Zaļā dzīve Vācijā

Zaļajam, vai vismaz zaļākam dzīvesveidam esmu pievērsusies salīdzinoši nesen, varbūt kādus pāris gadus. Pirmo reizi par to sāku aizdomāties, kad gadu dzīvoju Hamburgā, tas bija 2011. gadā. Strādājot par Au-Pair, dzīvoju turīgā četru bērnu ģimenē un ik dienu pavadīju ciešā kontaktā ar viņiem, neviļus pat pārņemot dažādus ieradumus un sākot darīt lietas tā, kā tās dara viņi. Vērojot, kādas zaļās izvēles viņi izdara savā ikdienā, sāku vairāk interesēties par šiem jautājumiem un sapratu, ka arī es tā vēlos dzīvot.

Pārtika

Bioloģiskā pārtika Vācijā ir salīdzinoši dārgāka kā Latvijā, taču manā ģimenē tika lietoti tikai tādi produkti. “Hausfrau” jeb saimniecības vadītāja katru otrdienu devās uz netālo tirdziņu, kur par kosmiskām naudām iegādājās lielāko daļu produktu visai nedēļai – dārzeņus, augļus, sierus, gaļu un daudz ko citu. Nākamā pietura viņas maršrutā bija “Alnatura” veikals, kurā arī tirgo bioloģiskos produktus – makaronus, mērces, piena produktus, sausās brokastis un tā tālāk. Tā bija viņu ikdiena un citas alternatīvas nemaz netika izskatītas. Arī visi bērnu našķi bija bioloģiskas izcelsmes.

Tāpat saimniecības vadītāja arī izplānoja visas ēdienreizes nākamajai nedēļai un konkrēti zināja, kas un cik daudz ir jānopērk. Manuprāt, arī tas ir veids, kā dzīvot zaļāk, pēc iespējas samazinot izsviesto produktu daudzumu, kuri neviļus rodas ikvienā ledusskapī, jo vienkārši izbeidzas derīguma termiņš. Plānojot uz priekšu, šāda veida atkritumu ir krietni mazāk, un gandriz viss, kas tiek nopirkts, tiek arī apēsts.

Atkritumu šķirošana

Neatņemama ikdienas sastāvdaļa manā vācu ģimenē bija arī atkritumu šķirošana. Bērni to apgūst jau no pirmajām dienām un bez jautāšanas zina, kurā nodalījumā jāliek kuri atkritumi – atsevišķi plastmasa, papīrs, bioloģiskie atkritumi un stikls. Protams, arī atkritumu savākšana un šķirošana šeit ir atstrādāta līdz pilnībai. Pie katras privātmājas ir trīs dažādi konteineri, kurus noteiktās dienās iztukšo. Stikla un plastmasas pudeles var nodot gandrīz ikvienā veikalā, speciāli ierīkotā automātā, atpakaļ saņemot par taru samaksāto naudu. Un to tur neviens nedara tādēļ, lai saņemtu atpakaļ savus centus, bet gan tādēļ, ka citādāk nemaz nevar. Tas ir paradums, kurš apziņā iesēdies tik dziļi, ka ir pilnīgi pašsaprotams. Tādēļ arī uz ielām tukšas pudeles nemētājas, un atkritumus šķirot ir viegli un ērti. Nav jākrāmē melnie maisi mašīnā un jāapbrauc puse Rīgas, lai atrastu šķirošanas konteinerus. Tādi ir visapkārt, viegli sasniedzami, un rosina iedzīvotājus šķirot atkritumus.

Velo kultūra

Būt “zaļam” nozīmē arī izvēlēties pārvietošanās līdzekli, kas atstāj iespējami mazu ietekmi uz apkārtējo vidi. Lai arī manai vācu ģimenei ar četriem bērniem pieder lielais VW buss, gada laikā, ko tur pavadīju, tas tika izmantots laikam tikai divas vai trīs reizes. Galvenais ģimenes pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. Ar to no rīta uz darbu dodas gan abi vecāki (juriste un augsta līmeņa vadītājs), gan uz skolu un dārziņu minas trīs vecākie bērni un aukle. Nepilnu gadu vecais zīdainis tiek vests velo sēdeklītī. Arī aptuveni 60 gadus vecā saimniecības vadītāja iepirkties dodas ar riteni. Šķērslis nav ne lietus, ne sniegs, ne ledus. Es Hamburgā ar velosipēdu braucu cauru gadu, ziemas laikā pat līdz -14 grādu salam. Protams, šādu modeli dzīvē realizēt palīdz izcili sakārtotā velo infrastruktūra un arī gadiem izkoptā savstarpējā ceļu satiksmes dalībnieku kultūra. Velosipēdists ir tikpat vērā ņemams satiksmes dalībnieks, kā autovadītājs. Neviens nevienam virsū nebrauc, izdarot pagriezienu, autovadītāji vienmēr palaiž velosipēdistus, pa velo joslām gājēji nepārvietojas. Un velojoslas Hamburgā ir gandrīz katrā ielā – lielākoties uz braucamās daļas, dažviet arī uz ietvēm. Visgrūtāk bija pierast pie tā, ka ir droši atstāt pieslēgtu velosipēdu jebkurā vietā pilsētā – pie stacijas, veikala, parka malā. Pat groziņu ar nelieliem iepirkumiem varēja droši atstāt uz bagažnieka, nebaidoties, ka to kāds nozags, kamēr ieiešu citā veikalā. Tā ir sajūta, kura, Rīgā braucot ar velosipēdu, man ļoti pietrūkst. Šeit man vienmēr ir bail, ka tikšu apzagta.

