Category Archives: Sajūtas un notikumi

:)

Kā jau pēc ievērojama pasākuma pienākas, jāraksta revjū. Tas ir – atskats notikušajā. Un, kad es skatos atpakaļ, mani pārņem sajūtas ar + zīmi.

Šis bija pirmais tirdziņš, kurā jebkad esmu piedalījusies pārdevējas statusā, un jāatzīst, ka tas bija gluži citādi, tomēr ne mazāk aizraujoši, kā būt mantu/lietu/lupatu medniecei. Tāpat kā iepirkšanās, kas liek aizmirst, kur esmu atstājusi savu racionālo galvu, arī pārdošana, bija īsts emociju virpulis. Milzu azarts, piedāvājot un reklamējot savu preci, mijās ar lieliem priekiem, kad kāds kaut ko patiešām arī nopirka un nelielu trauksmi, kad desmit minūtes neviens pie mūsu galdiņa nebija pienācis. Tam visam pa vidu tādu dīvainu un laikam jau pilnīgi normālu labsajūtu sagādāja katrs krājkasē krītošais santīms un lats.

Andelēties patīk man

Man šķiet, ka mums gāja nudien labi. Pārdomājot notikušo, secinu, ka bija pāris lietu, kas sekmēja veiksmīgu pārdošanu. Piemēram:

• Lai potenciālie pircēji mūs uzreiz ievērotu, pie sava stendiņa bijām piekarinājušas pušķi ar baloniem. Jāatzīst, ka tas bija stratēģiski ļoti labs gājiens – ikviens nezinātājs ātri vien varēja mūs atrast.
• Par vēl lielāku veiksmes atslēgu izvērtās līdzi paņemtais spogulis. Un tas Andelē nudien bija retums. Beigu beigās mūsu spogulis iekaroja arī visu apkārtējo stendiņu simpātijas un tika plaši izmantots visā tuvākajā apkaimē.
• Tāpat novērojām, ka vislabāk izpērk lietas, kas novietotas pircēja acu priekšā. Jostas, kas karājās uz pakaramā stenda malā ,netika ievērotas, līdz mēs tās pārvietojām tuvāk galdam (dažas salikām arī uz galda). Tā pati opera arī par somām utt.
• Veiksmīgi darbojās arī mutiskā reklāma – redzot, ka cilvēks uzkavējas pie mūsu stendiņa, uzreiz tika bliezti ārā teksti labākajās Centrāltirgus tradīcijās: “Visi auskariņi tikai 50 santīmu!”, “Tikai šodien īsta zamšādas soma par latu piecdesmit” un “Tajā grozā viss par 0.50 Ls!”. Smejies vai raudi, bet tas iedarbojās :)
• Ņemot vērā, ka uz galda mantu ir tik daudz, ka acis žilbst, ir jāmēģina “noķert” pircēja skatiens un īstajā brīdī izmest pa kādai frāzei – vai nu izceļot, cik viena vai otra manta laba/lēta, vai arī sākot stāstīt, kur kura lieta cēlusies un kā te nonākusi.
• Mūsu stratēģija “visu atdot par lētām naudiņām, lai tikai tiktu no mantām vaļā” atmaksājās par visiem 100%. Protams, pilnīgi visas mantas netika pārdotas, bet, redzot, ka pie mums ir lēti un labi, un štrunta svārki nemaksā sasodītus 25 Ls (joprojām nesaprotu šādu uzstādījumu), pircēju bija ka biezs un arī ienākumi ļoti pieklājīgi un iepriecinoši.
• Katrā ziņā, galvenais ir būt smaidīgam, pretimnākošam (piedāvājot vēl zemākas cenas vai kādu nieciņu dāvanā) un vienkārši labā garastāvoklī.

Auskari un citi zvēri

Tātad kopējā bilance. Ko un cik mēs pārdevām:

• 1 žakete
• 2 mēteļi
• 2 kleitas
• 1 svārki
• 2 jaciņas
• 2 bikses
• 1 džemperis
• 7 krekliņi/blūzes
• 3 kurpes
• 2 grāmatas
• 5 šalles/lakati
• 6 somas
• 5 jostas
• 6 auskari
• 5 brošas
• 4 matu aksesuāri
• 1 matu krāsa
• 7  krelles/rokassprādzes
• 1 saulesbrilles
• 1 cimdi
• 1 maks
• 2 garās zeķes/getras
• 1 kalendārs
• 1 vannas bumbas

Medības

Ja nu gluži jāpasaka arī kaut kas negatīvs, tad varētu minēt sekojošo:

• Kopumā pasākums bija diezgan nogurdinošs (prieks, ka bijām paņēmušas līdzi ķeblīšus)
• Telpās bija maz gaisa
• Visa tā mantu (ozolkoka galdu ieskaitot) stiepšana augšā un lejā uz/no trešā stāva bija tiešām nogurdinoša
• Manuprāt, bija pārāk daudz dalībnieču

Svešu lietu maģija

Taču tik un tā pasākums bija brīnišķīgs un neaizmirstams. Priecēja arī blakus iekārtojušies cilvēki, kas bija ļoti draudzīgi un atsaucīgi. Kā arī izdevās sev pašai nomedīt pāris mazu nieciņu. Tā teikt – piemiņai. Un, lai kā arī man gribētos piedalīties nākamajā Andelē, šaubos, ka līdz tam paspēšu neapdomīgi iepirkt desmitiem sev tomēr nevajadzīgu lietu, ko izlikt pārdošanai. Taču, iespējams, ka aptaujāt tuvākās draudzenes un no viņām iegūt kādas nevajadzīgas un foršas lietas varētu būt diezgan laba ideja. Tad jau redzēs. Jo āķis lūpā ir.