Īkšķa epopeja

Supersieviete

Biju cerējusi, ka mana Vācijas gada laikā man tomēr nenāksies braukt uz slimnīcu un apmeklēt ārstus, bet no tā diemžēl neizdevās izvairīties. Kā pastāstīja manas ģimenes mamma, arī katram no 4 iepriekšējiem Au-Pair šis un tas bija atgadījies. Cik labi tomēr būt apdrošinātam!

Tātad – stāsts aizsākās otrdienas pēcpusdienā, kad, steidzoties bērniem pretī uz skolu, nejauši ļoti spēcīgi iecirtu kreisās rokas īkšķi virtuves skapja durvīs. Nodomāju: “Nu, nekas, sīkums, pāries.” Kā tad… Sākumā nags kļuva zils, ļoti sāpēja pirksts, un sajūta nebija no patīkamajām. Pamazām zilums pārvērtās melnumā un sāka izplesties, pārņemot gandrīz visu nagu. Un vistrakākais bija briesmīgais spiediens, ko radīja zem naga izplūstošās asinis. Pirmajā naktī stipro sāpju dēļ nevarēju gulēt, pirksts pulsēja un bija uzpampis. Nākamajā dienā nolēmu, ka kaut kas jādara lietas labā, jo spiediens bija neciešams. Ar sterilizētu adatu izdūru nagā caurumu, un mazliet asiņu iznāca ārā. Diemžēl tas līdz galam neatrisināja problēmu, un pirksts kļuva arvien lielāks.

Šodien, labu cilvēku pamudināta, beidzot nolēmu, ka jādodas pie ārsta. Nekad vēl ar šādu traumu nebiju saskārusies un patiesībā nezināju, ko darīt tālāk – gaidīt, kad viss pāries pats no sevis, vai rīkoties radikāli. Laimīgā kārtā pa dienu pie mums bija atnākusi kāda ģimenes draudzene, kura ir ārste. Apskatot manu nelaimi, viņa secināja, ka būšot jāgriež un man obligāti uzreiz jādodas uz slimnīcu, kamēr nav sācies nopietns iekaisums.  Un te nu sākas mans īstais stāsts.

Jana man katram gadījumam iedeva līdzi vēstuli ar paskaidrojumiem par manu aprošināšanu, visus oficiālos papīrus, paņēmu arī pasi.  Pēc viņas ieteikuma somā ieliku arī ko ēdamu, ūdeni un žurnālus, jo uzņemšanā jau nekad nevar zināt, cik ilgi būs jāgaida. Tad man tika izsaukts taksis, jo ģimenei šķita, ka tā man būs ērtāk. 17.60 € un biju klāt – “Asklepios Klinik Altona”. Uzņemšanā valdīja miers un klusums, pieteicos reģistratūrā, tiku operatīvi piereģistrēta un nosūtīta uz procedūru kabinetu. Šeit gaidīju apmēram 10 minūtes, kamēr pie manis atnāca kāda sieviete. Uzreiz domāju, ka tā būs mana daktere, bet nē. Tikai izprašņāja par alerģijām, grūtniecību un to, kas atgadījies. Īstais ārsts ieradās vēl pēc 10 minūtēm.

Komisks tēls – ap 30, rūķveidīgs stāvs, brūni mati, galvvidus mazliet paplucis, bet acīs tāda kā sarkasma/ironijas dzirksts. Sākumā nodomāju: “Nu, skāde, nepaveicās šoreiz ar smuko ķirurgu” :) Bet brīdī, kad jūties nobijies un bezpalīdzīgs, šis draudzīgais rūķis kļūst par īstu varoni. Un viņa progresējošai plikparībai nudien nav vairs nekādas nozīmes. Ārsts mani izprašņāja par notikušo, greizi skatījās, kad stāstīju, kā esmu pati sev izdūrusi nagā divus caurumus, un pārsteigts iepleta acis, kad bēdīgi piebildu, ka laikam jau būs jāgriež vaļā…Tad sekoja mācībstunda – uz veselā īkšķa tika atzīmēti īstie punkti, kuros esot nākamreiz jādur, jo es, redz, esot to pilnīgi nepareizās vietās izdarījusi. Un kāda vēl griešana! Viņš esot ķirurgs un zinot labāk – nebūs nekāda griešana, taisīšot vēl vienu caurumu nagā, bet pirms tam jāuzbildē pāris rentgenbildes. Uff…It kā jau biju apradusi ar domu, ka skalpelis šovakar skars manu miesu, tomēr nu jutos atvieglota, ka tas būs tikai vēl viens caurums. Jo spiediens pirkstā bija tik neizturams, ka gandrīz jau biju gatava to izdarīt pati. Šajā brīdī jebkurš atrisinājums man šķita pieņemams.