Resursu taupīšana

Par dabas resursu taupīšanu tika domāts arī daudzos ikdienas aspektos – mājā dega tikai elektroenerģiju taupošās spuldzes, trauki tika mazgāti mašīnā, kas patērē mazāk ūdeni, nekā darot to ar rokām. Bērni vienmēr tika mācīti lieki nešķērdēties ar ūdeni, gāzētu ūdeni nevis pirka pudelēs, bet gatavoja paši speciālā aparātā, un tamlīdzīgi.

Vācu ģimenes piemērs ir atstājis lielu ietekmi uz mani, un daudzas no šīm lietām tagad īstenoju arī savā dzīvē. Vissvarīgākā no tām – pāreja uz bioloģiski ražotu pārtiku. Par to, kur tādu iegādāties, kā atpazīt un cik tas maksā, pastāstīšu kādā no nākamajiem ierakstiem.

Sylt

Pludmalē valda nesteidzīgi laiska atmosfēra

Atvadoties no vasaras, gribu jums pastāstīt par skaisto vācu salu Sylt. Galvenais secinājums pēc tās apmeklēšanas – nekad nebrauciet turp! Ja vien jums nav šausmīgi daudz liekas naudas. Bet, ja ir – brauciet! Sala ir skaista, mierīga, iedvesmojoša. Man tā vienmēr paliks mīļā atmiņā, jo šeit pavadīju savu atvadu nedēļas nogali kopā ar vācu ģimeni.

Uz salu no Hamburgas devāmies ar auto. Pa sauszemi aptuveni divas stundas līdz vietai, kur notiek brīnums. Un ar to es domāju neparasto un nekur citur neredzēto “auto vilcienu”, ko dēvē par “Sylt-Shuttle“. Salu ar sauszemi savieno garš, mākslīgi uzbērts dambis, bet uz tā nav ielu vai šosejas. Pāri var tikt, vienīgi izmantojot vilcienu. Vienkārši pasažieri (ņemot līdzi arī velosipēdu, ja vēlas) pārvietojas ar satiksmes vilcienu, kurš ātri un ērti uz salu nogādā pa taisno no Hamburgas (biļetes cena ap 20 eiro vai mazāk, ja brauc kopā vairāki cilvēki). Taču, ja vēlies uz salu līdzi ņemt arī savu auto, būs jāšķiras no 86 eiro un jāstāv dažkārt ļoti garās rindās, lai tiktu uz īpašā “auto vilciena”. Šis vilciens ir neparasts ar to, ka tas pārvadā tikai automašīnas ar pasažieriem tajās. Vilcienam ir divi stāvi – divas atklātas platformas. Pie uzbraukšanas automašīnas sastājas vairākās rindās ierašanās kārtībā. Kad atvestās mašīnas ir no vilciena nobraukušas, tiek dots zaļais signāls, un visi pamazām sabrauc uz platformām. Lielākās mašīnas un busiņi – augšā, mazākās – apakšā. Diemžēl nezinu precīzi, cik automašīnu saiet vienā šādā vilcienā (šķiet, ap 150). Uz platformām atrodas speciāli cilvēki, kas vēl liek automašīnām sabīdīties ciešāk, lai visiem pietiktu vietas. Šis vilciens atiet reizi pusstundā, arī pats pārbrauciens ilgst apmēram tikpat ilgi. Un tā nu tu sēdi savā vietā, lūkojies ārā pa logu, kamēr neparastais braucamrīks tevi pietuvina teiksmainajai salai. Un tad sīči dabū pasēdēt tētim klēpī un “pastūrēt”. Un garām skrien vēja ģeneratori, saules paneļi un nesaitāmas aitas. Un tētis stāsta par salu un dzīvi.

Uzbraucot uz “auto vilciena”

Sylt-Shuttle

Tādā garā desā divos stāvos automašīnas tiek pārvestas pāri 11.3 km garajam dambim uz salu

Pa ceļam redzmi ļoti daudzi vēja ģeneratori un saules paneļi

Šādi izskatās uzbērtais dambis, kas savieno salu ar sauszemi. Tālumā redzami vēja ģeneratori.

Šis vilciena maršruts esot visienesīgākais no visiem Deutsche Bahn maršrutiem valstī. Ilgst tikai pusstundu, bet biļetes ļoti dārgas. Tomēr daudzi brauc.

Sala ir kopumā 38 km gara, bet šaurākajā vietā tikai 320 m plata. Šī ir turīgu vācu tūristu ļoti iecienīta vieta. Kā stāstīja manas vācu ģimenes tēvs, tas skaitās ļoti prestiži, ja Tev pieder māja Sylt salā. Viņi savu esot iegādājušies kā kapitālieguldījumu, jo īpašumu cenas katru gadu ceļas par vidēji 15%.

Pludmalē

Sylt sala pamazām sarūk, tās krasti tiek izskaloti, un platība samazinās. Tādēļ tiek ieguldītas ļoti lielas summas, lai veidotu jaunus smilšu uzbērumus un pasargātu salu no Ziemeļu jūras zobiem, kas to grauž un grauž arvien mazāku.

Pludmales šajā salā izskatās gluži kā pie mums Latvijā – gara, gara strēķele baltu, mīkstu smilšu. Sylt pludmaļu kopējais garums ir aptuveni 40 km. Dienas biļete ieejai pludmalē maksā 3.50 eiro. Ja vēlies noīrēt arī smalko, strīpaino zvilni, nāksies šķirties no vēl sešiem eiro. Vietējie pērkot gada vai sezonas abonementus, bet mani tomēr šī maksas iekasēšana mulsināja.

Miers un vējš

Ziemeļu jūra

Gandrīz neviens neguļ pludmalē uz dvielīšiem, visi izvēlas zviļņus. Un tie patiesi labi pasargā no trakulīgā vēja!

