Category Archives: Vārdu virknes

Pasts+karte=pastkarte

Ierosme šim ierakstam radās pavisam nejauši. Caurskatot kaudzi vecu lietu, uzdūros kādai apputējušai kurpju kastei, kas sevī izrādās jau sen bija slēpusi potenciālu tapt izrādītai plašākai publikai. Kastes saturs izrādījās esam, nesaskaitīju gan, cik tieši apjomīga, bet gadu gaitā nemanot uztapinājusies pastkaršu kolekcija, kas lielākoties sastāv no mūsu pašu barčikos un veikalos pieejamajiem resursiem, tomēr šādas tādas pērles atceļojušas arī no citām vietām. Un vakar, lapojot cauri šo makulatūras kalnu, sapratu, ka nav ko slēpt sveci zem pūra un jāvelk vien tā bagātība ārā dienas gaismā. Prieciņā! ;)

Viena no manām mīļākajām. Reklamē lidojumus no Berlīnes uz Ķīnu. He.

Pat mani, zvērinātu ziemas nīdēju, uzrunā šīs naivās acis.

Krāsu prieks un mazas zivtiņas, kas sadrūzmējušās foršajā čībā.

Pasmaidīji?

Tīrs dzīvesprieks un silta omulība

Kūku Marija

Noskaņu bilde. Par laiku un kā tas skrien caur pirkstiem.

"Rakstā, rakstā!" Ak, šīs kājas..

Kad nākamajā rītā negribas runāt. Vienkārši atstāj pastkarti. Heh.

Kailā lāču mīla

Sveiciens no Maskavas

Vienkārši glīta reprodukcija

Dažus mirkļus jāprot apstādināt. Lūk, viens labs piemērs.

Aiz katra pagrieziena...

"Sieva, alusvēders ir nevis no alus, bet priekš alus!"

Murrrr...

Un, lūk, arī pavasars'!

Šis lai iet kā atzīšanās mīlestībā "Lafuma" zīmolam

Vārdu spēles

Gena forever!

Un kādēļ gan ne!

Vesela pastkaršu sērija, kas aicina lasīt Bībeli. Warum nicht, wann ja?

Noch ein

Und noch

Klauns klaunam draugs

Un jūs vēl brīnāties, ka visiem patīk Keita!

No sirds un no rajona

Berlīne ziedos

Kas tur īsti tāds ir? Krāsa? Forma? Sajūta? Nezinu, bet ir.

Tik zaļa zāle ir tikai Šveicē, kad es jums saku!

Dizains ir spēks

Mušu zuzināšana iemidzina

Īsi un kodolīgi

Das ist ein dibuā.

Siržu jūra pirkstu galos

No sērijas - "Es meitiņa kā rozīte!"

Tīk

Nemālē visu tik košās krāsās

Vai es jau teicu, ka man patīk kaili ķermeņi?

Ne-smaids

Russian Rapunzel

Vari domās savilkt punktus? Kas tev sanāca?

Čainīz? Čainīz.

Un atkal par to pašu

Citādība pievelk

Laiviņas pāri visam

Man viņš patīk

Tautiskais romantisms

Triep uz nebēdu

Gribu mašīnu ar štepseli

Acis plaši aizvērtas

Lady Gāga. Yes, yes, yes, yes, yes.

Viens nekad nav viens

Papagaiļa blogs

Nevar nepiekrist

Neveikli, un tā tam arī ir jābūt

Tu arī izskaties šādi, kad esi laimīgs?

Šoko-loko

Superspējas

superpowers

Pirms pāris dienām, ar vienu aci skatoties seriālu “Supernatural”, ar draugu izvērtās neliela diskusija par to, kādas superspējas mēs katrs vēlētos iegūt savā īpašumā. Seriālā vienam no varoņiem piemita spēja redzēt vīzijas par to, kad kāds cilvēks mirs (paldies par kūkām!), bet kādam citam puisim piemita spējas likt cilvēkiem darīt to, ko viņš vēlas (vai nav jauki? :)). Tad nu spriedām, kādas vēl foršas spējas mums varētu piemist.

Es, piemēram, beigu beigās izvēlējos, ka visvairāk gribētu spējas prast jebkuru pasaules valodu. Hm… Patiesībā tā laikam nav nekāda pārdabiskā spēja, jo valodas var apgūt, cik sirds kāro,ne? Bet tomēr – būtu forši, aizbraucot uz jebkuru vietu pasaulē, saprasties vietējo mēlē. Labs! Tomēr spēja lasīt citu domas vai pārvietoties laikā arī, iespējams, varētu būt visnotaļ noderīga. Jā, tā otrā, ko es gribētu, ir teleportēšanās :D Lai brīžos, kad atkal sava tizluma un čammāšanās dēļ kavēju darbu vai skolu, varētu vienā sekundē nonākt tur, kur vēlos. Sapnis! Vēl forša spēja varētu būt pārvietot priekšmetus ar domu palīdzību… Nja… Tad mana istaba vairs nekad neizskatītos pēc dabas katastrofas skartas vietas…Nu, un kādas vēl spējas varētu vēlēties? Zinu, ka negribētu prast ieskatīties nākotnē. Tas ir galīgi garām. Laimīgāki ir tie, kas zina mazāk :)

Būšu pieticīga -  man pietiktu arī ar vienkāršu burvju nūjiņu! :D

Ko Tu vēl nezini par alkoholu?

Tā, šodien otrais testiņš darbā. Par vīniem. Eh…Vai esmu gatava?-nē! Vai tas būs grūts – jā! Vai mani tas uztrauc?-vairs nē! Un pat nezinu, kādēļ tas mani vairs nesatrauc, jo pagājušajā nedēļā, kad rakstīju par alkoholiskajiem dzērieniem, biju pārstresojusi jēgu (tipiski), bet šoreiz-bez emocijām. Laikam tādēļ, ka ir sajūta, ka tik un tā ar pirmo reizi nenolikšu…. Un galu galā – vai tad dzīvē nav svarīgākas lietas, par ko uztraukties? Ja vispār ir tādā nepieciešamība.. Turiet īkšķus, bet es mēģināšu nesalaist visu grīstē. Priekā!

Jele!

“Šis ir tāds posms manā dzīvē” – laba atbilde, kad nekādi citādi nevari sevi attaisnot :) Ak, mēs, cilvēki….Tik cilvēcīgi smieklīgi. Un vispār – cilvēcību vajadzētu izpētīt. Socioloģiski .

My opening speech

pic 021Labdien, pasaule!

Te nu es esmu, un šis ir mans pirmais ieraksts manā pirmajā blogā. Nu, ko-lai veicas!Tev un man.  Lai domas brīvi plūst un savējie satiek  savējos, bet oponenti izrok patiesību saturīgos domu dueļos!