Vēl viņš man jautāja, vai man esot izdarīta pote pret stingumkrampjiem, bet es sākumā nesapratu viņa jautājumu, jo šai slimībai vācu valodā ir specifisks nosaukums. Laikam jau šis jautājums bija diezgan svarīgs, jo viņš man piedāvāja to iegūglēt Google translate, ko mēs arī izdarījām :) Tagad zinu, ka “Tetanus” nozīmē stingumkrampji (diez, kur man šis dzīvē noderēs).

Pēc rentgena bija jāgaida visilgāk, man šķiet, kādu pusstundu. Tad beidzot dakteris nāca atpakaļ, līdzi vedot divas apmēram 25 gadus vecas meitenes, kas izskatījās tikpat nobijušās, cik es. “Interni…”, es nodomāju, “droši vien skatīsies, kā mani trepanē…”. Bet tā gluži nebija gan. Beigu beigās viena no meitenēm laipni piedāvāja man ieķerties viņas rokā, ja ļoti sāp un ieteica neskatīties procedūras virzienā. Es, protams, gribēju skatīties! Šī mana vēlme viņai šķita ļoti neizprotama, un viņa vēlreiz piedāvāja man savus draudzīgās rokas pakalpojumus. Tikmēr otra meitene tika pielikta pie darba – cauruma duršanas, kamēr pats ķirurgs ieinteresēti to visu vēroja.

Vislabākais šajā visā bija pati metode. Tātad – ņemam metāla papīra saspraudi, šķiltavas ar zaļi melnu uzrakstu “Rap” un aiziet! Atlokām saspraudi, uzkarsējam tās galu šķiltavu liesmā un bliežam iekšā! Pims tam jautāju, vai drīkstu mazliet kliegt, ja ļoti sāpēs, jo nekāda anestēzija netika izmantota. Dakteris teica, ka droši. Tāpat arī noprasīju, vai tad šis ir piemērots instruments šādai procedūrai? Ārsts pārliecinoši atbildēja, ka šis ir vislabākais iespējamais instruments. Nu, labi… Brīdī, kad saspraude izdūrās cauri nagam un sastapās ar gaļu, man paspruka mazs “Ā!”, asins fontāns uzskrēja gaisā, nošļakstot manas “rociņas turētājas” krūtežu, bet es atvieglojumā noelsos. Cik labi….Spiediens nu bija izlīdzinājies, un man bija smaids pa visu ģīmi. Pirkstiņš uzsprāga, jes!

Kopumā pasākums aizņēma apmēram divas stundas, no kurām 1h 30 min bija gaidīšanas laiks. Diezgan optimāli, manuprāt. Interesanti gan, cik šis prieks beigās izmaksāja :) Principā es to būtu varējusi izdarīt pati.

Beigās līdzi saņēmu vēstulīti, kurā bija sīki un smalki aprakstīts, kādā stāvoklī ierados, kas tika izdarīts un kā man rīkoties tālāk. Vēstule beidzās ar vārdiem: “Visu labu vēlot, dakteris tāds un tāds”. Nu, tik sirsnīgi, ka pilnīgi ārprāts.

Saldus sapņus!

P.S. Saudzējot lasītāju nervus, nolēmu šeit nepublicēt neglīto “pirms” bildi. Interesenti to var atrast šeit.

Advertisements

5 thoughts on “Īkšķa epopeja

  1. inta saka:

    Es, protams, gribēju skatīties! (šajā vietā sāku smieties, jo pilnībā redzēju kāda ir Tava sejas izteiksme)
    Malacis, virziens jau bija pareizs, tik mērķis neprecīzs! Veseļojies! :)

  2. Sāpes bija vienkārši neizturamas, salīdzinot ar tām, cauruma taisīšana nagā likās vienkārši pasakaina ideja :) Un principā tā ir vienīgā metode, kā šadā gadījumā atvieglot neizturamo spiedienu. Palīdzēja. Tikai dakteris pēc tam teica, lai nākamreiz nedurot naga “mēnestiņa” apvidū, bet kaut kur ārpus tā.

  3. Lāsma saka:

    Paldies par rakstu! Tas bija tieši tas, kas man vajadzīgs. Man arī 2 dienas pampa un pulsēja, kamēr izlēmu meklēt internetā padomu. Iespiedu rokas īkšķi mašīnas durvīs :( Skats uz manu īkšķi bija tieši tāds pats kā uz tavējo. Varbūt vari vēl padalīties ar info – kā pēc tam ārstēji? Kādu smēri smērēji?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s