Sala ir debešķīgi skaista, un pievelk ar savu nepieradināto dabu. Ir ļoti daudz aizsargājamu teritoriju un kāpu zonu, kur rodas iespaids, ka neviens vēl nav kāju spēris. Tai pašā laikā šo skaistumu baudīt mazliet traucē lielais vējš. Lai kur arī tu atrastos, vienmēr ir vējains. Un vienā brīdī tas tiešām nogurdina. Kādā no dienām devos ap 20 km garā izbraucienā pa salu ar riteni, un pusi no laika nācās cīnīties ne vien ar kalniem un lejām, bet visvairāk ar neiejūtīgo pretvēju. Tas nudien spēj sabojāt prieku par šādu izbraucienu.

Aizsargājamās teritorijas

Tūristu iecienītākās iepirkšanās un atpūtas vietas uz salas ir  Westerland, Kampen un Wenningsted. Westerland atrodas divas galvenās tūristu iepirkšanās ielas, daudzi restorāni un kafejnīcas, par suvenīru bodēm nemaz nerunājot. Pilsēta praktiski dzīvo no tūrisma vien. Uz katra stūra redzamas izkārtnes, kas piedāvā noīrēt māju, istabu vai telts vietu. Šeit vienmēr ir daudz cilvēku, un dzīvība kūsā. Blakus arī liela viesnīca ar SPA kompleksu. Kampen ir vairāk dzīvojamo māju rajons, bet arī šeit var smalki iepirkties, aiziet uz pastu un iznomāt velosipēdu. Tieši Kampen atvērti vissmalkākie zīmolu veikali – Gucci, Prada, Hermès  un tamlīdzīgi. Nebrīnos, ka tie šeit spēj pastāvēt, jo Sylt apmeklē praktiski tikai ļoti turīgi ļaudis, kuri arī labprāt šādos veikalos iepērkas. Manā izpratnē parastam tūristam te nav, ko meklēt. 

Galvenā tūristu iela

Vietējais salas cirks

Vācieši bauda atvaļinājumu

Atpūtnieku paradīze

Vēja dēļ sala ir arī iecienīta zēģelēšanas un sērfošanas vieta

Interesanta ir salas apbūve – tipiskās ēkas ar salmu jumtiem. Šādas mājas redzamas gandrīz visā salā un rada ļoti skaistu un saskaņotu iespaidu. Salmu jumti ir ne tikai dzīvojamām ēkām, bet arī veikaliem, kafejnīcām un citām iestādēm. Īpaši daudz šādu māju redzams Kampen. Esat kādreiz redzējuši karogu veikalu? Sylt tāds ir, jo ikviena vietējā svēts pienākums un goda lieta ir kādu no tiem uzvilkt savā pagalmā. Un nav nozīmes, vai tas ir valsts, kāds no piecdesmit dažādajiem salas karogiem, vai lupata ar galvaskausu – karogam būs būt! Un tos visi iegādājas kādā mazā specializētā veikaliņā, kura sortimentā starp 3000 dažādiem eksemplāriem esot arī ikvienas pasaules valsts karogs. Vienu savai jaunajai mājai iegādājās arī manas ģimenes tēvs. Un tas maksāja ne vairāk un ne mazāk kā 135 eiro. Kāpēc gan ne.

Tipiskās mājeles ar salmu jumtiem

Rūķu namiņš

Kampen

Viens no salas fenomeniem ir “Sansibar” restorāns, kas atrodas gandrīz jūras krastā. Tas ir dārgs un vienmēr pārbāzts. Bet blakus ir liels bērnu spēļu laukums, kura dēļ arī ģimenes laikam šurp brauc. Ēdiens ir garšīgs, bet cenas, manuprāt, nesamērīgas. Kafija par četri eiro un grillēta bute par 32 eiro. Vienreiz var, bet mazliet tāds kā skopuma krupis ir jānorij. Taču šeit vienmēr ir pilns. Tas skaitās ārkārtīgi smalki un stilīgi, ja esi šeit bijis. Un vissvarīgākais – nedrīkst aizmirst nopirkt uzlīmi ar restorāna nosaukumu un tās simbolu, diviem sakrustotiem zobeniem, par  pieciem eiro, ko uzlīmēt savai mašīnai uz pakaļas. Sak, lai visi redz, cik es kruts, ka braucu uz “Sansibar”! Nu, patiesībā diezgan smieklīgi. Bet tādi ir liels vairums cilvēku šeit – iespīlējušies smalkos, tumšzilos uzvalkos, kas vienu izmēru par mazu (jo tas taču modē, vai ne?), zelta Prada augstpapēdenēs un jaunākajās Givenchy saulenēs. Ar katru savas būtības šūnu cenšoties parādīt, cik turīgi un smalki viņi ir. Un pat tie daži velotūristi haki krāsas garajās biksēs un botās nespēj atšķaidīt šo manu iespaidu.

Ar “Sansibar” simboliku var iegādāties visu, sākot ar T-krekliem un beidzot ar vannas paklājiņiem

Sveicieni no Sylt

Mana “dārgā” Hamburga

Kur paliek nauda, un kur rodas putekļi?

Ideja uzrakstīt par to, cik lēta un dārga ir Hamburga, man radās jau pašā Hamburgas gada sākumā. Tādēļ jau no pirmās dienas cītīgi krāju čekus, lai vēlāk varētu sniegt nelielu ieskatu tajā, ko piedāvā vietējie veikali.

