Ģimene

Es dzīvoju diezgan turīgā vācu ģimenē, kuru “stūrē” supervecāki (visi vārdi mainīti :) ) Jānis  un Jana (40, 41).  Savā neilgajā dzīvē viņi paspējuši sastrādāt jau 4 bērnus, kuru vidū ir Fēlikss (7), Jancis (5), Pēteris (3) un pastarīte Laura (9 mēn.), tātad – 3 puiši un viena mazulīte.

Abi vecāki ir dikti jauneklīgi, aktīvi un gudri cilvēki. Paši jaunībā daudz ceļojuši, dzīvojuši ārzemēs un mācījušies labās skolās. Šeit nav pārāk populāri agri dzemdēt bērnus un iejūgties ģimenes dzīvē, tādēļ arī viņu ģimenē pirmais bērns ienācis tikai pēc 30 gadu vecuma. Toties tad gan nav spējuši laikam apstāties :) Kā esmu novērojusi, arī visiem viņu draugiem ir daudz bērnu. Es viņu ģimenē esmu jau piektā Au-Pair (bijuši 2 puiši (no D-amerikas un Meksikas) un 2 meitenes (no ASV). Manuprāt, tā ir liela uzdrošināšanās – atvērt savas mājas durvis principā svešam cilvēkam un vēl uzticēt viņam savus bērnus, grūti iedomāties, ka Latvijā kāds ko tādu uzdrošinātos. Bet viņiem tā ir vēl viena iespēja paplašināt bērnu redzesloku, iemācīt viņiem to, cik dažāda ir pasaule, un ļaut izaugt atvērtiem un brīviem no aizspriedumiem.  Ja mums vienmēr saka – nerunā ar svešiniekiem, neņem konfektes no onkuļiem un neuzticies nevienam, tad šeit jau pirmajā dienā bērni man krita ap kaklu un lūdza palasīt priekšā, kaut es viņiem biju pilnīgi svešs cilvēks. Vai tas ir labi, vai slikti, spriediet paši.

Atšķirībā no citām līdzīgām vācu ģimenēm, kur bērni ir gluži vai kā greznumlietiņa, ar ko padižoties citu priekšā, un vecāki viņiem nepievērš pietiekoši daudz uzmanības, šajā ģimenē viss notiek pavisam citādi. Tas, ka es šeit esmu, nenozīmē, ka viņi visus bērnus uzgrūž man uz kakla, lai pašiem būtu miers un nebūtu nekas jādara. Šie vecāki ļoti iesaistās savu bērnu dzīvē, visu savu brīvo laiku pavada kopā ar viņiem un aktīvi līdzdarbojas viņu ikdienas dzīvē. Un, lai viņi to varētu darīt, uz mājām nāk vēl pāris algoti cilvēki, kas palīdz uzkopšanā un ēst gatavošanā, citādi Jana to vien darītu, kā no rīta līdz vakaram šrubētu 5stāvīgo māju un mazgātu drēbes.

Katrs sīcis ir pilnīgi atšķirīgs. Mazā Laura tūlīt kā sāks rāpot un īsti daudz neko nesaka :D Bet kopumā ir dikti mierīgs un priecīgs bērns, nu, vismaz neņem citiem mantas nost un nekliedz pilnā kaklā, kā te dažs labs citreiz.

Pēteris ir mazs šķelmis, bet, būdams mazākais no brāļiem, viņš vienmēr cīnās par savu vietu zem saules. Viņš ir sapņotājs un vienpatis – var stundām sēdēt un sarunāties savā nodabā ar Lego klučiem, bet dažkārt var būt arī neiecietīgs un kaprīzs, lai gan kopumā es bērnus raksturotu kā labi audzinātus.

Vidējais brālis Jancis ir īsts delveris un maziņš egoistiņš. Viņs bieži grib parādīt savu varu, atņemot Pēterim mantas, niķojas un ņemas. Brīžiem var kļūt arī nejauks, ja viņam kas ienāk prātā. Cīņa par mammas vai citu pieaugušo uzmanību un atzinību ir nebeidzama. Bet kopumā viņi visi tik un tā ir mīļi un forši :)

Vecākais bračka Fēlikss ir īsts gudrinieks. Viņa mīļākā spēļmanta ir grāmata “Pasaules izzināšana”, kuru viņš cītīgi studē un pēc tam atstāsta dažādas gudrības, ko samācījies. Vai jūs zinājāt, ka 3 pasaules bagātākās valstis atrodas Eiropā ?:) Fēlikss ir kārtīgs, brīžiem pat pedantisks un ļoti nopietns. Šķiet, ka viņš jūtas atbildīgs par visiem mazākajiem brāļiem un māsu. Ar viņu ir visvieglāk, jo niķi ir reta parādība un ar viņu var visu sarunāt.

Svarīgākais, ko esmu pa šo laiku iemācījusies par bērniem – viņi nav racionālas būtnes. Bieži niķi var izsaukt pat tas, ka brokastīs iedota karote nepareizajā krāsā, un tad tik – aiziet! Asaras pa gaisu un šovs var sākties! Arī viņu uzmanība ir ļoti nenoturīga – paspēlējas 5 min ar Lego, ierauga kaut kādu policijas mašīnu un Lego jau sen aizmirsts! Tas, protams, ir līdz brīdīm, kamēr brālis nepaņem to, jo tad atkal Lego kļūst par svarīgāko objektu, un visiem obligāti vajag to vienu klucīti, kaut apkārt mētākas 10 tādi paši. Sarežģīti :) Manta var gulēt stūrī nepamanīta mēnesi, bet, ja viens to paņems, vajadzēs uzreiz visiem. Tas ir likums. Un tā, dienu pa dienai mācos šos likumus apgūt un izdomāju viltības, kā tikt ar viņiem galā. Dažreiz kaut kas nostrādā, citreiz izsauc tikai vēl spēcīgāku pretreakciju. Bērni ir mūžīga mācībstunda.

Advertisements

3 thoughts on “Ģimene

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s