu tur cauri. Skatieni, ar kuriem tiku pavadīta, nebija no tiem patīkamākajiem.

Norvēģi ir ārkārtīgi izskatīgi. Ejot pa ielu, nākas nemitīgi sajūsmā noelsties, cik gan skaisti cilvēki šeit dzīvo! Ja saka, ka Rīgā dzīvo visdaiļākās meitenes, es teiktu, ka Oslo var sastapt vispievilcīgākos vīriešus. Vaibsti, ziemeļnieciskā skandināvu stila izjūta, gaišie mati, garie un staltie augumi – prieks skatīties. Protams, arī ļoti daudz skaistu meiteņu. Jā, man patīk norvēģi. Jāpiemin arī, ka praktiski visi šeit runā ļoti labā angļu valodā, kas vismaz sākumā man ļoti atvieglo komunikāciju. Kādā mēbeļu tirgotavā sastapu arī jaunu pārdevēju, kas ar mani brīvi sarunājās vāciski.

Dīvainības

Jau pirmajās pāris nedēļās esmu novērojusi pāris lietu, kuras gribētos dēvēt par norvēģu dīvainībām. Pirmkārt – dzīvokļos (nevispārināšu, bet, cik esmu redzējusi) nav griestu lampu. Tā vietā griestu līmenī vairākās vietās atrodami kontakti, kuros nepieciešamības gadījumā var iespraust apgaismes ķermeni un tad kādā neizskaidrojamā veidā to piekārt pie āķa griestu vidū (kura tur, protams, nav). Viņiem laikam patīk stāvlampas.

Otra lieta – iet pa ielu skaista meitene, glīti apģērbusies, bet kājās – kas? BOTAS! Un es šeit domāju kārtīgas sporta botas, kas domātas skriešanai vai aerobikai. Mode? Personīgā stila izjūta? Nezinu. Bet dīvaini. Tāpat daudzi staigā apkārt arī pilnā ekipējumā  – jaunākajā Nike sporta tērpā. Kaut kur lasīju, ka Oslo 7 no 10 cilvēkiem regulāri apmeklējot sporta zāli. Acīmredzot, viņi baidās savus plikumus rādīt publiskajās sporta kluba ģērbtuvēs, un to dara mājās. Saģērbjas, dodas pasvīst un atgriežas mājās tai pašā tērpā. Tas būtu vienīgais izskaidrojums.

Tas laikam nav nekas neparasts, bet norvēģi mīl Ikea. Bezmaksas busiņš tevi 20 reižu dienā gatavs aizvest līdz pasaules lielākajam IKEA, kas, protams, atrodas Oslo. Jo norvēģi vienkārši mīl Ikea!

Veikali

Es katru vakaru raudu spilvenā. Jo Oslo nav normālu veikalu. Labi, iespējams, ir, bet neesmu tos vēl atklājusi. Kādēļ jāraud? Jo šeit ir ļoti daudz dažādu ķēžu pārtikas veikalu, bet tie ir salīdzinoši mazi (Maxima ar vienu X?). Izmēram nav nozīmes, bet piedāvājums ir tik trūcīgs, ka vienmēr ar sāpošu sirdi pērku plastmasīgos tomātus un vienus no 3 dažādu veidu rīsiem. Vācija laikam mani izlutinājusi – liela izvēle, vienmēr svaigi produkti, labas cenas. Šeit, ņemot vērā, cik viss ir dārgs, iepirkšanās mani saērcina. Jo, ja jau man jāmaksā 3 lati par šokolādes tāfelīti vai 6 lati par puskilogramu siera, es gribu, lai man ir iespēja IZVĒLĒTIES! Nevis vienu no diviem, bet divus no piecpadsmit. Ja atradīšu tādu veikalu, ziņošu. Turklāt – neceriet, ka varēsiet nopirkt jau pierastos un iemīļotos produktus – M&M’s vai Domino cepumus. Šeit visam ir norvēģu versija – tie paši zemesrieksti krāsainās šokolādes glazūrās, pat līdzīgā iepakojumā, bet ne īstie. Un tā ir ar ļoti daudzām lietām. Nesaku, ka šie produkti ir sliktāki, bet jau atkal – es gribu, lai man ir iespēja izvēlēties. Vai jau minēju, ka pilnīgi visa informācija uz produktu iepakojumiem ir tikai skandināvu valodās? Un iemīļotākais viņiem ir 0.5 % piens? Par alkohola pieejamību, cenām un alus garšu nerunāsim.

Alkoholu var nopirkt tikai šādos atsevišķos veikalos ar ierobežotu darba laiku

Cenas

Domāju, ka kādu dienu uzcepšu izsmeļošu rakstu par šo tēmu. Tikmēr tīri vispārīgi jāsaka, ka šeit viss ir ārkārtīgi dārgs un pie tā ir ļoti grūti pierast. Un veikalā ir žēl kaut ko pirkt nevis tādēļ, ka nevarētu atļauties, bet vienkārši visu laiku šķiet, ka 10x pārmaksāju. Bet gan jau, ka šī sajūta pāries. Tas tā tīri psiholoģiski laikam.

Neticami izdevīgs piedāvājums – 2 Pepsi tikai par 4 Ls!

Grillēšana

Tas ir atsevišķs stāsts. Svarīga norvēģa dzīves sastāvdaļa un viņa būtību  raksturojošs elements ir grillēšanas kultūra. Un tā lielā mērā saistīta arī ar norvēģa    patiku būt ārā, zaļumos, parkos un dabā kopumā. Saulains un silts laiks tiek izmatots ar pilnu krūti, un šādās dienās parki pildās cilvēkiem, un viņi grillē. Pledi, piknika grozi, desas un gaļas, grills un laiskums – ideāla sestdiena kopā ar draugiem. Pie daudzām zaļajām zonām ir speciāli konteineri izlietoto vienreizējo grillu un ogļu izmešanai.

Norvēģi laiskojas

Laikapstākļi

Pagaidām laiciņš šeit līdzīgs kā Hamburgā – brīžiem saule, brīžiem lietus. Diezgan mainīgs pat vienas dienas ietvaros. Bet diezgan silts. Šo ierakstu šobrīd tapinu, peldkostīmā sēdēdama uz sava balkona un sauļodamās. Redzēsim, ko nesīs rudens un ziema.

Ja kāds šo izlasīja līdz galam, esmu priecīga. Apsveru iespēju turpmāk savus ierakstus dalīt divās daļās. Kā jums šķiet?