Kad es šeit ierados 2011. gada augustā, Hamburga mani pārsteidza ar savām cenām, un sākumā šķita, ka šeit viss ir ļoti dārgs (pajautājiet, ko es tagad domāju par Oslo… ). Bet pie visa jau ātri pierod. Un drīz vien konstatēju, ka, ja labi grib, var atrast arī daudz lietu par tiešām sapātīgām cenām. Uzreiz gan jāsaka, ka apģērbs šeit ir krietni lētāks kā Rīgā, kur mani vienmēr šokē par normu uzskatāmais 300-400% uzcenojums.  Īpaši atlaižu laikā Hamburga ir debešķīga vieta, kur papildināt savu garderobi un kurpju plauktus! Tā nu nolēmu koncentrēties uz pārtikas un ikdienas mājsaimniecības preču cenām.

Hamburgā ir daudz dažādu veikalu ķēžu, un es tos varētu iedalīt divās gupās – dārgie veikali un lētie veikali. Pie pirmajiem es pieskaitītu Edeka, Sky un Rewe. Pie otrajiem – Lidl, Netto, Penny un Aldi. Atsevišķa grupa ir bio-eko veikali, kur tiek piedāvātas tikai īpaši sertificētas bio un eko preces. Vispopulārākais no tiem ir Alnatura. Savukārt, saimniecības un skaistuma preces var iegādāties Rossmann, Budni un Douglas veikalos.

Ģimene, kurā dzīvoju, vienmēr iepirkās tikai bioloģisko produktu tirdziņos un veikalos, kur tomāti maksā 10 € kilogramā un mango – 4 € gabalā. Bet es pārsvarā izvēlējos lētos veikalus, jo galu galā – nepirku sev ēdienu ikdienai, bet gan pārsvarā našķus, higiēnas preces un kaut ko ballītēm. Mana izvēle bija atkarīga arī no tā, kādas tieši preces vēlējos iegādāties. Teiksim, es nekad nepirktu vīnu lētajos veikalos, jo tur vienkārši nav nekādas izvēles un dārgākais vīns ir nebaudāma šļura par 4 €. Bet, ja man vajadzēja biezpienu vai kartupeļus, droši devos uz Netto, kur visu to pašu var dabūt lētāk, bet ne sliktākā kvalitātē.  Daudzas preces lētajos un dārgajos veikalos bieži ir identiskias, tikai cenu atšķirība no 30 centiem līdz 1 €. Un cik gan reiži nesastapu mana smalkā rajona kundzītes, kas brauc ar saviem Porsche, iepērkoties tai pašā Penny, kur es.

Tad nu piedāvāju nelielu ieskatu Hamburgas veikalu piedāvājumā.

Pārtika (visas cenas norādītas €)

Lētie veikali
Maza, apaļa brokastu maizīte- 0.17  
Piens (1l) – 0.47 
Mozzarella (250g) – 0.55 
Cukurs (1kg) – 0.85 
6 bio olas – 1.55 
Skābais krējums (200g) – 0.29 
Sviests (250g) – 0.75 
Siers “Gouda” (450g) – 1.90 
Puķkāposts (1gab.) – 1.29 
Paciņa čipsu “Siera riņķīši” (100g)  – 0.59 
Gaļas salāti (200g) – 0.99 
Saulē kaltēti tomāti eļļā (320ml) – 1.49 
Nutella tipa šokolādes krēms (750g) – 1.79 
Bundžiņa konservēta tunča savā sulā (195g) – 0.79 
Kruasānu mīkla (250g) – 0.99 
Vafeļu mix (250g) – 1.29 
Ayran (turku kefīrs, 250g) – 0.45 
Meža ogu ievārījums (450g) – 0.99 
Brūnie šampinjoni (250g) – 1.29 
Sausās maizītes “Wasa” (230g) – 0.89 
Šokolādes pudiņš (160g) – 0.39 
Rīsu nūdeles (500g) – 0.89 
Haribo končas (300g) – 0.89 
Ritter Sport šokolāde (100g) – 0.79 
Cherry tomāti (400g) – 0.49 
Greipfrūtu sula (1l) – 1.39 
Camembert siers (150g) – 0.69 
“Studentu brokastis” (200g) – 1.19 
Zemenes (500g) – 0.88 
Svaigais, smērējamais siers – 0.94 
Jacobs Kronung kafija (500g) – 3.99 
Piena šokolāde (100g) – 0.39 
Kumelīšu tēja (150g) – 0.45 
Piparmētru tēja (150g) – 0.45 
Orbit košļenes (5 x 80g) – 1.49 
Sāls standziņas (250g) – 0.39 
Rukola (200g) – 0.79 
Redīsu buntīte – 0.33 
Mājas siers, biezpiens (250g) – 0.39
“Heinz” tomātu kečups (750 ml) – 2.29
Bio vīnes desiņas (200g) – 1.79
Currywurst desiņas (3 x 180g) – 2.49
Musli ar riekstiem un rozīnēm ( 1kg) – 1.49
“Intermezzo” kafija (250g) – 3.39
Dallmayr kafija (500g) – 4.99
Milchreis – 0.59
“Pringles” čipsi- 1.99
 
