Dienu no dienas

Skats no Planetārija skatu laukuma

Klau, laikam nemaz neesmu pastāstījusi par to, kāds tad īsti ir mans dienas režīms šeit un ko es daru.

Patiesībā man ir diezgan daudz brīvā laika. Darba dienās es ceļos 6:30, un 7:00 mēs ar ģimeni tiekamies augšā virtuvē, lai ēstu brokastis. Bērni katru rītu ēd vienu un to pašu – musli, auzu pārslas, pilngraudu pārslas un mango vai kādu citu sezonas augli kopā ar pienu vai jogurtu. Katru dienu. Mainās vienīgi tas, vai muslis ir ar āboliem, ogām vai riekstiem – viss pārējais vienmēr ir identisks.

Pēc brokastīm bērni drīkst iet paspēlēties uz “zaļo istabu” jeb “Spielzimmer”. Ap astoņiem sākas rīta cēliena grūtākā daļa – es mēģinu viņus piedabūt iztīrīt zobus. Dažkārt tas izdodas pavisam viegli, un viņi bez iebildumiem dara, ko saku, bet nereti nākas viņiem dzīties pakaļ, argumentēt, kādēļ zobu tīrīšana ir tik svarīga, vai piesolīt kādus nebūt labumus, lai tikai viņi beidzot to izdarītu. Diezgan labi strādā iebaidīšanas metode (“Ja nemazgāsi zobus, kariess un baktērijas viņus apēdīs un tad Tev vispār nebūs zobu, un Tu nevarēsi vairs ēst saldumus”), sacensību metode (“Kurs pirmais iztīrīs zobus un saģērbsies, dabūs pārsteigumu!”‘), vai arī tirgošanās metode (“Ja jūs tagad izmazgāsiet zobus, varesiet vēl 10 minūtes paspēlēties)”. Bieži nostrādā arī frāze: “Ir jau ļoti vēls, mēs nokavēsim bērnudārzu, un tad jūs būsiet paši pēdējie un pārējie bērni jau būs paņēmuši visas foršākās mantas” un tamlīdzīgas muļķības :)

Mēs cenšamies iziet no mājām ap 8:20, bet tas, protams, ne vienmēr izdodas, jo arī apģērbšanās ir vesels teātris. Ja mamma ar vecāko brāli jau ir aizgājusi uz skolu/darbu, tad ar mazajiem resgaļiem tikt galā ir daudz vieglāk. Bet, ja mamma ir uz vietas, tad viņi vienmēr cīnās par viņas uzmanību un nedzird pilnīgi neko, kas notiek apkārt. Strādājot ar bērniem, jābūt ļoti radošam – vienmēr jāatrod veids, kā likt viņiem darīt to, ko vēlies. Dažreiz pati nopriecājos, kāda viltniece esmu, kad izdodas viņus gudri apstrādāt un iedvest domu, ka viņi paši grib darīt to, ko es viņiem saku :D

Ja viss veiksmīgi izdevies, 8:40 viņi abi ir bērnudārzā, un man sākas brīvais laiks. Katru dienu no 9:45 līdz 11:15 es eju uz valodu skolu un mācos vācu valodu, bet pēc tam man ir brīvs līdz 14:30 vai 15:00, kad jābrauc bērniem pakaļ un jāizvadā viņi pa sporta nodarbībām. Mazais puika (Pēteris) vēl netrenējas grupu nodarbībās, vidējais (Jancis) spēlē lauka hokeju, tenisu un peld, bet vecākais (Fēlikss) spēlē klavieres, tenisu un lauka hokeju. Visbiežāk uz šīm nodarbībām jāved vai nu tikai abi mazākie brāļi, vai tikai lielais, visi kopā nekad. Kad nodarbības beigušās, vedu viņus uz mājām, vai arī mēs kopā ejam uz parku spēlēties. Vecāki vienmēr grib, lai bērni pavadītu pēc iespējas vairāk laika svaigā gaisā, tādēļ mājās mēs sēžam reti. Ā, jā, un braukšana notiek ar riteņiem, nevis mašīnu.

Pēc sporta nodarbībām man  ar bērniem jānodarbojas apmēram līdz 18:30, tad mēs ēdam vakariņas, un es esmu brīva. Brīvas man ir arī nedēļas nogales, tādēļ ir daudz laika, lai iepazītu pilsētu, braukātu pa krāmu tirdziņiem un izklaidētos. Par savu dienas režīmu nudien nesūdzos :) Otrdienu vakaros eju uz baltiešu kori un satieku savas divas latviešu un vienu lietuviešu draudzeni, dažreiz aizejam iedzert alu vai paballēties, bet kopumā mana dzīve šeit ir diezgan mierīga. Man ārkārtīgi patīk braukt ar riteni, ko arī katru dienu daru, arvien labāk iepazīstot pilsētu un atrodot vienmēr jaunas un interesantas vietiņas. Man tas nav jādara, bet parasti piesakos 5dienu vakaros ģimenei gatavot ēst. Neko tādu īsti latvisku gan vēl neesmu pagatavojusi, varbūt nākamnedēļ jāuzcep kartupeļu pankūkas :) Labprāt uzklausīšu ieteikumus!

Interesantākais ir tas, ka esmu kļuvusi daudz precīzāka attiecībā uz sarunātajiem laikiem un tamlīdzīgi. Visi, kas mani pazīst, zina, ka vienmēr esmu bijusi lielākā kavētāja un gulētāja. Tas nu kādu laiku vairs nav patiesība :) Agrā celšanās uzdzen žāvas jau desmitos vakarā, tādēļ mošanās ir ļoti viegla un patīkama. Šīs režīms, pēc kura nu dzīvoju, ir fantastisks! Nesaprotu, kādēļ agrāk nepiespiedu sevi kam tādam sekot. Iešana gulēt 3os naktī un celšanās 12tos ir vēsture! Un es nekad vairs neticēšu nevienam, kas saka, ka nespēj mainīt savus celšanās un gulētiešanas ieradumus, tās ir pilnīgas muļķības! Man ir sajūta, ka tagad man ir 2reiz vairāk laika, kā agrāk, es izdaru daudz vairāk un jūtos vienmēr labi atpūtusies. Nevis kā agrāk, kad pārguli jēgu un celies ar “galva-ka-spainis” sajūtu. Iesaku to izmēģināt ikvienam!

Grūti aptvert, cik ļoti man ir paveicies, ka esmu šeit, tieši šajā ģimenē un vietā. Nevienā skolā nevar tik ātri tik daudz ko iemācīties, kā šādā Au-Pair gadā. Jā… :)

Advertisements

One thought on “Dienu no dienas

  1. inta saka:

    Vari uztaisīt kāpostu tīteņus, ķirbju pankūkas no rudzu miltiem, siļķi ar kartupeļiem un biezpienu, bubertu ar dzērveņu ķīseli, skābeņu zupu, sautētus skābos kāpostus ar cepeti, pelēkos zirņus ar žāvētu gaļu un kefīru utt. Cik zinu latviešu virtuve ir samērā līdzīga vācu, jo nez cik simtus gadus bijām vācu kungu jūgā. Lai izdodas, saulīt!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s