Dārgie veikali
Maza, apaļa brokastu maizīte – 0.54 
Sviests (250g) – 1.99
Piens (1l) – 0.57
Mozzarella (250g) – 1.99
Vīnes desiņas – 11 eiro/kg
Pudele Riesling – sākot no 5.99 
Banāni – 1.99 €/kg
Alus Krombacher (6 x 0.33l) –  3.69
Čipsi (75g) – 2.59
Brī siera trijstūri – 1.49
Marinēti gurķīši (500g) – 1.69
“Aperol” alkoholiskais dzēriens (1l) – 10.49
Ayran (turku kefīrs, 250g) – 0.65
Jägermeister (1l) – 10.89
Dzirkstošais vīns (0.7l) – 3.99
Coca Cola (1.25l) – 0.85
Coca Cola (2l) – 1.55 + 0.25 par taru
Šampinjoni – 4.99/kg
10 olas – 2.30
Majonēze (250g) – 1.25
Buntīte redīsu – 0.79
Kinder Surprise ola – 0.69
Zemenes (500g) – 1.99
Ūdens (0.5l) – 0.55 + 0.25 par taru
Sarkanās pupiņas bundžiņā – 0.85
Saldais krējums (250g) – 0.43
Ritter Sport šokolāde (100g) – 0.99
Medus (400g) – 4.59
Kefīrs (1l) – 0.89
Svaigais siers – 1.89
Tumšā maize (250g) – 1.39
Kartupeļu salāti (400g) – 1.99
Svaigais, smērējamais kazas siers (250 g) – 2.29
Milchreis – 0.65
Šokolādes cepumi (300g) – 2.99
Bundžiņa zemesriekstu – 2.49
Auzu pārslas – 1.89
Apelsīnu sula (1l) – 0.95
Tortellini (250g) – 1.19
4 desiņas iepakojumā – 2.55
Zviedru sidrs “Rekorderling” (0.33l) – 1.99
Fanta (1l) – 0.99 +0.15 par taru
“Duff” alus (6 x 0.33l) – 4.99 +0.48 par taru
 

Protams, produktu saraksts ir ļoti nepilnīgs, jo šeit atspoguļots tas, ko es kādreiz pati esmu nopirkusi. Pabeidzot pārskatīt čekus, secinu, ka lielu atšķirību starp lētajiem un dārgajiem veikaliem nevar redzēt. Tas laikam tādēļ, ka arī dārgajos veikalos vienmēr mēģinu atrast lētākās preces. Tad nu šis salīdzinājums patiesībā nemaz neparāda lielo cenu atšķirību. Jā, un to es secinu tikai tagad :) Izskatās, ka šim ierakstam vairāk tāds kā informatīvs, nevis salīdzinošs raksturs. Lai nu tā būtu. Katrā ziņā – viss atkarīgs no tā, ar kādu vērienu vēlies šajā pilsētā dzīvot. Vari būt pieticīgs un ēst normālus produktus par lētām cenām, bet vari arī būt ķēniņš ar vēzienu – visu tikai bio un eko. Kas izmaksā aptuveni 4 reizes dārgāk. Nezinu, kā šo visu varētu salīdzināt, piemēram, ar Rīgu. Bet man tomēr šķiet, ka ļoti daudz kas Hamburgā ir lētāks.

Redzot, cik garš kārtējo reizi iztiepies mans ieraksts, par to, cik maksā saimniecības preces Hamburgā, un kādēļ viens plaukts manā Oslo dzīvoklī ir piekrauts ar dušas želejām un zobu pastām, pastāstīšu nākamajā ierakstā.

 
Tschüss!
 

Gaschler Hut Design

Stāsts par to, kā es sāku strādāt cepuru darbnīcā, sākās, kad iepazinos ar meiteni vārdā Lurdesa. Viņa ir kolumbiete, kura arī sākumā strādāja pie mums mājās un no rītiem pieskatīja mazo bebi. Viņa no manis nopirka pāris brošu, un vienā brīdī kādu no tām ievēroja viņas draudzene un sena studiju biedrene Terēze. Viņa bija sajūsmā par  manām prasmēm un uzaicināja atnākt pie viņas uz cepuru darbnīcu un paskatīties, vai mani kas tāds varētu interesēt.  Tā nu kopš aprīļa strādāju pie Terēzes cepuru salonā, kur mēs darinām gan filca hūtes, gan lielas salmu platmales, gan arī matu rotas ar spalvām un dažādiem greznojumiem. Viss ir 100% roku darbs, un vienas cepures izgatavošana aizņem diezgan daudz laika.

Kopš pirmā brīža, kad Terēze mani ieraudzīja darbībā, viņa bija sajūsmā, cik labi un ātri man viss padodas. Sākumā nevarēju atkauties no komplimentiem un uzslavām, kas man nav pierasta lieta. Bet biju tiešām laimīga, ka manu darbu atzinīgi novērtē. Es labprāt uz turieni ietu katru dienu un sēdētu no rīta līdz vakaram pie saviem diegiem un adatām. Nekas nedara mani laimīgāku, kā iespēja tur būt un darīt to, kas man patiešām padodas.

Terēzes un Jūlijas salons

Salons

Kleitas un cepures

Jūlijas jaunākā kleita un mūsu galvas rotas

Terēzes salons atrodas Haus für Kunst und Handwerk (Koppel 66), Hamburgā. Tā ir liela, veclaicīga fabrikas ēka, kurā vairākos stāvos iemitinājušies dažādi mākslinieki – fotogrāfi, rotu mākslinieki, grāmatu sējēji, keramiķi un gleznotāji. To vidū ir arī Terēze ar savām cepurēm. Viņa dala vienu salonu ar modes dizaineri un šuvēju Jūliju.

Koppel 66

Es dodos pie Terēzes 2 vai 3 reizes nedēļā un pavadu tur vidēji 4h. Viņa ļoti vēlas, lai es apgūtu pēc iespējas vairāk, tādēļ cenšas man katru reizi parādīt ko jaunu – kā salmu cepurei uztaisīt citas krāsas salmu maliņu, kā piešūt dekoratīvās lentītes, lai tas nebūtu redzams, kā pārvilkt cepuri pāri koka formai un panākt, lai tā “sēdētu” tā, kā es vēlos. Ir tik daudz sīkumu, kas jāzina cepuru meistaram. Un to visu viņa pati ir mācijusies apmēram 8 gadus. Un pēc mācībām gadu stažējusies Londonā pie slavenā angļu cepurnieka Filipa Treisija.

Dāmu cepures

Pa labi – kungu vasaras cepure

Vienmēr haosā

Kāzu matu rota

Arī pāris manu brošiņu atrodas Terēzes salonā

Vasaras platmale

Lentītes, kuras ar roku iešuj gar cepures iekšējo malu, lai tā labāk “sēdētu”

Koka cepuru formas

Tā cepure iegūst formu

Šeit mēs darbojamies

Kolēģes darbībā

Man nekad dzīvē nav piederējusi neviena cepure, jo, tāpat kā esmu pārliecināta, ka man nepiestāv nevienas brilles, vienmēr no sirds esmu nīdusi arī cepures. Vēl spilgtā atmiņā ir skolas rīti, kad galvā bija jāmauc pretīgā ziemas mice, bet, tiklīdz biju ārā uz ielas un aiz mājas stūra, kur mamma mani vairs pa logu nevarēja redzēt, cepure tika steigšus iestūķēta dziļi somā. Un kas par to, ka -18 grādi! Tā nu sākumā arī darbnīcā uz cepurēm skatījos kā uz tādiem svešādiem objektiem, kam ar mani nav nekāda sakara. Es darīju visus mazos darbiņus, kas man tik ļoti patīk –  izšuvu, pinu, gludināju, sadiedzu, veidoju spalvu dekorus, pērļoju un ķibinājos, bet šīs cepures sākumā bija tikai mana darba objekts. Terēze allaž visu piemēra arī uz manas galvas, un pamazām ievēroju, ka cepures man sāk iepatikties. Bet pats lieliskākais – man tās arī piestāv! Tas man bija liels atklājums. Tagad jau esmu tiktāl cepuru valstībā, ka pavisam nesen nopirku pati savu mazo hūtīti.

Sapucējusies. Ar matu rotu, kuru Terēze nodēvēja manā vārdā, jo tās dizainu izdomāju es.

Kamēr nebiju tur sākusi strādāt, nesapratu, kā viena cepure var maksāt 450 eiro. Tagad, kad esmu iepazinusi šī darba aizkulises, ir skaidrs, ka katra mazākā detaļa prasa uzmanīgu un precīzu darbu, kas arī beigās nosaka cepures cenu. Terēze arī izmanto vislabākos pieejamos materiālus un ir ļoti prasīga attiecībā pret kvalitāti. Viņa drīzāk pārstrādās vienu detaļu 5 reizes, līdz tā būs perfekta, nekā atļaus kaut kur nohaltūrēt.

Ekstravaganta pāva spalvu cepure

Vasaras salmu cepure

Pēc 10 dienām došos prom no Hamburgas, lai kādu laiku dzīvotu Oslo. Un gandrīz tikpat ļoti, cik man žēl šķirties no saviem bērniem, skumstu arī par šķiršanos no cepurēm un šī burvīgā darba. Jo, patiesi, laikam neviena cita lieta, izņemot dziedāšanu, man dzīvē nav sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju. Terēze man katru reizi tikai saka: “Un tad, kad Tu pēc pāris gadiem atgriezīsies Hamburgā, nāksi pie manis praksē un izmācīsies par īstu cepuru meistari!” Laiks rādīs. Kurš zina, ko dzīve nesīs pēc pāris gadiem. Bet sapņot taču nav aizliegts…

Meistars un māceklis

Jūlija, es un Terēze

Blusu tirgu šarms

Pēc tik garas nerakstīšanas pauzes, par ko gan citu varētu būt mans ieraksts, ja ne par blusu tirgiem Hamburgā. Ziemā tirdziņu bija daudz mazāk, bet tik un tā vismaz reizi divās nedēļās kādu izdevās apmeklēt. Vasarai tuvojoties, to saradies atkal tik daudz, ka grūti izvēlēties un izbraukāt, bet vienā nedēļas nogalē var droši paspēt apmeklēt savus četrus piecus. Ko es arī ļoti labprāt daru.

Es nezinu, kas ir tas, kas mani uz turieni tik ļoti velk. Laikam vienlīdz lielu prieku sagādā gan skaistās lietas, gan pats rakāšanās, meklēšanas un kaulēšanās process. Ja izdodas atrast ko tiešām skaistu un arī lētu, prieks ir neaprakstāms. Šī blusu tirgu ķemmēšana ir mana labākā atpūta. Tikai nu jau sāku uztraukties, ko es ar visām tām lietām iesākšu – kaut kā nebūt tas viss drīz būs jāved uz Rīgu. Esmu ķerta uz rotām, dažādām kastītēm, grāmatām, pastkartēm, veclaiku foto rāmīšiem un traukiem.

Lūk, arī bildes no pēdējiem apmeklētajiem blusu tirdziņiem:

Redz, ko iegādājos es:

Mazs piekariņš, 0.50 €

Mazs piekariņš, 0.50 €

Silta šalle, 1 €

Keramikas trauciņš ar zilonīti, 2 €

Termoss, 2 €

 

 

 

CD, 0.50 €

Pastkartes, kopā ap 2 €

Kaklarota, 2 €

Sviesta trauciņš, 2 €

Metāla dozīte, 1 €

Dāvana (kad tirdziņš jau taisās uz slēgšanu, bieži var dabūt kaut ko dāvanā tāpat vien).

Metāla kastīte, 1 €

Divas apgleznotas keramikas bļodas, 3.50 €

Bļodas

Vēl viena metāla kastīte, 0.50 €

Pudeļu attaisāmais, 1 €

Sarkana, ar audumu apvilkta un metāla detaļām rotāta kārba, 1.25 €

Stikla trauciņš, 0.50 €

Debešķīgs stikla trauciņš, 1 €

Kārtējie sudraba krāsas klipši, 0.50 €

Pastkartes, 1 €

Piespraude, 1 €

Klipši, 0.50 €

Kosmētikas maciņš, 0.50 €

Pērļu virtene, 0.50 €

Krelles, 0.50 €

Mikimausu pāris (piespraude), 1 €

Sarkainais busiņš (piespraude), 0.50 €

Ļoti smags metāla šķīvītis, 1 €

Metāla bļoda, 1.50 €

Skaistas, bet nepraktiskas kurpes, 10 €

Kādēļ es mīlu Hamburgu

Es mīlu Rīgu, jo tā ir mana dzimtā pilsēta, un tur viss ir tik pazīstams un mīļš. Es mīlu Londonu, jo tur man vienmēr ir sajūta, ka viss ir iespējams. Es mīlu Venēciju, jo vasarās tur ir tik ļoti karsti, un no tās skaistuma sprāgst acis ārā no pieres. Un es mīlu Čikāgu, jo to vienkārši nevar nemīlēt. Un Stambulu tik ļoti, jo man šķiet, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm tur esmu mājojusi. Tāpat es mīlu daudz citu pilsētu, kur kādreiz esmu bijusi, jo katrā ir kas īpašs un neatkārtojams, ko citur neatrast. Un katra pilsēta man liek justies citādāk. Un kopš pirmās dienas, kad šurp pārcēlos, es mīlu Hamburgu no visas sirds.

Cilvēka labākais draugs - velosipēds

VELO. Manuprāt, Hamburga tika radīta tikai tādēļ, lai cilvēki pa to varētu pārvietoties ar velosipēdiem! Nekur un nekad neesmu redzējusi tik velo draudzīgu pilsētu. Joprojām izmisīgi meklēju kādu ielu, kur nebūtu veloceliņa – tādu praktiski nav. Un turklāt tas ir droši! Auto vadītāji vienmēr pagaidīs, palaidīs, apdzīs ar pieklājīgu distanci un nekad neliks justies kā likumpārkāpējam, ja atļausies mēģināt iekļauties kopējā satiksmes straumē. Šeit cilvēkiem vispār kopumā ir daudz mazāk stresa. Izmainoties šaurā ielā, divi riteņbraucēji vai riteņbraucējs un kājāmgājējs sasmaidīsies un vēl atvainosies viens otram. Pateiks paldies. Lūk, to es saprotu. Un arī atstāt riteni kaut kur nav problēma – vai nu pieslēdz pie vienas no neskaitāmajām riteņu novietnēm, vai arī vienkārši saslēdz kopā aizmugurējo ratu ar rāmi. Atstāj kaut iepirkumu maisus savā groziņā – nevienam gar tiem ne silts, ne auksts. Protams, pieņemu, ka arī šeit riteņus zog, un, iespējams, ka labāk to neatstāt uz nedēļu pieslēgtu šaubīgā rajonā, nomaļā ielā. Visādi citādi – nekādu problēmu. Tieši tādēļ joprojām pārvietojos tikai ar velo un plānoju to darīt arī ziemā.

StadtRAD Hamburg

Šeit ir arī pilsētas divriteņi, kurus var izīrēt kādā no daudzajiem īres punktiem. Sistēma ir ļoti vienkārša, tikai jāpiereģistrē sava maksājumu karte internetā, vai īres automātā un aiziet! Pirmā braukšanas pusstunda ir par brīvu, un staciju ir tik daudz, ka tos neiespringstot var arī tik bieži samainīt, ja nepieciešams. Ar vienu reģistrētu karti iespējams paņemt maksimums divus velosipēdus, un arī nekāds gaidīšanas laiks starp velo nomaiņām nav nepieciešams. Arī, ja šī pusstunda tiek pārtērēta, šis prieks ir diezgan lēts – 3-8 centi minūtē, vai 12 eiro par 24h.

Cilvēki

CILVĒKI. Lai cik daudz stereotipu par vāciešiem jūs būtu dzirdējuši (un es neapstrīdu, ka daudzi no tiem arī atbilst patiesībai), kopumā šejieniešus es raksturotu kā ļoti kulturālus, pieklājīgus, izpalīdzīgus un atsaucīgus cilvēkus. Protams, tas attiecas tikai uz manu pazīstamo loku un pilsētas daļām, kur ikdienā apgrozos. Iespējams, tas daļēji ir tāpat kā ar amerikāņiem, kuri vienmēr smaida, bet neviens nezina, ko viņi patiesībā domā. Arī šeit pirmā saskarsme vienam ar otru vienmēr ir smaids, pieklājīga apvaicāšanās par to, kā klājas un draudzīga klačiņa. Tikai nekad nevar zināt, vai tā ir tikai pieklājība, vai patiesa interese. Bet tik un tā šāds saskarsmes veids ir ļoti pozitīvs un uzmundrinošs. Neviens tev īgni nekad neatbildēs, pat, ja pats jutīsies slikti. Šeit es jūtos droši, jo zinu, ka kāds vienmēr palīdzēs, nevis vienaldzīgi paies garām.

Kārtība vācu gaumē /Foto: OpaRolf via Pixelio/

KĀRTĪBA. Dīvaini, ka to saku tieši es, lielākā pasaules guļava, čamma un haosa mīle. Bet kārtība, kas valda šajā ģimenē, pilsētā un valstī kopumā, mani sajūsmina. Es tik daudz ko vēlos pārņemt un pēcāk realizēt savā ikdienā! Pirmkārt jau ikdienas ritmu – celties vienmēr vienā laikā (ar to es domāju – agri), vienmēr atrast laiku lēnām brokastīm (nevis izdzert 2 malkus kafijas un iestūķēt desmaizi aiz vaiga), saplānot savu dienu un pirkumus jau iepriekšējā vakarā (kas 10kārt mazina ikdienas stresu), ierasties vienmēr visur 5 minūtes ātrāk un laicīgi iet gulēt. Disciplīna un režīms tik ļoti uzlabo dzīves kvalitāti. Vēl tikai vajadzētu kādu aktīvāku sporta nodarbi piemeklēt. Arī pilsēta ir sakārtota un organizēta – ļoti daudz zaļās zonas, milzīgi un brīnišķīgi parki, tīras ielas un vienmēr iedzīvotājam draudzīga vide. Cilvēki ir atbildīgi, šķiro atkritumus un rūpējas par apkārtējo vidi. Ļoti daudzi brauc ar Smart automašīnām, par velo nemaz nerunājot. Kad šeit notiek īpaši kultūras pasākumi (piemēram, Teātru nakts, Zinību nakts vai Muzeju nakts), viss tiek noorganizēts tā, lai cilvēkiem būtu pēc iespējas ērtāk un vienkāršāk visu apskatīt un visur izbraukāt. Tādēļ tiek norīkoti pat speciāli bezmaksas autobusi, kas kursē pa pasākuma maršrutu. Vidusmēra cilvēkam dzīve šeit ir sakārtota un paredzama, un tas rada miera un drošības sajūtu.

KULTŪRAS DZĪVE. Pārsteidzoši, cik daudz dažnedažādu pasākumu, koncertu un festivālu notiek šajā pilsētā. Hamburga piedāvā visu iespējamo – mūziklus, pasaules zvaigžņu koncertus, atrakciju parkus, izcilas izstādes, sinfoniskās un kamermūzikas koncertus, dažādus festivālus, teātru naktis, jaunāko kino, operas, jauniešu ballītes un salsas vakarus, spēj tik izvēlēties! Kaut kas notiek katru dienu, un daudz ko iespējams apmeklēt arī bez maksas. Šeit kūsā dzīvība! Un šeit nekad nav garlaicīgi.

Hamburgas sirds

KRĀMU TIRDZIŅI. Liela daļa manas mīlestības pieder tieši šiem krāmu tirdziņiem. Bet to jau jūs noteikti būsiet pamanījuši :) Un tik daudz, kā šeit Hamburgā, es nekur tos neesmu redzējusi. Bez blusu tirgiem Hamburgas seja būtu daudzkārt neinteresantāka. Tie piešķir šarmu, kas smaržo pēc sadzeltējušām mežģīnēm un sakaltušiem aizlaiku zābaku smēriem. Manuprāt, tiem piemīt kaut kāda maģiska vara – ievelk tevi iekšā un ne par kādu cenu nelaiž vaļā. Un pat nevajag neko pirkt, pašas dārgumu medības var būt tik aizraujošas! Maza vārdu apmaiņa ar pārdevēju, skatieni, īsi jociņi un trāpīgi komentāri no blakusstāvošajiem pircējiem, zibenīga reakcija, ieraugot ko pavisam neparastu, un maza pakaulēšanās par labāku cenu. Un tad tā lomu spēle, kad tu tēlo, ka iepatikusies lietiņa nav nemaz nekas īpašs, kaut patiesībā sirds lec pa muti ārā, cik ļoti gribas to dabūt. Bet tu savaldies un vēsā mierā nosvied uz galda 5 eiro, sakot, ka vairāk par to štruntu nemaksāsi – jā vai nē. Un viss notiek. Maģija un psiholoģijas paraugstunda. Burvīgi pavadīta diena!

Tāda ir mana Hamburga. Pagājuši tikai 3 mēneši, vēl tik daudz kā neatklāta. Es ceru, ka viņa mani vēl pārsteigs.

Krāmi

Izšūta piespraude, 0.75 €

Šodien, kā jau sestdienā, devos uz krāmu tirdziņu. Šoreiz nevis uz kādu no lielajiem iknedēļas, bet mazu vietējo andeli, kas notiek tikai 4 reizes gadā, un kurā piedalās tikai vienkāršas mājsaimnieces un jaunietes, kas velas izpārdot savu skapju saturu, nevis antikvariātu īpašnieki. Tirdziņš saucas “Tausendschön Flohmarkt im Kulturhaus Eppendorf” (Martinistraße 40, 20251 Hamburg). Tas notiek jau kopš 1999. gada, un katrā no šīm četrām nedēļas nogalēm tas ir atvērts gan 6dien, gan 7dien (katrā dienā citi pārdevēji). Dažkārt šeit notiek arī īpaši vīriešu lietu tirdziņi, bet pārsvarā te var atrast visu, sākot ar grāmatām, kurpēm un lupatām, līdz pat traukiem, makaronu kāšamajiem sietiem un Ziemassvētku rotājumiem. Katra dalībniece sastiepj no mājām, ko nu tur atradusi, un andele iet vaļā! Patiesībā, tieši šis tirdziņš visvairāk no visiem man atgādina mūsu pašu “Andeli Mandeli”, un tieši šādos es iepērkos vislabprātāk. Turpat šajā kultūras namā ir arī kafejnīca, kur atpūsties, ja acis sāk žilbt no labumu pārpilnības, iedzert kafiju vai apēst siera kūkas gabaliņu. Tirdziņš nav liels, bet ļoti daudzveidīgs. Esmu bijusi tur jau divas reizes, un vienmēr atradusi ko noderīgu. Šoreiz man paveicās īpaši – nopirku sen meklētos zābakus un izcilas mežģīņu apkaklītes, par kurām nevaru vien beigt priecāties. Lūk, mani guvumi:

Ādas zābaki, 15€

Pērļu kaklarota, 2€

3 apkaklītes par 2€

Skaistums

Ciku-caku

Ādas soma, 3.30 €

Zeltīta piespraude ar mazu kameju, 0.75 €